FOTO: NO VIDZEMES AUGSTSKOLAS ARHĪVA
Ar noslēguma prezentācijām Vidzemes Augstskolā noslēdzies apmācību cikls “Biznesa laboratorija 2026”, kurā savas biznesa idejas prezentēja dalībnieki no Smiltenes un Cēsu novada, kā arī Vidzemes Augstskolas. Augstāko žūrijas novērtējumu šogad saņēma raunēnietes Zanes Ostrovskas biznesa ideja “ReRadi”.
No Smiltenes novada programmā piedalījās deviņi dalībnieki, kuriem iespēju apgūt uzņēmējdarbības prasmes pašvaldība nodrošināja bez maksas. Vairāku mēnešu garumā dalībnieki attīstīja savas biznesa idejas, pilnveidoja zināšanas finanšu plānošanā, mārketingā, dizaina domāšanā un prezentēšanas prasmēs, kā arī saņēma mentoru atbalstu un praktisku pieredzi.
“Lepojamies ar mūsu novada dalībniekiem ‒ viņu drosmi attīstīt savas idejas, ieguldīto darbu un izaugsmi programmas laikā. Šī bija vērtīga pieredze ne tikai dalībniekiem, bet arī mums kā pašvaldībai, redzot, cik daudz radošu un uzņēmīgu cilvēku ir Smiltenes novadā. Ceram, ka vismaz daļa no šīm idejām pārtaps veiksmīgos uzņēmumos,” stāsta Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas vadītāja Santa Sinka.
Zanes radītās idejas “ReRadi” pamatā ir ļoti daudz labo nodomu, no kuriem vismaz daļu viņa vēlētos īstenot. “Tās visas vieno misija – radīt tālredzīgi, pārdomāti, rūpējoties par vidi, popularizējot Latvijas un Baltijas valstīm raksturīgo lietišķās mākslas kultūru, izvēloties veidot tādus produktus, kas samazina tekstila atstāto ietekmi uz vidi,” viņa stāsta.
Dalība “Biznesa laboratorijā” viņai sniedza vērtīgu pieredzi un motivāciju turpināt iesākto, atklājot, ka “ReRadi” turpmākās biznesa ieceres saistītas ar radošas studijas – ražotnes izveidi.
“Dalība Vidzemes Augstskolas organizētajā Biznesa laboratorijā mani ielika laika rāmī, parādīja metodes, kā pētīt ideju potenciālu, saprast tirgus nianses un rezultātā izcelt to ideju, kurai ir potenciāls būt dzīvotspējīgai, tuvākās nākotnes produktus no dabīgām šķiedrām – galvenokārt no vilnas un lina. Lai arī šādu produktu pieprasījums nav liels, mazam uzņēmumam tieši tāds pat ir ļoti piemērots,” atzīst Zane un dalās iespaidos: “Biznesa laboratorijā sastapu lieliskus cilvēkus, kas ir savas dzīvesvietas patrioti, cīnītāji un nenogurdināmi domā, kā ar savām iecerēm veidot Vidzemi labāku, skaistāku un atpazīstamāku. Viņi visi iedvesmo turpināt. Novēlu katram no mums to īstenot dzīvē.”
Viņa ir klusais darītājs un vairāk runā par to, kas paveikts, nevis ieplānots.
“Par ilgtspējīgu modi daudz nopietnāk sāku domāt apmēram pirms trīs gadiem, kad noskatījos dokumentālo filmu par “ātrās modes” ietekmi uz apkārtējo vidi, uz cilvēkiem, viņu paradumiem, attieksmi pret apģērbu, mantām, kuras mūsdienās attīstītajās valstīs ir tik viegli un lēti pieejamas. Bet noteikti jau no bērnības ir notikumi, dzīves posmi un atsevišķi cilvēki, kas atstājuši manī nospiedumu, domājot par ilgtspējību, par vides saudzēšanu, godbijību pret cilvēka radīto un latviešu kultūras mantojumu,” atklāj Zane.
Attiecībā uz modes tendencēm viņa pati tām īpaši neseko līdzi. “Ikdienā mani sastapsiet kā vienkāršu cilvēku, kurš primāri domā par sevis atstāto ietekmi uz vidi. Noteikti nevaru sevi pieskaitīt pie jaunāko modes tendenču un zīmolu atbalstītājiem, tāpēc ikdienā drīzāk izvēlēšos uzvilkt kaut ko, ko esmu radījusi pati vai to, kas maniem bērniem kļuvis par mazu. Noteikti iegādāšos apģērbu, apavus, ko nēsāšu trīs gadus no vietas, nedomājot, kādas krāsas vai piegrieztnes ir tā brīža iecienītas. Vienlaicīgi esmu samērā izvēlīga, ieejot apģērbu veikalā, apzinos, ka vēlos ko unikālu, citādāku, kvalitatīvu un videi nekaitīgu – tātad dabīgas izcelsmes šķiedru, ko reti var iegūt lielo zīmolu klāstā. Tāpēc novērtēju pašas radītu apģērbu,” pieredzē dalās Zane.
Lai arī pirmā elektroiekārta, ko savā dzīvē iegādājusies, bija šujmašīna, līdzšinējā profesionālā pieredze absolūti nav saistīta ar modes biznesa nozari, dažādu datu analīzi un oficiālu dokumentu gatavošanu.
“Tomēr pienāk brīdis, kad dzīvē esi sasniedzis noteiktu darba pieredzes virsotni un saproti, ka vēlies jaunus izaicinājumus un apgūt jaunas zināšanas. Apzinos, ka mūsdienu pasaulei neiztikt bez gudrām inovācijām, digitāliem risinājumiem, tāpēc mācos tos apgūt, tomēr sirdsbalss aicina atpakaļ pie pirmsākumiem, pie dabas dotā, pie latviskā mantojuma. Domāju, ka neesmu vienīgā, pamazām mēs sākam nogurt no tās informācijas intensitātes, ko piedāvā tehnoloģijas. Noteikti, īstenojot savus nodomus, izmantošu arī digitālus risinājumus, kas cilvēku dzīvi atvieglo, tomēr vienlaicīgi pieturēšos pie ilgtspējīgām vērtībām, kas būs jūtamas “ReRadi” darbos,” ieintriģējot par saviem nākotnes plāniem, stāsta jaunā uzņēmēja.
Apmācību cikls “Biznesa laboratorija 2026” tika organizēts Vidzemes Augstskolas un Vidzemes Atvērto inovāciju centra vadībā sadarbībā ar Smiltenes, Cēsu un Limbažu novada pašvaldībām. Apmācībās tiks iekļautas lekcijas, semināri, diskusijas, praktiskas darbošanos, iedvesmas stāsti un mentoru konsultācijas.
Vienlaikus atgādinām, ka vēl turpinās pieteikumu pieņemšana Smiltenes novada pašvaldības grantu konkursā uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”. Konkurss jau desmito reizi sniedz iespēju saņemt pašvaldības atbalstu biznesa ideju īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai novadā.
