Reklāma
Aizvadītajā apkures sezonā saņemtie rekordlielie rēķini par apkuri un elektrību pamudinājuši Latvijas iedzīvotājus ļoti nopietni apsvērt radikāļu soļu speršanu izdevumu samazināšanā. Katrs divpadsmitais tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija aptaujātais ir apņēmības pilns pārcelties uz jaunāku, energoefektīvāku mājokli.
Ziemā gūtā pieredze, dzīvojot nerenovētos namos un maksājot lielus komunālos maksājumus, pamudinājusi cilvēkus meklēt efektīvus problēmas risinājumus. Lielākā daļa respondentu nav gatavi krasām pārmaiņām, tādēļ plāno veikt rocībai atbilstošus uzlabojumus. 34% aptaujāto ir apņēmības pilni mainīt savus paradumus elektrības patērēšanā un telpu apkurē, lai samazinātu izdevumus. Vēl 17% vasarā veltīs laiku izdevīgāku komunālo pakalpojumu piedāvājumu meklēšanai. Tas ietver kā tarifu plāna mainīšanu, tā pāriešanu pie jauna pakalpojumu sniedzēja, ja esošais nepiedāvās pieņemamāku cenu. Kā zināms, patērētāji var brīvi izvēlēties elektrības piegādātāju, un no 1. maija iespējams mainīt arī dabasgāzes pārdevēju. Tas mājokļa īpašniekiem paver iespēju atbrīvoties no neizdevīgiem līgumiem.
Vēl trešā daļa respondentu ir atvērti vērienīgākiem ieguldījumiem – 15% ir apņēmības pilni nosiltināt esošo dzīvesvietu, 12% mainīs apkures iekārtu vai pat apkures veidu, kamēr 4% ieplānojuši uzstādīt saules paneļus.
Visradikālākās pārmaiņas – pārcelties uz jaunāku, energoefektīvāku mājokli – apsver 8% respondentu. Šāda iespēja visvairāk uzrunā tieši gados jaunākos cilvēkus. Vecumā no 18 līdz 29 gadiem jaunākā dzīvesvietā vēlētos apmesties pat 15% no visiem respondentiem. Lielākoties tie ir rīdzinieki, pāri vai jaunas ģimenes ar vienu vai diviem bērniem. Respondentu sociālekonomiskais portrets apliecina, ka jauns mājoklis nav tikai tāli sapņi, jo potenciālo pircēju vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir 1000 līdz 1500 eiro.
«Pirms dažiem mēnešiem, apkures sezonas pilnbriedā veiktajā aptaujā noskaidrojām, ka 33% respondentu komunālo pakalpojumu rēķini bija lielāki par mājokļa kredīta vai īres ikmēneša maksājumu. Izmaksas strauji pieauga galvenokārt nerenovētās mājās dzīvojošajiem, kamēr energoefektīvā mājoklī par apkuri bija jāmaksā krietni mazāk. Tas apliecina, ka ikvienai ģimenei ir vērts investēt mājvietas energoefektivitātes uzlabošanā vai jauna, ekonomiskāka īpašuma iegādē. Katram interesentam ir iespēja piemeklēt rocībai atbilstošu risinājumu un parūpēties, lai nākotnē par komunālajiem pakalpojumiem būtu jāmaksā mazāk,» aicina Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
No aptaujas izriet, ka 28% respondentu neplāno veikt nekādus uzlabojumus, kamēr 5% jau paspējuši novērst lielākos trūkumus.
Par Bigbank
Bigbank AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.
Papildu informācija:
Laura Jēgere
Bigbank mārketinga vadītāja
laura.jegere@bigbank.lv
+371 29436568
www.bigbank.lv
