Dzimušo skaits turpina samazināties – 2022. gadā piedzima 15 535 bērni, kas ir viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā un par 10,8 % jeb 1 885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Pērn bija par 12,3 % mazāk mirušo, salīdzinot ar 2021. gadu, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā. Visvairāk mirušo skaits samazinājies 2022. gada 4. ceturksnī – par 23,1 % attiecībā pret 2021. gada 4. ceturksni. Pirms pandēmijas no 2012. gada līdz 2019. gadam mirušo skaitam bija tendence samazināties, savukārt 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, mirušo skaits palielinājās par 9,5 %.
2023. gada 1. janvārī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1 miljons 891 tūkstotis, kas ir par 15,2 tūkstošiem vairāk nekā 2022. gada 1. janvārī, jo Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.
Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus. 2023. gada 1. janvārī Latvijā savu dzīvesvietu bija reģistrējuši 39,8 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo¹, kas devušies prom no Ukrainas karadarbības dēļ.
Novērtējums, cik Ukrainas bēgļu ir palikuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, tiks publicēts 1. jūnijā pēc visu datu saņemšanas no Latvijas administratīvo datu reģistru īpašniekiem.
Otro gadu pēc kārtas mirušo skaits divreiz pārsniedz dzimušo skaitu
Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada, bet 2022. gadā mirušo skaits tāpat kā gadu iepriekš bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits (vislielākā starpība bija 2021. gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo).
Pēdējo 3 gadu laikā noslēgto laulību skaits vienmērīgi pieaug
2022. gadā tika reģistrētas 12 110 laulības, kas ir par 7,9 % (882 laulībām) vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pērn noslēgto laulību skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, kad sešu gadu laika posmā (2014.–2019. gadā) tas pārsniedza 12 tūkstošus, savukārt gados, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, noslēgto laulību skaits bija samazinājies līdz 10 702 laulībām 2020. gadā.
Iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju dabiskās kustības galvenie rādītāji
Mirušo skaits pēc dzimuma un pa vecuma grupām reģionos
Datu vizualizācija Dzimušo un mirušo skaits Latvijā 1920–2022.
CSP provizorisko datu apstrādes metodoloģija pieejama oficiālās statistikas portāla aprakstošo metadatu sadaļā Iedzīvotāju dzimstība un mirstība
Metodoloģiskie skaidrojumi
Mirušie – provizoriskais mirušo skaits attiecīgajā mēnesī. Apkopojot gada statistiku, dati tiek precizēti, mirušo skaitā iekļaujot attiecīgajā mēnesī mirušās personas, kas reģistrētas kā mirušas pēc valstī noteiktā reģistrācijas laika (6 darbadienas), kā arī personas, kas ir bijušas iepriekšējā gada Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, bet mirušas, īslaicīgi uzturoties ārzemēs.
Dzīvi dzimušie – provizoriskais dzīvi dzimušo skaits attiecīgajā mēnesī. Apkopojot gada statistiku, dati tiek precizēti, dzimušo skaitā iekļaujot attiecīgajā mēnesī dzimušos bērnus, kas reģistrēti pēc valstī noteiktā jaundzimušā reģistrācijas laika (viens mēnesis pēc dzimšanas), un bērnus, kuri dzimuši ārpus Latvijas tām mātēm, kuras attiecīgajā gadā bijušas Latvijas pastāvīgās iedzīvotājas. Savukārt izslēdz no kopskaita bērnus, kuru vecāki nav Latvijas valsts piederīgie un nevienam no vecākiem kā pastāvīgā dzīvesvieta nav norādīta Latvija.
1 Tiek ieskaitīti Ukrainas valstspiederīgie, kam dzīvesvieta attiecīgā mēneša sākumā ir deklarēta Latvijā, bet tā nav bijusi deklarēta Latvijā 2022. gada sākumā. Papildus tiek ņemts vērā, vai personai ir uzturēšanās atļauja un tā ir vismaz uz 11 mēnešiem, kā arī izpildās vismaz viens kritērijs: personai ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss vai tai ir Ukrainas pilsonība.
Informāciju sagatavoja: CSP Komunikācijas daļa
Reklāma