Svētdien Lāčplēša diena. Piedaloties lāpu gājienos, esmu ievērojis vīrus, kuri ik gadu soļo ar lāpām ierindā un atdod godu Varoņu kapos apglabātajiem karavīriem.Svētdien Lāčplēša diena. Piedaloties lāpu gājienos, esmu ievērojis vīrus, kuri…Vairāki no viņiem Atmodas laikā pirmie iestājās zemessardzē un bija gatavi stāties pretim omoniešiem un visiem pārējiem brīvvalsts pretiniekiem.
Viņi ir tikpat kā iekalti piemiņas gājienos. Šie cilvēki patriotismu nav mācījušies no grāmatām, bet paši ir kaldinājuši vēsturi, cīnoties leģionāru rindās. Iepriecina, ka pēdējos gados Lāčplēša dienas pasākumos piedalās arvien vairāk jauniešu, tomēr māc šaubas, vai arī tad, kad viņus gājienam vairs nemobilizēs skolu vadība, bet būs pašiem jāizšķiras par savu dalību piemiņas pasākumos, varēs redzēt šos puišus un meitenes gājienā. Viss jau ar laiku aizmirstas, kas nav uzzināts caur sirdi un pārliecību. Par vēsturi esmu pavaicājis vairākiem mūsdienu pamatskolas absolventiem, un reti kurš man ir pratis atbildēt par strēlnieku cīņām, arī Otrā pasaules kara notikumi daļai ir miglā tīti, kaut vēsturē ieguvuši gluži labu novērtējumu. Varbūt tas nav mācīts, jo Latvijas vēstures apgūšana vēl nesen bija liela problēma.
Starptautiskā situācija saistībā ar Krievijas lēmumu apturēt dalību līgumā par bruņotajiem spēkiem Eiropā ir saspringta. Jauniešus, kuri ar sirdi nav uztvēruši Latvijas vēsturi, bet redz vien mūsdienu varas ķēķi un domā par Īriju, nebūs maiņa vēl dzīvajai sirmo patriotu ierindai.
