Laikā starp Ziemassvētkiem un Jaungada sagaidīšanas brīdi savas pārdomas par piedzīvoto atklāja trīs ļoti nopietni un gaidīti svētku viesi. Laimīgu jums visiem Jauno gadu!
Santa Klauss,
iesācējs:– Šis man ir pirmais darba gads. Biju ieradies uz Smiltenes pilsētas eglītes rotājumu iedegšanu, kā arī ciemojos pie vairākām ģimenēm. Patīkami būt Santa Klausam, kad pie manis nāk daudz bērnu. Viņi apsēžas klēpī, noskaita dzejolīti vai nodzied dziesmiņu un pačukst savu Ziemassvētku vēlēšanos. Patīkama ir apziņa, redzot bērnus priecīgus un laimīgus. Šajā pasākumā daudzas ģimenes nāca klāt un vēlējās nofotografēties. Arī citus gadus pildīšu Santa Klausa pienākumus.Man ļoti patīk Ziemassvētki, jo tie asociējas ar ko mierīgu un baltu. Kaut arī sniegs nav pārklājis zemi, tomēr šis ir cerību laiks, kad katrs par kaut ko aizdomājas. Pats svētkus nosvinēju jautri ģimenes un radu pulkā.Galvenais, lai bērniem ir prieks, vairāk saticības un mīlestības ģimenē. Žēl, ka dažiem vēl ir saglabājies iekšējs naids.
Rūķis,
nostrādātos gadus vairs neskaita:– Tā kā Ziemassvētku vecītis ne vienmēr tiek pie visiem bērniem, pie viņiem dodos es. Tagad dzīves kvalitāte ir pieaugusi, tāpēc arī mans tērps ir kļuvis skaistāks. Arī brīnišķīgi rokdarbnieces darināti cimdi.Man ir prieks dzirdēt, ka bērni pēc mana apmeklējuma vecākiem stāsta, cik jauks bijis rūķis un ka gaidīs arī nākamgad. Gadījies pat tā, ka saņemu dāvanu arī es.Manuprāt, bērnam un pieaugušajam ir ļoti svarīga tā labestība un sirsnība, ko, it īpaši šajā laikā, var dāvāt otram. Pats svarīgākais jau ir ticēt. Arī man Ziemassvētku laiks ir pārsteigumu pilns. Mājās pie izpušķotas eglītes un dāvanām pulcējas bērni un mazbērni, lai visi kopā svinētu svētkus.Lai jaunajā gadā ar ikvienu notiek patīkami brīnumi, ne tikai racionāli vai materiāli, bet arī tādi, kas ir sirdij tuvāki.
Ziemassvētku vecītis,
strādā gandrīz 15 gadus:– Vislielākais prieks ir tad, kad redzu, cik ļoti bērni ir gatavojušies, mācījušies dzejolīšus un dziesmas. Šis gads bija pārsteigumu pilns, jo atšķirībā no iepriekšējiem gadiem bērni divrindes skaitīja ļoti maz. Šogad daudz bija līdz šim nedzirdētu pantiņu. Laukos bērni dzejolīšos iesaistījuši dažādus dzīvnieciņus, lauku darbus.Bērnu nostāju par mani var redzēt pēc viņu acīm, cik ļoti tās mirdz. Daži prasa, no kurienes esmu ieradies, bet citi mēģina atšifrēt, kura tētis esmu. Žagarus nevienam nenesu. Tomēr novēroju to, ja puiku sauc Emīls, tad 90%, ka palaidnības viņš dara.Ziemassvētki man – kas tie tādi? Kaut arī esmu Ziemassvētku vecītis, kas iepriecina visus, pašam nemaz neatliek laika atpūtai. Jaunajā gadā vēlos, lai bērni atcerētos divas lietas, kas ir pakārtotas viena otrai – pienākumi un tiesības.
