Atstumti no sistēmas

Valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “Latvija.lv” no 1. janvāra ar internetbanku pieslēgties vairs nevar. Tad nu nolēmu ērtību labad arī savā viedtālrunī instalēt Smart-ID aplikāciju. Un tad sākās. Vairākas reizes fotografējot gan eID karti, gan pasi, mainot apgaismojumu un tā tālāk, rezultāts bija viens un tas pats, – mans uzvārds parādījās bez garumzīmes, kas loģiski autentifikācijai “Latvija.lv” neder. Nācās meklēt Smart-ID klientu apkalpošanas dienesta tālruņa numuru, tālāk sūtīt e-pastu ar uzvārda kļūdas ekrānšāviņu un lūgt viņu palīdzību.

Un tad iedomājos, kā šajā jaunajā kārtībā jūtas tie cilvēki, piemēram, seniori, kuriem nav ne viedtālruņu, ne eID kartes, ne karšu lasītāju, ne digitālo prasmju, bet viņiem tāpat ir jāpiekļūst portālam “Latvija.lv”. Šī portāla e-pakalpojumus izmantojam slimības un citu pabalstu saņemšanai, tajā apskatāmies, kā tiek uzkrāts pensijas kapitāls vai izlasām e-adresē pienākušos ziņojumus.

Tagad autentifikācija “Latvija.lv” ir iespējama, izmantojot mobilo lietotni eParaksts mobile, personas apliecību (eID karti), eParaksts karti vai mobilās lietotnes Smart-ID kvalificēto versiju, bet piekļūt portālam vairs nevar ar internetbanku, kurai var pieslēgties arī ar kodu kalkulatoru un podziņtelefonu. Valsts digitālās attīstības aģentūra skaidro, ka jaunā kārtība ieviesta drošības apsvērumu dēļ un aicina, – ja portāla” Latvija.lv” lietotājs neizmanto kādu no minētajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, viņš tiek aicināts parūpēties par sev ērtākā identifikācijas līdzekļa uzstādīšanu viedierīcē vai eID kartes noformēšanu.

Pieļauju, ka šādi bez piekļuves portālam “Latvija.lv” paliek un pamatīgas problēmas vajadzības gadījumā izjutīs mūsu vecākā paaudze, jo tāda digitalizācija senioriem cienījamā vecumā var izrādīties tikpat sarežģīta kā Ķīnas ābece. Tas ir gan izmaksu jautājums, ja jāpērk viedtālrunis vai dators un karšu lasītājs eID kartei, gan digitālo prasmju jautājums, un visiem senioriem nav bērni un mazbērni, kuri var palīdzēt.

Latvijas Banka pirms dažiem gadiem publiskoja savu pētījumu par finanšu digitālo transformāciju un tās ietekmi uz senioriem. Secinājums bija, ka joprojām liela daļa senioru savu pensiju izvēlas saņemt “Latvijas Pasta” nodaļās, pie reizes arī turpat apmaksājot savus rēķinus. Nereti senioru vidū ir arī bažas par to, ka jauno tehnoloģiju apguve var neizdoties, grūtības sagādā arī tas, ka viedtālrunis jāvada ar pieskārienu, ne pogām. Turklāt sirmā vecumā nereti zūd kognitīvās spējas, pasliktinās redze, pirksti vairs nav tik veikli kā agrāk. Seniori fiziski netiek galā ar modernajām ierīcēm un nespēj atcerēties paroles un PIN kodus (tas rada sajukumu pat salīdzinoši jauniem cilvēkiem, kāda mana draudzene nesen stāstīja, ka aizdomājusies un bankomātā ievadījusi nevis bankas kartes, bet mājas ārdurvju kodu).

Glābiņš ir valsts un pašvaldību vienotie klientu centri. Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sola, ka tās pakalpojumus tajos varēs pieprasīt klātienē, tikai jautājums ir šo centru kapacitāte un tajos strādājošo darbinieku noslodze.