Ilze Fedotova
Lai palīdzētu cilvēkiem no Ukrainas, kuri šajās dienās pamet savas mājas, iesaistījusies arī biedrība “Alianse Latvija bez bāreņiem”, kuras darbu vada Irina Čžou no Smiltenes novada.
Trešdien Latvijā ieradusies ap 40 cilvēku grupa, kuras patvēruma meklēšanu nodrošina šī biedrība. Viņi izmitināti kādā viesnīcā, ar kuru biedrībai izveidojusies laba un ilga sadarbība. Starp tiem ir daudz bērnu vecumā no diviem mēnešiem līdz 18 gadiem. Daudzi cilvēki nebija gulējuši vairākas dienas un ieradās Latvijā ļoti noguruši. Patvēruma meklētāji ir no dažādiem Ukrainas reģioniem, tostarp Kijevas.
Vajadzība pēc higiēnas precēm un medikamentiem
Biedrībai ir izveidojies atbalsta loks, tāpēc Irina saka lielu paldies visiem, kuri jau ziedojuši līdzekļus, lai palīdzētu ukraiņu ģimenēm, un plāno to darīt arī turpmāk. “Cilvēku iesaiste palīdzības sniegšanā ir apbrīnojama. Ziedo sadzīves lietas, bet joprojām ļoti vajadzīgas ir higiēnas preces, dažādi medikamenti. Ar konkrētu lietu sarakstu var iepazīties manā “Facebook” kontā. Taču ne mazāk svarīgs ir atbalsts naudas izteiksmē, jo ir nepieciešams nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus. Esam jau atraduši kafejnīcu, kas uzņemas gādāt par siltu maltīšu nodrošināšanu. Varbūt kādam ir iespēja piedāvāt izmitināšanas iespējas. Dariet to zināmu, aizpildot anketu manā vai “Alianse Latvija bez bāreņiem” “Facebook” kontā internetā,” atklāj Irina.
Viņa min, ka arī Smiltenes novadā ir pieteikušās ģimenes, kurām būtu iespēja pie sevis uzņemt patvēruma meklētājus. “Pagaidām tie ir daži cilvēki, kas gatavi to darīt, jo vēl neesam paguvuši izsludināt par šādu iespēju. Viss notiek ļoti strauji un informācijas aprites ziņā haotiski. Visu laiku zvana telefons, tāpēc nav bijis laika, lai izskaidrotu situāciju gadījumā, ja cilvēki aicina patvēruma meklētājus pie sevis mājās. To izdarīsim tuvākajā laikā, jo, kā zinām, šis ir tikai sākums. Vēl tūkstošiem cilvēku uz laiku vēlas pamest savu dzimteni, vismaz līdz situācija viņu mītnes zemē stabilizēsies,” norāda biedrības vadītāja.
Taujāta, kā notiek Ukrainas valsts piederīgo transportēšana uz Latviju, viņa atklāj, ka biedrību atbalsta ceļojumu operators “Impro”, bez maksas nodrošina autobusa un šofera pakalpojumus. Ir vēl arī citi autobusi, kas norīkoti, lai dotos uz Polijas robežu un uzņemtu patvēruma bēgļus, kuru ar katru dienu kļūst arvien vairāk.
Ir pieredze darbā ar Ukrainas pilsoņiem
Jāteic, ka “Alianse Latvija bez bāreņiem” bēgļu jautājumos ir pieredzes bagāta nevalstiskā organizācija, kurai Ukrainas pusē ir sadarbības partneri un zināmi kontakti saziņai, jo saistībā ar notikumiem Ukrainā 2015. gadā īstenoja projektu “No ģimenes uz ģimeni”. Proti, tā ietvaros rehabilitācijai uz Latviju tika atvesti 132 bērni, kas bija cietuši no militārām darbībām Ukrainas austrumu teritorijā. Tika piesaistītas 60 ģimenes, kuras uz mēnesi uzņēma bērnus savās mājās, savās ģimenēs. Tikmēr bērniem tika nodrošināta rehabilitācijas un izziņas programma, kas ietvēra dažādas aktivitātes garīgai un emocionālai attīstībai, kā arī sportiskas aktivitātes. “Tiklīdz sākās karadarbība Ukrainā, tā saņēmu daudzus e-pastus un zvanus ar jautājumiem, vai mēs iesaistīsimies arī šajā reizē un kā tas varētu notikt. Protams, ne mirkli nedomājām palikt malā un darīsim visu, ko varam no savas puses. Šobrīd tas ir ļoti apjomīgs darbs,” saka Irina.
