Kurš gan nav ievērojis, ka pie bankomātiem mētājas ļoti daudz izdruku par veiktajām operācijām. Tas redzams ne tikai Valkā, bet arī citās mazpilsētās. Jo īpaši daudz darba sētniekiem ir mēneša pirmajās dienās, kad lielumlielai daļai…Nekad neesmu spējis saprast, kāpēc jāuzspiež taustiņš par izdrukas vajadzību, ja to turpat nomet zemē vai pat neizņem no attiecīgās spraugas. Labi, var pieļaut, ka pensionāriem ir sarežģītāk apgūt mūsdienu elektroniku kaut vai sliktās redzes un mulsuma dēļ – ka tik kas slikts nenotiek. Tomēr, kad redzu šo aplamību darām itin jaunus cilvēkus vai labi ģērbtus vīriešus un sievietes spēka gados, tad nu situācija šķiet dīvaina.
Nav statistikas, cik cilvēku izmanto katru no četriem Valkā uzstādītajiem bankomātiem, taču vislielākā nekārtība un pamesto izdruku daudzums ir pie SEB Unibankas bankomāta Rīgas ielā. Tam seko otrā ielas pusē izvietotais Latvijas Krājbankas naudas devējs. Ievērojami mazāks haoss valda pie Hansabankas automāta, taču dīvainā kārtā zemē nomestas izdrukas neredz pie Hipotēku bankas bankomāta. Vai nu šīs bankas klienti ir īpaša ļaužu kategorija, vai nu to uzrauga ļoti cītīga kārtības uzturētāja.
Ko darīt, lai nekārtība pie bankomātiem mazinātos? Iespējas ir tikai divas – gaidīt, kad cilvēki pamazām šo tehniku apgūs un bez vajadzības neliks iekārtai veikt liekas darbības, vai līdzās bankomātiem izvietot to dizainam pieskaņotas atkritumu urnas. Latvijas pilsētas nudien nav un nedrīkst būt pielīdzinātas tām Rietumeiropas vietām, kur ierasts mest zemē visus atkritumus, lai līdz ar rīta gaismu sētnieku brigādes beigtu tīrīšanas darbus.
