Jau rakstījām, ka Strenčos ir sena tradīcija ik gadu maija trešajā sestdienā svinēt Gaujas plostnieku svētkus, taču šogad tā nebūs. Valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa dēļ 23. Gaujas plostnieku svētki no 16. maija ir pārcelti uz 1. augustu ar cerību, ka līdz tam ierobežojumi pulcēties jau būs atcelti un “Covid-19” pandēmija – pārvarēta.
Taču šomēnes ir iespējams vismaz atmiņās pakavēties citus gadus ievu ziedēšanas laikā notikušajos Gaujas plostnieku svētkos un arī pārbaudīt zināšanas par šo notikumu, līdz 31. maijam piedaloties viktorīnā “Plostnieku darbības eksperts”.
To interesentiem piedāvā Strenču novada Kultūras centrs sadarbībā ar Strenču novada tūrisma informācijas centru, biedrības “Gaujas plostnieki” valdes locekli Jāni Vāveri un Strenču novada domes priekšsēdētāju Jāni Pētersonu.
Viktorīnas jautājumi un atbilžu varianti ir pieejami šeit.
Viktorīnā ir pavisam 17 jautājumi. Katram jautājumam tiek piedāvāti trīs atbilžu varianti, no kuriem jāizvēlas pareizais.
Plostnieku amatam ir savs raksturīgs vārdu krājums. Piemēram, viens no jautājumiem ir – ko plostnieku leksikā nozīmē vārds “malacis”: plosta vadītājs, vecākais uz plosta vai speciālists, kas izvada plostus cauri bīstamām vietām (līkumiem, krācēm, tiltiem un tamlīdzīgi), vai arī priekšējā aira vilcējs.
Tāds pats jautājums tiek uzdots par vārdu “korņiks”. Piedāvāto atbilžu varianti: plosta vadītājs, vecākais uz plosta, koka nogrieznis (aptuveni 1,3 metri), kurā iestiprināts plosta vadības airis, gara kārts, ar kuras palīdzību var stumt plosta plenes pa ūdeni.
Gaujas plostniekiem ir sava ēdienkarte, kurā ietilpst gan aveņu kauliņu tēja, gan gaļas zupa no cūku kauliem un kartupeļiem. Vienā no jautājumiem vaicāts, kurš no populārajiem Latvijas pavāriem ir gatavojis plostnieku zupu uz plosta – Mārtiņš Sirmais, Raimonds Zommers vai Mārtiņš Rītiņš?
2011. gadā Strenčiem tika piešķirts Starptautiskās plostnieku pilsētas statuss. Par to liecina uzstādītās zīmes, kas redzamas, iebraucot Strenčos. Viktorīnā jāatbild uz jautājumu, kas uz tām rakstīts: “šajā pilsētā ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu pludināšanas tradīcijas” vai “Strenči ir izveidojušies kā apdzīvota vieta, pateicoties koku pludināšanai pa Gauju”, vai arī “Strenčos tiek rīkoti Gaujas plostnieku svētki, kuru laikā sien oriģinālu plostu un tiek godinātas senās plostnieku tradīcijas”.
Pareizās atbildes uz visiem 17 jautājumiem tiks publicētas Strenču novada mājaslapā pēc konkursa beigām.
