Darbu novērtē ar balvu “Gada logopēds 2024”

14. martā Ķīpsalas konferenču centrā Latvijas Logopēdu asociācijas rīkotajā seminārā augstu atzinību – balvu “Gada logopēds 2024” – saņem Smiltenes novada Izglītības pārvaldes logopēde Ārija Baumane.

Latvijas Logopēdu asociācija (LLA) paziņojusi, ka šogad balvu “Gada logopēds 2024” piešķīrusi divām lieliskām logopēdēm Dainai Bumbierei un Ārijai Baumanei, un Latvijas logopēdu saimes vārdā izsaka abām vislielāko pateicību par ilgstošu un nozīmīgu ieguldījumu bērnu runas un valodas attīstības sekmēšanā.

Ārija Baumane ir Smiltenes novada logopēde, kuras pārziņā ir arī novada Medicīniski pedagoģiskās komisijas darba organizēšana un dokumentu aprites nodrošināšana. Paralēli ikdienas darbam logopēda kabinetā Ārija izveidojusi bērnu lasīšanas prasmju apguves sistēmu un divreiz gadā veic visu Smiltenes novada sešgadīgo bērnu testēšanu agrīnās lasītprasmes attīstības rādītāju noteikšanā. Viņa ir arī ilggadēja LLA biedre un regulāri informē novada kolēģus par logopēdijas aktualitātēm un rosina tos kļūt par LLA biedriem.

Šogad 8. decembrī apritēs 25 gadi, kopš Ārija Baumane strādā par logopēdi. Tā ir viņas otrā izglītība. Pirmā ir pirmsskolas un sākumskolas skolotāja, par kuru Ārija strādājusi Bilskas pamatskolā, kas nu jau ir likvidēta, bet pēc tam – Smiltenes Centra vidusskolā (tagad – Smiltenes vidusskolā). Attiecīgi viņas kopējais darba stāžs ir 45 gadi.

Ar Āriju Baumani tiekos viņas darba kabinetā dažas dienas pirms balvas “Gada logopēds 2024” pasniegšanas. Augstā apbalvojuma saņemšanai Āriju pieteica Smiltenes novada Izglītības pārvalde, novērtējot viņas ieguldījumu darbā ar bērniem un metodisko darbu, tai skaitā dalīšanos ar kolēģiem gan ar saviem izstrādātājiem darba materiāliem, gan ar uzzināto LLA rīkotajos semināros un lekcijās, kuras Latvijas logopēdiem “Zoom” platformā lasa arī pasaules mēroga profesionāļi.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Ārija Baumane skaidro, ka viņas darbā ir trīs virzieni: agrīnā logopēdija no jaundzimušā vecuma līdz trīs gadu vecumam (tāpēc viņa nebaidoties no mazuļiem, kuri pēdējā laikā runā arvien sliktāk), no trīs gadiem līdz skolas vecumam un skolas posms.

– Novērtējot jūsu darbu, Latvijas Logopēdu asociācija izcēlusi jūsu ieguldījumu lasītprasmes mācīšanā bērniem. Vai tad arī to dara logopēdi? Man bija priekšstats, ka viņi novērtē bērna runu un valodu un novērš tās traucējumus.

– Logopēdija nav saistīta tikai ar runu. Tā ir bērna valodas sistēmas attīstība. Runa ir pamats lasītprasmei, jo cilvēks piedzimst runāšanai, nevis lasīšanai. Lasīšana ir smadzeņu adaptācijas process. Jo labāk bērns runā, jo labāk lasa.

– Tad jau vecākiem daudz jāsarunājas ar saviem bērniem, pat tad, kad viņi ir pavisam maziņi.

– Tieši tā. Mans pirmais padoms, – runāt maksimāli daudz un pat ar pavisam mazu bērniņu. Tas nekas, ka viņš nesaprot un neprot atbildēt. Tieši bērna pirmajā dzīves gadā ir ārkārtīgi svarīga dzīvā runa, nevis dažādas skanošās rotaļlietas un multfilmas televīzijas ekrānā angļu valodā. Viedierīces nekādā gadījumā bērniem nedrīkst dot līdz trīs gadu vecumam, jo citādi pietiekami neattīstās viņa smadzeņu darbība. Ja bērns prot darboties ar vienu pirkstiņu, tas neko nedod viņa attīstībai. Būtībā tā ir tukša laika kavēšana. Tagad tas ir izpētīts, pierādīts, arī mēs, logopēdi, par to runājam, bet ir jau vecākiem mierīgāk iedot mazulim mobilo telefonu vai planšeti, kur kaut kas gar acīm mirguļo, skan patīkama melodija. Tad mājās ir klusums un miers, bērns darbojas, bet būtībā viņš neko nemācās.

– Bet vecāki varbūt saka, – skatoties multfilmas, mans bērns jau pirmsskolas vecumā saprot angļu valodu!

