Izglītotā sabiedrībā ātrās palīdzības mediķus pieņemts uzskatīt par cienījamas un ļoti vajadzīgas profesijas pārstāvjiem, jo viņi ir tie, kas steidzas palīgā pēkšņu veselības problēmu gadījumā.
Taču nereti mediķi nonāk situācijās, kas sagādā netīkamas emocijas un reizēm pat domas par aiziešanu no darba. Šoreiz nebūs stāsts par ātrās palīdzības mediķu niecīgo atalgojumu vai savu laiku nokalpojušām mašīnām un neizbraucamiem vai neizbrienamiem ceļiem, bet gan par cilvēku attieksmi, kas bieži vien robežojas ar klaju nekaunību.
Šonedēļ “Ziemeļlatvija” uzklausīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības Vidzemes reģionālā centra mediķu brigādes stāstu par piedzīvoto Valkā. Jāteic, ka mediķi nav no tiem, kas bieži ierodas redakcijā, lai pastāstītu par nebūšanām vai savu sāpi. Drīzāk, ieraugot šīs profesijas pārstāvjus, jādomā, ka tiešām ir noticis kaut kas ārkārtējs.
Taču aizvadītajā nedēļā piedzīvotais Valkas centrā pie veikala “top!” tik ļoti sarūgtinājis abus ātrās palīdzības darbiniekus (šoreiz viņu vārdus neminēsim, bet tie redakcijai ir zināmi), ka viņi nolēma par to pastāstīt laikraksta veidotājiem un lūgt līdzcilvēkus būt saprotošākiem, pieklājīgākiem un ar savu izturēšanos netraucēt mediķus profesionāli veikt savus pienākumus – cilvēkam sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābt viņa dzīvību.
Apkārtējo attieksme bieži vien traucē un novērš no galvenajiem pienākumiem. Diemžēl cilvēki neaizdomājas, ka arī ārsti ir tikai cilvēki, kuri jūt, dzird, un arī viņiem ir savas emocijas un stresa izturības pakāpe.
Mediķe stāsta, ka aizvadītajā nedēļā ap pulksten 19 brigāde saņēmusi izsaukumu Valkā pie veikala “top!”. Brigāde atradās Strenčos, tāpēc, lai nokļūtu līdz 30 kilometrus attālajai Valkai, ceļā bijis jāpavada 15 minūtes (normatīvajos dokumentos noteikts, ka lauku apvidū, lai nokļūtu pie pacienta, ceļā var pavadīt līdz 25 minūtēm).
Šoferis uzņēmis laiku un tiešām braucis ātri. Sieviete atzīst, ka ne vienmēr cilvēki to zina, ka, izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību zvanot uz tālruni 113, telefona zvanu saņem dispečers, kurš uz izsaukumu norīko to brigādi, kas tobrīd atrodas vistuvāk izsaukuma vietai.
Valkā un Strenčos dežurē pa vienai brigādei, kura apkalpo ne tikai šo apdzīvoto teritoriju, bet arī dodas sniegt palīdzību uz Smilteni, Valmieru, Rūjienu un Mazsalacu. Ierodoties izsaukuma vietā, klāt jau bija ātrā medicīniskā palīdzība no kaimiņpilsētas Valgas, jo bija aizdomas, ka pakritušajam cilvēkam ar redzamu galvas traumu draud dzīvības briesmas.
Igauņu kolēģi jau bija paspējuši apstrādāt asiņojošu brūci. Izkāpjot no mašīnas un steidzoties pie guļošā pacienta, apkārtējie latviešu brigādes mediķus apsaukājuši un klaji ņirgājušies par to, ka, redz, igauņi ieradušies zibenīgi, bet mūsu uz izsaukumu “vilkušies kā gliemeži”.
“Grūti teikt, vai apvainotāji bija iedzēruši, bet pēc, uzvedības un runas spriežot, iespējams, nedaudz bija lietojuši grādīgos dzērienus. Igauņu palīdzība tika lūgta tāpēc, ka cilvēks bija pakritis sabiedriskā vietā, un gadījumā, ja mēs neatrodamies Valkā, bet citā vietā, tad igauņi var ierasties ātrāk.” stāsta ātrās palīdzības šoferis.
Par to ko ātrās palīdzības darbiniekiem nācās piedzīvot Valkā lasiet laikraksta “Ziemeļlatvija” 19. oktobra numurā vai šeit, iegādājoties rakstu pilnā apjomā.
