Pirms kāda laika veikalu skatlogos un plauktos bija redzami ķirbju formas svečturi, sveces, visdažādākās maskas, kas liecināja par Helovīna jeb Visu svēto dienas tuvošanos.
Pirms kāda laika veikalu skatlogos un plauktos bija redzami…
Latviešu attieksme pret šiem svētkiem ir dažāda, labprātāk Helovīna dienu atceras bērni un jaunieši, kas, maskās tērpušies, staigā no mājas un māju, sakot: “Saldumus vai izjokošu?” Šajos svētkos ir pieņemts dalīties ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.
Atverot sava dzīvokļa durvis, priekšā stāvēja mazie helovīni un prasīja saldumus. Tā kā to man nebija, nolēmu ar viņiem aprunāties un uzzināt, kāpēc viņi svin Helovīna dienu, kas līdzinās mūsu pašu svētkiem – Mārtiņdienai.
Viņi bija jauki un dzīvespriecīgi skolēni, kuriem ir svarīga svētku sajūta, veidojot sev maskas un izgrebjot no ķirbjiem svečturīšus, nevis radīt nekārtības pie mājām un ielās vai kādu nelāgi izjokot. Protams, ne visi kāro tikai pēc saldumiem, citiem interesantāk šķita izsvaidīt pa ielām jēlas olas un ar krāsu atstāt savus iniciāļus. Tieši šādas uzvedības dēļ daudzi iedzīvotāji, it sevišķi gados vecāki, izturas noraidoši un helovīniem savas nama durvis vaļā never.
Bet nedomāju, ka tas ir jānosoda un uzreiz jāsaka, ka visi vienādi, jo tā nav. Bērni vēlas izklaidēties, un svētki ir viens no veidiem, kā to darīt. Svētki latviešiem nekad nav par daudz, kāpēc nepieņemt arī šos?
