Inga Karpova
Pateicoties mitram un siltam laikam, kaislīgākie sēņotāji Ziemeļvidzemes mežos jau lasa pirmās sēnes – pārsvarā gailenes un arī pa kādai izcili glītai, bet nelielai baraviciņai. Ja sociālajos tīklos ievietotā informācija ir patiesa, tad Smiltenes puses mežos veiksminiekiem izdevies pielasīt pilnus sēņu grozus ar apšu bekām jeb, kā tautā teic, apšu “kundziņiem”.
Aizvadītajā sestdienā “Ziemeļlatvija” sastapa valcēnieti Judīti Liepiņu, kura pilsētas tirgū pircējiem piedāvāja pašas lasītās gailenes un pa kādai baraviciņai. Sēņotāja stāstīja, ka ir pircēji, kuri brīnās, kāpēc gailenes ir tik mazas, līdzīgas podziņām, kuras šuj pie apģērba. Judīte viņiem skaidrojot, ka pavasarī mežos pārsvarā ir atrodamas tieši šādas šķirnes gailenes. Tās lielās, ar biezām cepurēm salasāmas rudens pusē. Sēņotāja ir pārliecināta, ka no šīm mazajām gailenēm var ātri pagatavot visgaršīgāko sēņu mērci, jo sēnes nav jāsmalcina, ēdienu var gatavot no veselām. Interesējāmies – kuros mežos pašlaik atrodamas gailenes? Judīte stāstīja, ka uz mežu brauc ar satiksmes autobusu vai nu virzienā uz Valmieru, vai Smilteni. Uz mežu valcēniete dodoties viena, jo dzīvē esot divas iemīļotas lietas – ziemā gleznošana, bet, parādoties pirmajām sēnēm, – sēņošana. Šogad uz mežu pirmo reizi devusies jau maija beigās, jo bijusi sajūta, ka varēs atrast pirmās sēnes. Drosmīgā sieviete nebaidoties mežā būt viena, jo mežs viņu bagātinot un spēcinot. Esot bijušas reizes, kad sēņotāja nomaldījusies, bet parasti viss beidzoties veiksmīgi. Judīte novērojusi, ka šogad bagātīgi zied brūklenes. Taču ziedēšanas process esot pārāk ilgs. Tāpat valcēniete šaubās, vai šogad mežos būs atrodama bagātīga melleņu raža, jo pašlaik mellenāju ceros atrodamas vien pāris ogas.
Valkas pusē pazīstamās dabas pētnieces Astras Kalves ieraksti sociālajos tīklos apstiprina, ka viņai sēņu laiks sācies jau 21. maijā, kad atradusi sviesta beciņas un pirmās baravikas.
Interneta vietnē www.senes.lv atrodamā informācija liecina, ka “Gada sēnei 2025’’ ir nepieredzēti agrs sezonas sākums.
Pirmā ziņa par “Gada sēni 2025” – zaļo stikleni, kura Latvijā parasti ir sastopama vasaras otrajā pusē un rudenī, – šīs sugas īpašajā gadā ir pienākusi vēl nepieredzēti agri – jau 24. maijā. Proti, dabas pētniece Iveta Bukša atradusi un nofotografējusi sugas trīs eksemplārus kādā pļavā Balvu novada Šķilbēnu pagasta dienvidrietumu stūrī, astoņus kilometrus no robežas ar Krieviju. Zaļā stiklene reizēm tiek atzīta par ēdamu. Taču tā ir mazvērtīga tās mazā izmēra un plānuma, kā arī ūdeņainuma dēļ. Daļa avotu to novērtē kā neēdamu. Iespējamā retuma dēļ Latvijas mikologi iesaka to saudzēt. Ir ziņas, ka sēne var izraisīt gremošanas traucējumus.
Interesants fakts ir arī tas, ka 2023. gada rudenī sēņu vākšana un izmantošana tika iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas vēlreiz apstiprina, ka latviešiem sēņošana ir viena no iemīļotākajām nodarbēm, kas pāriet no paaudzes paaudzē.
— Inga Karpova
Reklāma