Smiltenes vidusskola ir viena no 100 pilotskolām Latvijā, kas iesaistījušās Valsts izglītības satura centra projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” un kurās divu gadu laikā tiks aprobēts gan jaunveidojamais mācību saturs, gan mācīšanās pieeja.
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju mācībām visās Latvijas skolās ieviesīs pakāpeniski nākamo piecu gadu laikā. Jau no 2018./2019. mācību gada tas notiks pirmsskolā un 1. klasē, no 2019./2020. mācību gada – nākamajās klasēs. No 2021./2022. mācību gada visiem 9. un 12. klases beidzējiem būs obligāti jaunie valsts pārbaudījumi.
Domāt un analizēt pašam
Skolēni, skolotāji un faktiski arī skolēnu vecāki ir lielu pārmaiņu priekšvakarā. Pateicoties līdzdalībai minētajā projektā, Smiltenes vidusskolas audzēkņi un pedagogi jau reāli, mācību stundās, izzina, kas tad ir šī kompetenču pieeja mācību saturā un ko tā dod.
“Ir jāmācās vairāk,” atzīst skolēni.
Vienkāršoti sakot, kompetence veidojas, zināšanas, prasmes un attieksmes saliekot kopā ar reālām dzīves situācijām.
“Galvenais atslēgvārds ir pašiniciatīva gan skolēna, gan skolotāja darbā, lai skolēns, beidzot skolu, ir ar savu iniciatīvu, lai nebaidās riskēt, piemēram, nebaidās dibināt savu uzņēmumu,” uzsver Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina. Viņa piebilst, ka jaunā kompetenču pieeja mācību saturā nozīmē arī domāšanas maiņu un tas attiecas pat uz skolēnu vecākiem. Iespējams, daļai vecāku ir vieglāk pieņemt to, ka viņu bērni skolā saņem viegli izmērāmas zināšanas, kā līdz šim.
Ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā, vairs nebūs tā, ka skolēns mācību stundā sēž un klausās, ko stāsta skolotājs. Kompetenču pieeja nozīmē, ka skolotājs ievada skolēnu darbā, iedod tēmu un dažādus jēgpilnus uzdevumus, bet tālāk skolēns pats soli pa solim iziet cauri šai tēmai, skaidro Smiltenes vidusskolas angļu valodas skolotāja Gundega Upeniece, kura šomēnes līdz ar kolēģi vēstures skolotāju Jeļenu Dombrovsku saņems sertifikātu par kursa “Mācīšanās konsultantu sagatavošana reģiona vajadzībām” apguvi.
“Jaunā pieeja mācīšanās procesam nozīmē pāru darbu, grupu darbu, skolēna sadarbības prasmes, klases organizāciju, kas nebūt nav vienkārši. Tas nozīmē skolēnam pašam saprast, ko viņš nav vēl izdarījis un pie kā viņam vēl ir jāpastrādā. Tā ir kritiskā domāšana, analīze, prasme pašam meklēt informāciju visdažādākajos avotos, arī ar skolotāja palīdzību, un pašam nonākt pie pareizās atbildes. Skolotāja loma un uzdevums ir šo procesu vadīt, redzēt, kas notiek klasē, to, vai skolēns ir sapratis uzdoto un iegūt no skolēna individuālu atgriezenisko saiti. Tagad kursos mēs, skolotāji, vērojam mācību stundas un mācāmies meklēt un saredzēt šādai saitei pierādījumus,” stāsta G. Upeniece.
Pirmie mācās pedagogi
Tā tas notika šomēnes, kad Smiltenes vidusskola uzņēmās lielu atbildību un izaicinājumu un deva iespēja visai projekta Vidzemes reģiona mācību grupai (dažādu skolu pedagogiem) vērot un pēc tam analizēt četras mācību stundas – ķīmiju pie skolotāja Jāņa Celmiņa 10.b klasē, latviešu valodu pie skolotājas Sarmītes Rīderes 8.c klasē, vēsturi pie skolotājas Jeļenas Dombrovskas 8.b klasē un angļu valodu pie skolotājas Gundegas Upenieces 12.a klasē, pēc tam saņemot atzinīgas atsauksmes gan par sirsnīgo uzņemšanu, gan par profesionālo zināšanu papildināšanu.
Proti, viens no pasākumiem, ko Valsts izglītības satura centrs iecerējis kā daļu no atbalsta mehānisma skolām, pedagogiem un pašvaldībām pilnveidota mācību satura un pieejas ieviešanai, lai attīstītu skolēnu kompetences, ir dažādi Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra īstenotie kursi.