– Tas nemaz nav labi. Par to aizvien vairāk sāk runāt bērnu psihiatri un neirologi. Es arī esmu par to veidojusi lekciju ciklus “Zoom” platformā vecākiem. Bērna valoda, bērna smadzenes attīstās ar mammas, ar tēta valodas ritmu. Tāpēc jau teicu, ka vajag lasīt priekšā pat galīgi maziņam zīdainītim. Viņš nesaprot tekstu, bet viņš ieklausās vecāku valodas ritmā, kas ir ļoti svarīgi. Bet ar tiem mazajiem bērniņiem, kuri par daudz viedierīcēs klausās angļu valodu, ir gandrīz tā, ka vecāki nāk pie logopēda un saka, – iemāciet bērnam runāt latviski. Mediķi tagad no lielajām tribīnēm ir ieviesuši arī terminu “vēlu runājoši bērni”. Pēdējā laikā arī pie manis bijuši ļoti daudz 3,5 līdz četrus gadus veci pilnīgi nerunājoši bērni. Nu jau ir cerīgi, visi sākuši runāt. Ja bērns sāk vēlu runāt, tas ietekmē viņa attīstību, tāpēc ir svarīgi vecākiem viņu jau savlaicīgi atvest uz logopēda konsultāciju. Mēs ar savām darbībām viņam attīstām prātu un valodu.

– Kāpēc bērni sāk runāt vēlu? Ar viņiem par maz runā?

– Ne katrreiz. Tās ir attīstības lietas. Domāju, arī apkārtējās vides ietekmei ir liela nozīme, tāpat arī tam, kā norit grūtniecība. Centrālā nervu sistēma izveidojas pirmajā grūtniecības trimestrī, un tas ir ļoti svarīgi. Ir dažādi riski. Taču jebkurā gadījumā, ja bērns nerunā divu gadu vecumā, ir jāskatās cēloņi un jāvēršas pie speciālista. Numur viens ir doties uz dzirdes centru pārbaudīt, vai nav dzirdes traucējumi, otrkārt, – vērsties pie neirologa. Un logopēds ir kā darba vadītājs.

– Un kā vecākiem darboties mājās ar bērnu, lai veicinātu viņa runāšanas un lasītprasmi? Ko jūs ieteiktu?

– Ir daudz dažādu labu spēļu, ar kurām bērni no trīs gadu vecuma var apgūt burtus, pēc tam salikt vārdiņus. Ir daudz internetā pieejamu mājaslapu, kur izprintēt dažādus darba materiālus un, ar kuriem strādājot, bērns var jēgpilni darboties.

– Un kur ir problēma, ja bērns nevar pareizi izrunāt skaņas, kaut vai to pašu “r” burtu?

– Tur ir nozīme ģenētikai, grūtniecības perinatālajam periodam, mūsdienu stresam un trauksmei, māmiņai gaidot bērniņu, dzemdībām, dažādām saslimšanām. Ietekmējošu faktoru ir ļoti daudz, un tad logopēdam ir jāpalīdz novērst sekas.

– Lasot, ko par jums saka Latvijas Logopēdu asociācija, mani ieinteresēja tas, ka divreiz gadā veicat visu Smiltenes novada sešgadīgo bērnu testēšanu agrīnās lasītprasmes attīstības rādītāju noteikšanā. Ko esat secinājusi? Kas notiek ar sešgadnieku lasītprasmi?

– Viņu lasītprasmi pārbaudu visās Smiltenes novada pirmsskolas izglītības iestādēs un sešgadnieku obligātās apmācības realizācijas vietās skolās. Ir divi mērījumi, viens rudenī, otrs pavasarī. 2023. un 2024. gadā nepietiekamas lasītprasmes jeb lasīšanas grūtības bija vienai trešdaļai no aptuveni 200 notestētajiem bērniem. 2024./2025. mācību gada rudenī tā vairs ir tikai viena ceturtā daļa, un tas ir arī mūsu ieguldījums. Vairāk ir bērnu, kuriem ir nepietiekams līmenis un kuriem ir vajadzīgs atbalsts, bet kuri nav zem kritiskās robežas. Tas iepriecina. 2024. gada rudenī es izvērtēju testā pavisam 184 bērnus.

Optimāli rādītāji ir 131 no viņiem, ar šiem bērniem viss ir kārtībā. 11 bērniem ir nepieciešams atbalsts. 42 bērniem ir nepietiekami rādītāji, taču šajā riska grupā ietilpst arī tie bērni, kuri ir piedzimuši gada beigās un kuri vēl nav gatavi uzsākt mācības 1. klasē. Tādos gadījumos mēs lūdzam vecākiem izvērtēt, vai palaist šos bērnus uz skolu vai arī atstāt pirmsskolas sagatavošanas grupā, lai bērniņš nobriest, attīstās. Lielākajā daļā gadījumu vecāki mūs uzklausa. Šādos testos pamanām arī riska bērnus, kuriem varbūt ir nepieciešama cita pirmsskolas apmācību programma, kāda ir visās novada izglītības iestādēs. Pamanām arī bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem un savlaicīgi novirzām uz vajadzīgo mācību iestādi, kur viņi saņem sev nepieciešamo atbalstu.

