Kad cilvēku prātus gana nodarbinājušas pašmāju problēmas, rodas vēlme uz pasaules norisēm palūkoties daudz plašākā mērogā. Citādi viens otrs var domāt, ka Latvija atrodas pasaules centrā, varbūt pat izplatījuma centrā, un viss universums griežas ap mums.
Nekad agrāk norises valstī nav bijušas tik ļoti sasaistītas ar notikumiem globālā mērogā. Pats vienkāršākais piemērs ir straujā cenu celšanās. Pietiek turkiem pažvadzināt ieročus uz Irākas kurdu robežām, kur izvietojušies bagāti naftas lauki, lai tūdaļ naftas cenas pasaules tirgū burtiski uzlektu līdz simts dolāriem par mucu, kamēr pirms desmit gadiem šī cena bija tikai 13 dolāri. Un tūdaļ kāpj cenas degvielai, elektrībai, gāzei, siltumam. Pietiek, ka dažos labības audzēšanas reģionos otro gadu pēc kārtas ir kviešu neraža, lai strauji augtu maizes cenas visā pasaulē. Arī Latvijā, kaut pie mums bijusi pat graudaugu rekordraža. Tas ir tikai viens no vektoriem, kas iezīmē tā saucamo globalizāciju.
Naida eskalācijaMiers baro, nemiers posta. Tas ir sens cilvēces sapnis, un daudzi gudrākie prāti sapņojuši par zelta laikmetu, kad visas tautas dzīvotu mierā un saticībā. Lai arī pašlaik nenotiek plaša mēroga karadarbība, kādu pieredzējām divos pasaules karos, tomēr lokālie kari ir šausmīgi savā cietsirdībā un absurdumā. Nekad pasaule nav bijusi tik piesātināta ar ieročiem, dažām afrikāņu ciltīm trūkst pat dzeramā ūdens un pārtikas bērnu dzīvības uzturēšanai, toties visiem ir kalašņikovi. Pasaules spēcīgākā ekonomika ASV ir spējusi radīt tādu bruņojuma arsenālu, kas līdzinās 15 citu visvairāk bruņoto valstu krājumiem.Bet nekādi ieroči nespēj novērst mūsdienu galveno stabilitātes apdraudējumu – terorismu. Cīņa par dabas resursu pārdali, kas aizvien padziļina plaisu starp labklājības zemēm un nabadzības reģioniem, rada augsni globālam naidam, un šajā pretstāvē tiek izmantots gan reliģiskais fanātisms, gan terorisms kā vājāko ierocis pret stiprākajiem.Pirms pāris gadiem Krievijas žurnālisti brīnījās, ka Valkas pilsētas galva pārvietojas bez miesassargiem. Arī tas ir indikators, kas norāda, ka pasaule tuvojas vājprātam. Gan valstu politiskie līderi, gan bagātie uzņēmēji tiek apsargāti dienu un nakti, veikali, bāri, stadioni nekur nevar darboties, ja tos neapsargā muskuļotu tēvaiņu komandas. Valsts vadītāju sanāksmju vietas regulāri apdraud satracinātu antiglobālistu tūkstoši, un tie nav bada nomākti ļautiņi, kas gatavi atriebties bagātajiem.Eiropas valstu labklājību aizvien vairāk sāk apdraudēt ekonomiskie bēgļi no tām zemēm, kur cilvēkiem trūkst pat rīsu saujas. Daži ierodas, lai strādātu un pelnītu, bet pēdējā laikā aizvien vairāk to, kas ierodas tikai prasīt. Un katra kopiena līdzi nes savas dzimtenes naida problēmas (piemēram, turku un kurdu attiecības). Un Eiropu pārpludina ne tikai svešas mentalitātes kopienas, bet tiek uzturēta pateicīga augsne teroristu vervēšanai. Cik ilgi šādi procesi var turpināties?
