Šī mēneša sākumā pa ceļam, braucot uz Rīgu, mani vienlaicīgi samulsināja un uzjautrināja kāds skats – no Straupes līdz Braslas tiltam ik pēc kilometra smuki ceļa malā bija salikti rozā maisi ar atkritumiem. Pirmajā momentā pat neaizdomājos, ka maisus salikuši ceļu uzturētāji, veicot grāvju tīrīšanas darbus, jo latvietiskāk būtu pieņemt, ka to izdarījis kāds, kuram nav pieticis saprāta, lai noslēgtu līgumu ar ZAAO, kas būtu daudz izdevīgāk nekā tērēt degvielu un laiku, lai atkritumus vestu vairākus kilometrus prom no mājām.
Tomēr smaidu izraisīja doma, ka tā varētu būt sava veida protesta akcija ikgadējai Lielajai talkai, jo ik gadu, tai tuvojoties, par šo pasākumu tiek jokots, ka “Lielā talka ‒ tas ir pasākums, kurā tie, kuri nekad nemēslo, savāc aiz tiem, kuri nekad aiz sevis nesavāc”. Jā, Lielās talkas ideja bieži vien ir pārprasta – nokritušās lapas nav atkritumi un tās nerada kaitējumu dabai, bet citu bezatbildīgo indivīdu neracionālā saimniekošana gan. Lapas sagrābt vienmēr varēs paspēt, un, kas attiecas uz skeptiķiem, – jā, iespējams, tas, kurš vienmēr mēslojis, to turpinās darīt, bet ar savu dalību Lielajā talkā, citās talkās vai ikdienā, nesavtīgi paceļot grāvmalā nomestu pudeli, mēs rādām pozitīvu piemēru un varam kalpot kā iedvesmas avots nākamajām paaudzēm.
Šajā gadā Lielās talkas organizatori ir gājuši soli tālāk un aicina talkotājus savāktos atkritumus uzreiz arī šķirot, atdalot plastmasu no citiem atkritumiem. Šim nolūkam tiks izsniegti dažādu krāsu maisi – zilie plastmasas, bet baltie citiem atkritumiem.
Turpināsim būt atbildīgi pret vidi, kurā dzīvojam, un rādīsim labu piemēru ik dienu!