Pēc kursu “Profesionālās pilnveides ekspertu sagatavošana kompetenču pieejas ieviešanai skolā” Smiltenes vidusskolas latviešu valodas skolotāja Sarmīte Rīdere jau ir kļuvusi par tālākizglītotāju pedagogiem par mācīšanas pieeju skolēnu kompetenču attīstīšanai.
Savukārt vēstures skolotāja Jeļena Dombrovska un angļu valodas skolotāja Gundega Upeniece novembra beigās saņems sertifikātus par kursa “Mācīšanās konsultantu sagatavošana reģiona vajadzībām” apguvi. Šo mācību mērķis ir sagatavot dalībniekus mācīšanās konsultantu darbam skolās pašvaldības ietvaros, atbalstot individuālu pedagogu profesionālo izaugsmi mācību darba kvalitātes uzlabošanai. Tas ir ļoti nepieciešams, lai ikdienas praksē darbā ar bērniem, jauniešiem vai studentiem aizvien vairāk tiktu izmantota tāda pieeja mācīšanai, kas skolēniem dod iespēju iedziļināties, veidot dziļāku izpratni, attīstīt patstāvīgas mācīšanās prasmes, sekojot līdzi savam progresam.
Aptauja
Kompetenču pieeja – ko iegūs skolēni un skolotāji?
Jeļena Dombrovska, Smiltenes vidusskolas vēstures skolotāja:
– Nevienam nav noslēpums, ka katra nākamā paaudze ir atšķirīgāka, gudrāka nekā iepriekšējā. Mūsdienās šīs atšķirības ir īpaši pamanāmas un jūtamas, jo lielu lomu ir ieņēmušas tehnoloģijas, tāpēc arī ir svarīgi mainīt pieeju izglītībā. Svarīgi ir apzināties, ka pamatojums nepieciešamajām pārmaiņām ir balstīts pētījumos ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tas nozīmē, ka visur domā par pārmaiņām izglītībā. Domāju, ka lielākais skolēnu ieguvums ir tas, ka arvien biežāk būs jārisina kompleksie uzdevumi, kad ir jāizmanto vairākos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes. Skolotāji iegūs jaunu un vērtīgu pieredzi, iespēju turpināt mācīties un pilnveidoties, izvērtēt savu darbu, saprast, kas der un kas ne. Darbs skolā liek sekot līdzi jaunumiem un inovācijām tehnoloģiju pasaulē, kas var palīdzēt daudzas lietas darīt ātrāk un efektīvāk.
Konsultantu kursos galvenā ziņa skolotājiem ir tāda, ka konsultants ir cilvēks, kura uzdevums ir nevis kritizēt, bet gan ieraudzīt stundā pozitīvās un izdevušās lietas, kā arī palīdzēt savam kolēģim uzlabot stundu. Visas apmācības laikā mēs domājām par savu mācīšanu un kā to padarīt vēl efektīvāku, kuri uzdevumi liek skolēniem konstruēt zināšanas, kuri tikai virspusēji sniedz ieskatu. Vērtīgākā stundas vērošanas pieredze ir maksimāli detalizēti pierakstīt stundā notiekošo, lai pēc tam sarunā ar skolotāju balstītos uz faktiem jeb pierādījumiem, nevis mēģināt atsaukt atmiņā kādu konkrētu epizodi. Sākumā tas gāja grūti, bet šobrīd, kad jau tuvojamies finišam, esmu novērojusi zināmu progresu. Un tas iedvesmo darboties tālāk.
Marita Dzene, Cēsu sākumskolas skolotāja (Smiltenes vidusskolā vēroja ķīmijas un vēstures stundas):
– Man ļoti patika tas, ka abu stundās skolotāji jau bija pielietojuši kompetenču pieeju un bērni varēja strādāt paši, domāt, secināt, uzdot cits citam jautājumus un uz tiem atbildēt. Šajā jaunajā projektā ir vairāk domāts par skolēniem. Skolēns tiek sagatavots izprast, ko viņš mācās un kāpēc viņš to mācās, tiek dota iespēja viņam vairāk pašam, konstruēt savas zināšanas pašam, nevis uztvert kā jau zināmu skolotāja iedotu informāciju. Skolēns domā par to, kā viņš domā, kā viņš mācās. Šis jaunais projekts ir vērsts uz to, ka gala rezultātā tagadējais bērns, kad viņš jau būs pieaudzis, varēs pats vadīt savu tālāko mācīšanos mūža garumā. Lai projekts aizietu, šāda kompetenču pieeja ir jāievieš jau no tā brīža, kad bērns uzsāk apmācību pirmsskolā. Tad pie rezultāta nonākt būs daudz vieglāk. Līdz tā notiks, pārejas periods būs grūts.
