Ziemellatvija.lv
Divi no desmit Latvijas jauniešiem 14 – 16 gadu vecumā priecātos, ja skolā būtu neredzami, liecina Samsung “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā aptauja.* Savukārt katrs otrais jaunietis apgalvo, ka izjūt stresu mācību dēļ. Pusaudžu vecums nenoliedzami ir dažādu izaicinājumu pilns, taču jāatceras, ka rūpes par mentālo veselību ir tikpat svarīgas kā sekmes skolā. Vecākiem un pašiem jauniešiem der atcerēties pāris vienkāršus ieteikumus, kas palīdzēs uzturēt pozitīvu noskaņojumu visu mācību gadu.
Esiet laipni pret sevi. Izturieties pret sevi un savām domām ar tādu pašu laipnību un izpratni kā izturētos pret tuvu draugu. Neesiet pārāk skarbs pret sevi – atcerieties, ka kļūdās ikviens un lūgt palīdzību ir normāli. Esot laipnākam un saprotošākam pret sevi, būs vieglāk izveidot spēcīgu pamatu emocionālajai noturībai. Tas palīdzēs vieglāk iemācīties pieņemt neveiksmes, ja tādas gadīsies, kā arī veicinās veselīgu pieeju mācībām.
Veidojiet atbalsta personu loku. Uzturiet ciešas un labas attiecības ar draugiem, ģimeni un skolotājiem, kuri jūs atbalsta un iedrošina. Dalīšanās savās sajūtās un pārdomās ar cilvēkiem, kuriem uzticaties, ir lieliska terapija.
Praktizējiet apzinātu elpošanu. Bieži vien saspringtajā skolas ikdienā apzināta elpošana var palīdzēt pārvaldīt emocijas, mazināt trauksmi un uzlabot koncentrēšanās spējas. Apzināta elpošana ļauj ikvienam uz dažādiem apkārtējās vides stresoriem reaģēt mierīgāk, dot laiku sev nomierināties. Viena no apzinātas elpošanas metodēm – dziļi ieelpojiet caur degunu, aizturiet elpu, un tad lēnām izpūtiet gaisu caur muti. Atkārtojiet, cik reizes nepieciešams. Šī vienkāršā metode var radīt tūlītēju miera un skaidrības sajūtu.
Regulāri izkustieties. Fiziskās aktivitātes ir spēcīgs instruments labas mentālās veselības uzturēšanai. Neatkarīgi no tā, vai tā ir sporta zāles apmeklēšana, pastaiga, dejošana, skriešana vai joga, atrodiet sev tīkamu nodarbi un iekļaujiet to savā ikdienā. Ar sporta stundām skolā var būt nedaudz par maz. Nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, izdalās endorfīni, organisma dabiskie stresu mazinošie jeb tā sauktie “laimes” hormoni, kas var mazināt trauksmes un depresijas simptomus.
Veidojiet veselīgus miega ieradumus. Mēģiniet ievērot konsekventu miega grafiku. Kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs kopējās veselības uzturēšanai, smadzeņu spējai domāt un uztvert informāciju, un emociju pašregulācijai. Turklāt miega režīma uzturēšana iemāca arī labāk plānot laiku! Ar mājas darbu slogu un vēlmi satikt draugus, atpūsties un noskatīties arī kādu jaunu seriālu, miegs var palikt otrajā plānā, taču tas ir ļoti vērtīgs.
Uzstādiet mazus, bet sasniedzamus mērķus. Vienalga, cik liels vai mazs ir jūsu mērķis – apgūt ko jaunu vai uzlabot atzīmes kādā konkrētā priekšmetā, sadaliet lielo mērķi mazākos, un tiecieties uz tiem soli pa solim. Sviniet savus sasniegumus arī neatkarīgi no to apjoma, jo tā ir viena no lietām, ko ikdienā visbiežāk aizmirstam – paslavēt sevi un priecāties par sasniegumiem.
Praktizējiet pateicību. Katru dienu pārdomājiet lietas, cilvēkus un notikumus, par kurām esat pateicīgs. Šī vienkāršā prakse pievērš jūsu uzmanību pozitīvismam un veicina apmierinātības sajūtu, empātiju un māca novērtēt ne tikai savu, bet arī skolotāju, draugu un ģimenes locekļu paveikto.
Izmēģiniet dažādas stresa vadības metodes. Izmēģiniet tādus relaksācijas paņēmienus kā piemēram jau pieminēto dziļo elpošanu, meditāciju vai pārdomu dienasgrāmatas rakstīšanu. Atrodiet sev vispiemērotāko un iekļaujiet to savā ikdienā.
Lūdziet palīdzību, kad nepieciešams. Nevilcinieties sazināties ar draugiem, sev uzticamu pieaugušo vai mentālās veselības speciālistu, ja jums ir kādas grūtības vai jūtaties slikti. Palīdzības lūgšana ir spēka, nevis vājuma pazīme. Nebaidoties lūgt palīdzību, jūs palīdzēsiet veidot tādu skolas vidi, kurā palīdzības lūgšana un palīdzēšana ir ne tikai pieņemta, bet pat tiek iedrošināta un uzsvērta.
Nodarbojieties ar sev tīkamo. Sportojiet, gleznojiet vai programmējiet – vienalga, kas jums sagādā prieku! Iesaistīšanās patīkamās aktivitātēs mazina kopējo stresa līmeni un veicina pozitīvu noskaņojumu. Šādas aktivitātes arī ceļ pašapziņu un ļauj attīstīt vērtīgus talantus.
“Atcerieties, ka jūsu pašsajūta skolā un mentālā veselība ir ļoti svarīga jūsu dzīves un labklājības sastāvdaļa. Izvirzot rūpes par sevi kā prioritāti, augs jūsu pašapziņa, mentālā veselība un laimes sajūta ik dienu, jums būs vieglāk pārvarēt ikdienas izaicinājumus un skolā pavadīto laiku padarīt patīkamāku,” norāda Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
Reklāma