– Cik noprotu, šāda sešgadīgo bērnu testēšana agrīnās lasītprasmes attīstības rādītāju noteikšanā ir jūsu iniciatīva. Kā līdz tai nonācāt?

– Beidzot studijas logopēdijā, mans kvalifikācijas darbs bija lasīt un rakstīt prasme sākumskolā. Tad arī iepazinos ar tajā laikā pieejamo literatūru, un mani tas viss uzrunāja, jo šīs prasmes ir cieši saistītas ar bērna attīstību no zīdaiņa vecuma līdz skolas vecumam. Sāku testēt vispirms Smiltenes vidusskolā, kur strādāju, tad mani šo darbu darīt uzrunāja Smiltenes pirmsskolas attīstības iestāde “Pīlādzītis”. Informācija krājās, un tā ļoti ieinteresēja arī mūsu novada Izglītības pārvaldes vadību. Šādu testu rezultāts ir viens no būtiskiem rādītājiem, kā mēs varam salīdzināt, kā tiek strādāts katrā izglītības iestādē, un vajadzības gadījumā sniegt tai atbalstu.

– Esat izveidojusi arī bērnu lasīšanas prasmju apguves sistēmu.

Kā tā darbojas?

– Izveidoju šo sistēmu, balstoties uz to, kā es mācu lasīt, kā skolēniem uzlaboju lasītprasmes spējas, un ieguvu par to Luda Bērziņa pedagogu radošā darba konkursa balvu. Šo sistēmu izmanto gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan skolas. Braucot pa izglītības iestādēm, redzu savas darba lapas. Tas ir darba materiāls, kurā jāievēro konkrētas lietas, un tad arī situācija ļoti labi uzlabojas. Dalos ar kolēģiem, pati arī izmantoju nodarbībās, un rezultāti neizpaliek.

– Skolēnu lasītprasmes uzlabošana ir ļoti karsta tēma visā Latvijā, spriežot pēc publiski pieejamajiem materiāliem. Kāda skolotāja nesen sociālajos tīklos dalījās savā novērojumā, ka ir pamatskolēni, kuri neprot izlasīt pat uzdevumu, tāpēc nesaprot, kas no viņiem tiek prasīts.

– Jā, tā ir trauksme. Bērniem nepatīk lasīt. Taču kāpēc lai viņiem patiktu, ja arī daudzi pieaugušie nelasa, ja vecākiem mājās nav grāmatu, nav pat žurnālu, un viņi kaut ko izlasa tikai internetā. Un tā ir ķēdes reakcija, – nelasa arī bērns. Mans aicinājums ir, – lasiet grāmatas, daudz rakstiet! Lasīšana attīsta domāšanu, bagātina vārdu krājumu, bet rakstītprasme ir tā, kas attīsta smadzeņu darbību. Vienkāršoti sakot, caur rakstīšanu nonāk pie lasīšanas. Diemžēl iezīmējas tendence, ka arī intelektuāli labi attīstīti bērni neprot iziet no situācijas, ja viņiem tiek uzdots izdomāt, kā kādu lietu var izdarīt citādāk. Arī mums, logopēdiem, kā atbalsta personālam tāpēc ir maksimāli jaudīgi jāstrādā. Taču mani apbēdina tas, ka valstiski tikai runā par atbalsta personāla nozīmīgumu, bet finansējums atbalsta personāla darbiniekam neseko. Viss uzlikts uz pašvaldībām, taču tās nevar visu pavilkt. Rezultātā mazā lauku skola nemaz nevar nodrošināt visu atbalsta personālu. Mūsu Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs ļoti par šīm lietām domā un rod risinājumu, lai vecākiem būtu kur atnākt kaut vai pēc padoma.

– Vai jūs pieņemat bērnus arī uz individuālām konsultācijām?

– Jā, divas pēcpusdienas nedēļā, taču pieraksts ir pilns. Ja paņemu bērnu, tad ar viņu strādāju, kamēr viņš sāk runāt. Vienam, otram bērniņam tas ir ilgstošs darbs pat viena līdz divu gadu garumā. Kolēģi pie manis iesaka arī vērsties sarežģītākos gadījumos, tad mēģinu rast risinājumu un atrast vietu bērnam, lai varētu kopīgi darboties ar vecākiem.

APTAUJA: https://poll.app.do/ka-jusuprat-labak-veicinat-bernu-lasitprasmi-sif_maf2024

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.