Ievainotā dabaLatvijā to it kā nejūtam, ja neskaita, ka ziemas kļūst siltākas, pareizāk gan būtu sacīt, ka rudeņi un pavasari pagarinās. Vietām mūsu planēta pārapdzīvota, bet ne tā galvenā problēma. Ja cilvēki nocērt kokus kalnu nogāzēs, tad seko dubļu noslīdeņi, kas aprok veselus ciematus. Citviet veidojas jauni tuksneši, sausuma periodi izraisa milzu ugunsgrēkus. Bet tas ir sīkums, ja salīdzina ar sekām, ko rada globālā sasilšana, kas ir tiešas sekas nekontrolētai fosilo enerģijas avotu izmantošanai. Akmeņogles un nafta sadeg aizvien pieaugošos apmēros, un visu šo procesu pastiprina Āfrikas un Brazīlijas lietus mežu iznīcināšana un okeānu piesārņošana. Kūst reliktie ledāji, mainās okeānu straumju virzieni un raksturs.Paradokss ir tas, ka, pieaugot naftas un gāzes cenām, pieaug arī lielo korporāciju peļņa. Tāpēc tikai retais miljardieris spēj domāt nākotnes kategorijās, jebšu pasaulē ir gana zinātnieku, kuriem vajadzīgs tikai finansējums, lai atrastu alternatīvos energoresursus. Labāk veicas tām valstīm, kur valdības atbalsta šādus pētījumus, bet ne jau Islande, Zviedrija un Somija spēj mainīt lielvaru politiķu domāšanu.Naftas cenas var ietekmēt jauni militārie konflikti. Un pretējā virzienā var ietekmēt tas, ja Brazīlijā it kā atklātās milzīgās naftas iegulas izrādās īstenība. Bet globālā sasilšana notiek daudz straujāk, nekā līdz šim rika uzskatīts. Kūst ledāji, mainās klimats, pieaug plūdu un viesuļvētru draudi un postījumu apmēri, kamēr citviet dzīvi dara nepanesamu postošs sausums un karstums.Starp citu, astronomi cerības saista ar to, ka pašlaik Saule ieejot mazās aktivitātes periodā. Vēsturiski šādi cikli saistījušies ar mazajiem ledus laikmetiem, piemēram, zviedru valdīšanas laikos Baltijas jūra aizsala tik pamatīgi, ka ziemās tika uzturēts kamanu ceļš no Rīgas uz Stokholmu. Dzīvosim – redzēsim.Bažas rada ASV ekonomikas stāvoklis. Karš Irākā sekmēja rūpniecības izaugsmi un zināmu eiforiju iedzīvotāju tēriņos uz kredīta. Nu pienākusi tā robeža, kad sākas neveiksmju sērija. Paši amerikāņi īstu trauksmi vēl neizjūt, jo valsts cenšas pat veicināt dolāra ļoti zemo kursu, kas palielina amerikāņu preču konkurētspēju pasaules tirgū, bet grauj Rietumeiropas un pat Ķīnas eksporta iespējas. Gadsimtu mijā par vienu eiro deva mazāk kā 90 dolāra centus, tagad eiro kļuvis gandrīz divreiz dārgāks attiecībā pret dolāru. Perspektīvā tas draud ar visas pasaules ekonomikas sabrukumu, ar globālu krīzi.
Rietumu civilizācijas apzvanīšanaJau gada sākumā publicists un ārsts Jānis Liepiņš bija sarakstījis plašu apceri ar nosaukumu “Vai kapu zvans Rietumu pasaulei?”. Diemžēl Latvijā neviens izdevums neuzdrošinājās šo rakstu publicēt, tāpēc dienas gaismu tas ieraudzīja Kanādā laikrakstā “Latvija Amerikā”.Autors atsaucas uz filozofa Osvalda Špenglera lieldarbu “Untergang des Abendlandes” (var tulkot kā “Rietumzemju apzvanīšana”). Špenglera darbs tapis drīz pēc Pirmā pasaules kara, bet atkārtoti izdots arī mūsdienās. Špenglers paredzējis Rietumzemju civilizācijas norietu, ko mūsdienās vērojam aizvien izteiktāk. Rainis gan teicis, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies. Savukārt Liepiņš pamatoti apšauba, vai kultūra vispār spēj attīstīties internacionālā juceklī.Nāk prātā akadēmiķa Jāņa Stradiņa atziņa par Vakareiropas veco valstu kultūras pagurumu, pretstatot tās jauno nāciju kultūras straujam uzplaukumam. Raksts bija publicēts saistībā ar Ojāra Vācieša daiļrades vērtējumu. Toreiz, cik atceros, Stradiņam iebilda kompartijas idiologs Aivars Goris.Manuprāt, izteiktāks ir nevis Rietumu kultūras pagrimums vispār, bet pagrimumu uzrāda tie pseidokultūras novadi, kas kalpo mazprasīgas publiskas zemāko instinktu uzturēšanai. Zūdot tradicionāliem morāles kritērijiem, nauda producē sēnalu kultūru un perversijas.Sorosa “atklātās sabiedrības” sludinātāji un pārprastās demokrātijas aizstāvji sludina politkorektumu vietā un nevietā. Tas novedis tiktāl, ka amorālais tiek uzskatīts par tikumisku vai vismaz pieļaujamu. Par to liecina fakts, ka vairākās valstīs narkomānija tiek uztverta par normu, sadistiskas ievirzes pornogrāfija par mākslu, bet izlaidīgu homoseksuālistu publiska izrādīšanās tiek piesegta aiz politkorektuma un cieņas pret citādajiem. Nu jau pat psihopātija netiek uzskatīta par slimību, jā, daži mediķi arī šizofrēniju un maniakālu depresiju pasludina par parastu citādību. Jānis Liepiņš pamatoti atsaucas uz kādreizējo Strenču ārstu un ornitologu Kārli Vilku, kurš stingri mēdzis nodalīt instinktus no dziņām, jo dziņas pakļaujas dziedināšanai.Vai kāds brīnums, ka ortodoksālie musulmaņi kristiešus uzskata par izvirtušiem zemcilvēkiem?Ornitologs Kārlis Vilks bija novērojis, ka dažas putnu sugas darina liekas ligzdas un ar dziesmām aicina tur līgavas, daudzos gadījumos tukšās ligzdas vai būrīšus izgreznojot ar kaķpēdiņu vai gundegu ziediņiem. Laikam taču putnu uzvedības “kultūra” arī gadu tūkstošu gaitā nav piedzīvojusi pagurumu, un attiecībā uz mazajiem spārnaiņiem Špenglera pravietojumi nepiepildās. Ja vien cilvēki pasauli nepadarīs arī putnu dzīvei nepiemērotu.
