2023. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 537 eiro mēnesī

2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 537 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,9 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,14 eiro jeb par 11,5 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 119 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 119 eiro jeb 72,9 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11,3 %, taču, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija 2,2 %.

Vidējā atalgojuma pārmaiņas 2023. gadā ietekmēja valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 500 līdz 620 eiro jeb par 24,0 % par pilnas slodzes darbu, kā arī maksimālā neapliekamā minimuma un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielinājums.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1 225 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023. gadā bija 1 225 eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu (1 081 eiro), tā pieauga par 13,4 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 905 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Mēneša vidējās darba samaksas gada pārmaiņas

Vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieaudzis straujāk

2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (1 553 eiro) bija par 20 eiro lielāka nekā privātajā (1 533 eiro), un tā pieauga straujāk nekā privātajā sektorā – attiecīgi par 13,1 % un 11,5 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 502 eiro jeb par 12,2 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem (eiro)

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu valstī kopumā pieauga par 12,9 % jeb 1 571,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē – par 6,8 tūkst. jeb 0,9 %.

Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas (procentos pret iepriekšējo gadu)

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 18,2 %, enerģētikas nozarē – par 17,5 %, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5 %, valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 15,0 %, izglītībā – par 14,8 %, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,3 %.

Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un mēneša vidējās bruto darba samaksas gada pārmaiņas nozarēs (procentos)

Labāk atalgoto nozaru tops nemainīgs

2023. gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (993 eiro).

Mēneša vidējā darba samaksa 2023. gadā

Latgalē vidēji pelna par 37 % mazāk nekā Rīgā

2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (13,5 %), Latgalē (12,7 %) un Pierīgā (12,6 %).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1 706 eiro) un Pierīgā (1 505 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1 083 eiro), kas ir par 37 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums bija vērojams Vidzemē (1,5 procentpunkti).

Mēneša vidējā darba samaksa Latvijas reģionos

4. ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 610 eiro

2023. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,6 %.

2023. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā – par 15,0 %, bet privātajā sektorā pieaugums bija 10,1 %.

Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 4,0 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 6,6 %, privātajā – 2,7 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 7,6 %. 

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 1 167 eiro, un salīdzinājumā ar 2022. gada 4. ceturksni tā pieauga par 10,6 %. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 3,6 %.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 10,14 eiro

Pēc darba dienu nekoriģētiem datiem bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023. gadā bija 10,14 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,5 % (2022. gadā – 9,10 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,0 % un 1,5 % gada laikā.

Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.

Metodoloģiskā informācija

2023. gada beigās 1.–3. ceturkšņa dati tika precizēti. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.