Latvijas Dabas fonds šajā sezonā aicina izmantot iespēju –tiešraidēs vienlaikus vērot divas atšķirīgas stārķu sugas: balto stārķi Ciconia ciconia un melno stārķiCiconia nigra jeb gandru.
Balto stārķu Umas un Jumja ligzdā jau izšķīlušies jaunie putni, un šajā ligzdā ligzdošana katru gadu ir bijusi veiksmīga. Savukārt melno stārķu ligzdā Meijai un Ogrim mazuļi šķiļas tieši tagad, un šī ligzda iepriekš ne vienmēr bijusi veiksmīga. Abas sugas parasti izdēj 3 – 5 baltas olas, un gan perēšanu, gan mazuļu aprūpi veic abi vecāki. Baltie stārķi paši regulē savu populāciju – kā skaidro LDF ornitologs J. Ķuze: “Vājākie vai vēlāk izšķīlušies cāļi bieži vien neizdzīvo, un tas ir saistīts ar dabisko atlasi un barības pieejamību. Stārķi tos var izmest no ligzdas vai izmantot kā barības avotu.”
Baltais stārķis un melnais stārķis ir radniecīgas sugas, taču to dzīvesveidi ir ļoti atšķirīgi. Baltais stārķis Latvijā ir plaši sastopams ar stabilu populācijas vērtējumu, bet melnais stārķis kļūst arvien retāk sastopams. Balto stārķu Latvijā ir ap 13 000 pāru, melno tikai 85 – 140.
Baltais stārķis ir pielāgojies cilvēku veidotai videi, ligzdas būvējot uz māju un citu būvju jumtiem, elektrolīniju balstiem un kokiem, labi sadzīvojot ar cilvēku klātbūtni un izmantojot lauksaimniecības ainavas sniegtās iespējas. Pretstatā baltajam stārķim – melnais ir kautrīgs meža iemītnieks, kas izvēlas vecus kokus klusos, neskartos mežos un ikdienā izvairās no cilvēku klātbūtnes. Arī barošanās paradumi Latvijā atšķiras – baltais stārķis labprāt barojas uz sauszemes, pārtiekot no dažādiem nelieliem dzīvniekiem, bet melnais stārķis ir atkarīgs no ūdeņiem, kur atrod galveno barību – zivis un vardes.
Lai melnajam stārķim nepieciešama barošanās teritorija ar mazām un tīrām ūdenstecēm. Barības meklējumos tas spēj nolidot 20 kilometrus, bet, ja tuvumā trūkst piemērotu upīšu, tas var doties pat tālāk.
Viens no melno stārķu sugas populācijas samazināšanās iemesliem ir ļoti zemā mazuļu izdzīvošana – tikai aptuveni 4% sasniedz pieauguša putna vecumu. Arī migrācija vairāk nekā 6000 km attālumā melnajiem stārķiem ir bīstama, tās laikā jāsastopas ar negatīvām pārmaiņām barošanās vietās, putni iet bojā sadursmēs ar elektrolīnijām un citiem šķēršļiem.
Jūnijs un jūlijs ir visintensīvākais periods stārķu dzīvē – mazuļu augšana, barošana un pirmie lidojumi. Gan baltie, gan melnie stārķi ligzdas parasti pamet jūlija beigās vai augusta sākumā, tāpēc šis ir īstais brīdis sekot līdzi tiešraidēm, kas ļauj redzēt dabas procesus tuvplānā un izprast atšķirības šo sugu dzīvesveidā.
LDF tiešraides nebūtu iespējamas bez ziedotāju atbalsta – ziedojumi nodrošina kameru uzturēšanu, datu pārraidi un jaunu tiešraižu izveidi. Ziedotāju pulkam iespējams pievienoties arī tagad šeit vai LDF veikalā, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību.
Papildu stārķu ligzdām LDF šobrīd piedāvā vērot vairāk nekā 14 citas dabas tiešraides, kurās jau ir izšķīlušies – ūpji, jūras ērgļi, mazie ērgļi, vistu vanagi vai šķiļas mazuļi – melnie stārķi, lauku piekūni. Šogad, pateicoties “Sadales tīkla” atbalstam, ir pieejamas divas kameras, kuru tehniskā sistēma uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā, dodot iespēju vērot gan baltos stārķus, gan lauku piekūnus, gan dažādus šo ligzdu viesus.
Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem portālā Dabasdati.lv un moderatoriem YouTube kanālā, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.
Liene Brizga-Kalniņa, Komunikācijas vadītāja, Latvijas Dabas fonds