Tikai pēc zināma laika būs skaidrs, kādas vēl vajadzības bēgļiem un viņu ģimenēm ir izveidojušās, vai tā būs nepieciešamība pēc psihologa konsultācijām, sociālā darba iesaiste vai tamlīdzīgi. Protams, šajās dienās notiek bēgļu adaptācija jaunajiem dzīves apstākļiem mūsu valstī. Tāpēc individuālas sarunas, komunikācija ar ukraiņiem tiks uzsāktas tuvākajā laikā.
Ja kādam ir vēlēšanās sniegt palīdzību ukraiņu ģimenēm caur šo nevalstisko organizāciju, tad var atbalstīt arī finansiāli, lai patvēruma meklētajiem varētu nopirkt tieši tās lietas, kas viņiem vajadzīgas dzīvošanai pirmajam laikam.
Biedrība “Alianse Latvija bez bāreņiem”, reģ. Nr.40008233980Swedbank AS, HABA LV 22
Ir atgriezeniskā saite
Šajā kontekstā gribas pieminēt, ka ukraiņi ir pateicīgi latviešiem par iesaisti un nepalikšanu malā. Tikmēr sociālajos tīklos izskan pašu ukraiņu uzrunas saviem tautiešiem, kas nokļuvuši drošā patvērumā Polijā, Lietuvā vai Latvijā. “Tautieši, esiet saprātīgi un pateicīgi par to, ka varat būt siltumā un drošībā. Pieņemiet jums doto palīdzību bez kaprīzēm par izvēli, kur dzīvot, bez personīgajām iegribām attiecībā pret sadzīves lietu nodrošinājumu, neapkaunojiet mūsu tautu nekādā veidā. Mums jāpateicas, ka šādu palīdzību ir gatavas sniegt kaimiņu valstis un cilvēki,” teica kāda ukrainiete savā “TikTok” konta uzrunā. Viņa pati ir atteikusies no patvēruma vietas Polijā, lai dotu iespēju doties kādam citam savā vietā – kādai māmiņai ar bērniem.
Ukraiņi augstu novērtē ne vien materiālu palīdzību, bet arī publiskās informācijas sniegšanu, īpaši uzsverot, ka ir svarīgi, lai citās valstīs cilvēki nebaidītos publiski paust attieksmi pret karu, dodoties protesta akcijās un mītiņos. Tā atzina Kijevā dzīvojošā Olga Krivets, ar kuru šonedēļ “Ziemeļlatvija” sazinājās caur “Messenger”. “Mums ir ļoti svarīgi, lai citas valstis būtu informētas par šausmām, kas notiek šeit, Ukrainā. Ja ir iespēja, ejiet un protestējiet pret karu,” vēstulē uzsver Olga. Viņa turpina: “Situācija ir ļoti sarežģīta. Šauj naktī no pulksten diviem līdz četriem, tad no septiņiem rītā. Apšauda dzīvojamās mājas, skolas, visu. Cilvēki slēpjas pagrabos, es arī. Tikai uz stundiņu iegāju internetā, lai atbildētu uz draugu vēstulēm. Ir ļoti bail,” vēstulē raksta Olga, kura vēl domā, ko darīt, – pamest valsti vai nogaidīt. Tāpat kā pārējie viņa cer, ka tas trakais murgs drīz beigsies.
Reklāma