Ziemeļlatvija, 1936, 30. maijs
Krogus vietā – piena veikals
Valkas piensaimnieku sabiedrība pabeigusi remontēt veikala telpas pie pienotavas, kurās līdz šim atradās ēdienu veikals ar reibinošu dzērienu pārdošanu. No š. g. 8. jūnija pienotava pate atver piena produktu veikalu, kurā būs dabūjami visi pienotavas ražojumi, dažādas citas pārtikas preces un atspirdzinoši dzērieni. Valkas piensaimnieku sabiedrība paziņo, ka līdz ar piena produktu veikala atvēršanu no š. g. 1. jūnija piena produktiem cenas pazeminātas.
Maksās: Pilnpiens – 9 sant. litrs Sviests – Ls 1,80 kg Siers – Ls 1,20 kg Krejums – Ls 0,80 – Ls 1,20 kg Vājpiens un paniņas – 3 sant. litrā Tīrkultūra – 20 sant. 1 litra pudele (Tīrkultūra, noņemot ar savu trauku pienotavā, 15 sant. litrā.) Bez tam piena produktu veikalā būs dabūjami, sākot ar 3. jūniju, maize un dažādas citas pārtikas preces un atspirdzinoši dzērieni. Veikals atvērts no pl. 6 rītā līdz pl. 19 vakarā.
Ziemeļlatvija, 1926, 15. maijs
Intīmais stūrītis
Kas ir mīla? – Mīla ir slikts ieradums, no kura grūti atradināties pat sirmā vecumā.
Mīla – nezināmā meklēšana ar aizsietām acīm.
Skatoties pēc meklētāju dvēseles īpašībām, mīla ir – vai nu neizbrienams, sasmacis purvs, vai arī saulē mirdzošs sniegbalts kalngals.
Ziemeļlatvija, 1926, 29. maijs
Sporta biedrības “Ziedoņa svētki”
Otros vasaras svētkos Valkas sporta biedrība sarīkoja “Ziedoņa svētkus” ar mūzikas priekšnesumiem, mērķī šaušanu un citām izpriecām. Šaušanas sacīkstēs pirmo godalgu izcīnīja Voldemārs Šmidts, otro Kabucis, bet trešo Labsvīrs.
Ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājās Valkas kara pārvaldes orķestrs, atskaņojot vairākas tautas skaņu vītnes, uvertīres un muzikālas skices.
Lai gan orķestris ar patstāvīgu programmu uzstājās pirmo reizi plašas publikas priekšā, tomēr visus priekšnesumus atskaņoja noteikti veikli un ar labu kopskaņu.
Vislielāko publikas atzinību orķestris izpelnījās ar Baumaņa uvertīri.
Pateicoties siltam laikam, apmeklētāji bija ieradušies kuplā skaitā.
Žēlastību pret dāmu kājiņām!
Rīgas ielā, krustceļos uz Lugažu kapsētu no sen seniem laikiem paša trotuāra vidū, kā stalti sargi paceļas ne nu visai augsti, bet ne arī visai zemi divi granīta stabi.
Bieži viens otrs nemanot uzskrien šiem pasaules kara lieciniekiem un ceļus berzēdams, žēli apkārt skatīdamies un klibodams ar sāpēm turpina savu ceļu.
It īpaši bieži iesitas stabos tad, kad gājēji lielākiem bariem iet vienā virzienā. Mēs, stiprais dzimums, jau nu to visu vēl kā nekā paciestu, bet ko lai saka dāmas, kuru kājiņas mode atsegusi gandrīz līdz celīšiem un tagad jāstaigā ar zili sadauzītām kājiņām.
Vai pilsētas valde, ja šiem stabiem nav nekādas vēsturiskas nozīmes, nedz mākslinieciskas vērtības, nevarētu viņus novietot savā arheoloģiskā muzejā?
Ziemeļlatvija, 1936, 18. aprīlis
Kā pagāja Lieldienas Valkā un apkārtnē
Gaišie Lieldienas svētki jau aiz muguras. Šogad tie iekrita paagri, un laiks svētkos bija vēss. Saulaina bija pirmā svētku diena, kad ļaudis arī vairāk kustējās pa āru – izgāja pastaigāties, devās apciemot tuvējos draugus un kaimiņus. Arī šūpošanās tradīcija netika piemirsta, kaut gan tā vairs nav agrākā spožumā. Svētku papildvilcieni atveda Valkai un apkārtnei no metropoles un citurienes daudz ciemiņu, kuru lielākā daļa atpakaļ aizbrauca ar speciālvilcienu trešo svētku pievakarē.
