Rauna – tā ir vieta, kur būt! Ar šādu moto sevi pieteic viens no Latvijas mazajiem novadiem, kas drīzumā gaidāmās teritoriāli administratīvās reformas kartē ir iezīmēts kopā ar Smiltenes novadu.
Gadu desmitiem ilgi bijuši Cēsu rajonā, kopš 2009. gada divi pagasti – Raunas un Drustu – ir izveidojuši Raunas novadu. Vismaz Raunas pusē, kur nesen viesojās “Ziemeļlatvija”, cilvēki par dzīvi nesūrojas, drīzāk otrādi, uzteic novada attīstību. To sekmē gan vietējie uzņēmumi, gan Raunas izdevīgā atrašanās vieta viducī starp Cēsīm, Smilteni un Valmieru, gan arī savā ziņā lokālpatriotisms, jo, dzīvojot Raunā, šo ciemu, iespējams, nemaz nevar nemīlēt skaistās dabas un iespaidīgā vēstures mantojuma dēļ (paradoksāli, bet rosīgajai Raunai ar daudzajiem veikaliem, aptieku, baznīcu, vidusskolu, pat skeitparku un ko tik vēl ne, izrādās, nemaz nav pilsētas statusa!).
Kad man sanāk braukt cauri Raunas centram, acis gribot negribot acis uzmeklē viduslaiku pilsdrupas, kas ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā. Raunai ir arī savs Staburags un Tanīsa kalns,– viens no lielākajiem Latvijas pilskalniem. “Tūristus piesaistām ar Raunas daudzveidību un unikalitāti,” lepojas raunēnieši.
Savu patstāvību viņi nevēlas zaudēt un paši grib izlemt, kā dzīvot, bet, ja nu tomēr novadu reformā būs jāapvienojas ar lielāku novadu, tad cilvēku viedokļi ir dažādi. Visi uzrunātie raunēnieši Smilteni ciena kā spēcīgu attīstības centru, ko no Raunas šķir vien aptuveni 30 kilometru. Tomēr vienai daļai Raunas iedzīvotāju sirds velk uz Cēsīm vēsturiskās piederības dēļ. Drustu pagasta cilvēkiem, savukārt, iespējams, būtu cits viedoklis.
Par to, kā dzīvo un ko par gaidāmo novadu reformu domā raunēnieši – uzņēmēji, pašvaldības iestāžu darbinieki un citi vietējie iedzīvotāji, lasiet laikrakstā. “Ziemeļlatvija” piektdienas, 3. maija, numurā.