Valkā otro svētku vakarā notika izrīkojums tautas namā. Izglītības biedrība uzveda Miķelsones komēdiju “Jāju dienu, jāju nakti”. Debitēja jaunā aktieru paaudze un ne bez sekmēm – to liecināja publikas skaļie aplausi. Sekojošais saviesīgais vakars pie džeza mūzikas bija labi apmeklēts. LNJS Ērģemes nodaļa Lieldienās rīkotā teātra izrāde “Nozūd pūra atslēdziņa” bija labi sagatavota. Atzīstami savas lomas veica “Bullītis” (Ogsts) un “Zvirbulis” (Rungulis). No jaunajiem labāki veicās “Adelei”(Sula) un “Marijai” (Ūburgs). Pirmās neveiksmes lai nevienam nebūtu iemesls atteikties no turpmākās darbības. Omuļu pagasta sešklasīgās pamatskolas padome otros svētkos uzveda Blaumaņa “Pazudušais dēls”. Pēc izrādes sekoja deja pie stīgu mūzikas. Lai gan pašlaik lauku ceļi ir šķīdoņa stadijā, tomēr apmeklētāji bija ieradušies reti kuplā skaitā, kas sola labu pārpalikumu skolas vajadzībām. Labi apmeklēti izrīkojumi svētkos bija arī Ērģemes draudzes Kārķu novada dāmu komitejas sarīkotais muzikāli-vokālais vakars Kārķu tautas namā, kā arī Vijciema pamatskolas bazars, kura prāvais atlikums nāks par labu Vijciema pamatskolas izdaiļošanai.
Ziemeļlatvija, 1936, 25. aprīlis
Valkas pagastā dēstīs vienības birzi
Valkas pagasta meža dienu komiteja pirmo meža dienu rīko 3. maijā pulkst. 10 pie Valkas pagasta mājas. Paredzēts stādīt vienības birzi, izvest pagasta mājas un skolas apstādīšanas darbus. Uz meža dienas darbiem aicināti visi pagasta aizsargu nodaļas dalībnieki, skolnieki, mazpulka dalībnieki un it visi pagasta iedzīvotāji. Pēc pabeigtiem darbiem groziņu vakars ar priekšlasījumiem un viesīgu sadzīvi.
Bez tam meža dienu komiteja šogad paredzējusi arī nespējnieku patversmes ēkas apstādīšanu un augļu dārza ierīkošanu pie tās.
Ziemeļlatvija, 1925, 31. oktobris
Iekšzeme
Atrastas senlaiku kapenes. Palsmanes pagasta Lejas-Piepu mājās pie dzirnavu dambja būves atrastas vecas kapenes ar miroņu kauliem un dažādiem aizvēsturiskiem priekšmetiem, kuri nodoti pieminekļu valdei.
Ziemeļlatvija, 1935, 14. septembris
Valkas pilsētas Kalndzirnavās uzstādīta moderna bīdelēšanas valču iekārta
Valkas pilsētas valde pagājušajā gadā nolēma paplašināt Valkas pilsētas Kalndzirnavas pie Zāģezera, ierīkojot tajās smalkmalšanas – bīdelēšanas ierīci. Saņēmusi atbalstu no Valsts Zemes bankas, pilsētas valde pavasarī uzsāka pārbūves darbus, kas tagad nobeigti un mašīnas uzstādītas. Būvdarbus izveda uzņēmējs Ciege, bet mašīnas uzstādīja a/s “Valdispiel”.
Pagājušā sestdienā mašīnas darbā palaida Valkas pilsētas galva D. Abuls, un ieradušies viesi noskatījās, kā šā rudens pirmie kviešu graudi pārvēršas smalkos baltos miltos, kas pēc dažu slēdzieniem esot pārāki par seniem “Maskavas”, “Amerikas” miltiem. Modernā Bieler sistēmas valču iekārta darbojas teicami.
Jau šoruden valcēnieši un apkārtnes lauksaimnieki savu labību var pārstrādāt vietējās dzirnavās un nav vairs jādomā par garo, slikto rudens ceļu, braucot uz Valmieru, Rencēniem vai Rūjienu. Pilsētas galva izsaka pateicību valdībai par atbalstu pie jaunā uzņēmuma ierīkošanas, kas apkalpos plašu apkārtni. Uzaicina lauksaimniekus izmantot jaunās ērtības un nenokavēt labības pārstrādāšanu, lai nerastos sastrēgumi apkalpē.
