“Ziemeļlatvija” rīko priekšvēlēšanu debates un iztaujā deputātu kandidātus Smiltenes novadā

Lai pēc iespējas vairāk informētu vēlētājus, kādu partiju saraksti 2025. gada 7. jūnija vēlēšanās ir iesniegti Smiltenes un Valkas novados un ko deputātu kandidāti sola savās programmās, laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija rīko pirmsvēlēšanu debates Smiltenē un Valkā. Uz tām uzaicinām visus attiecīgā novada deputātu kandidātu sarakstu līderus vai pārstāvjus uz sarunu par novada attīstību.

Pirmsvēlēšanu debates Smiltenes Kultūras centrā jau notika ceturtdien, 8. maijā. Otrdien, 13. maijā, pulksten 18 tās sākas Valkas kultūras namā.

Sarakstu līderus sasēdina pie viena galda

Debates Smiltenē vadīja laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone.

Uz Kultūras centra lielās zāles skatuves pie galda tika nosēdināti līderi no visiem sešiem partiju sarakstiem, kas kandidē vēlēšanās Smiltenes novadā, tādā secībā, kādi numuri katram sarakstam būs vēlēšanās.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK” (NA) sarakstu pārstāvēja tā 2. numurs, tagadējā sasaukuma Smiltenes novada domes deputāts, bijušais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, uzņēmējs Edgars Avotiņš. Saraksta 1. numurs un kandidāts Smiltenes novada domes priekšsēdētāja amatam, zinātnes doktors ekonomikā un uzņēmējdarbībā, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Mikus Dubickis todien Horvātijā vadīja starptautisku ekspertu grupas darbu, novērtējot augstskolu Pulā.

Pārējos sarakstus pārstāvēja to pirmie numuri: uzņēmēja Iveta Lauciņa (“Suverēnās varas”, “Apvienības Jaunlatvieši” apvienotais saraksts, kuru pārstāv “jaunlatvieši”), uzņēmēja Signe Boka (“Jaunā Vienotība”), Aizsardzības ministrijas ārštata padomnieks militārās industrijas un uzņēmējdarbības jautājumos Ervins Labanovskis (“Progresīvie”), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ukrainas pārstāvniecības vadītājs Ainārs Mežulis (Latvijas Zaļā partija), uzņēmējs Ģirts Freibergs (Vidzemes partija). Sarakstus pārstāvēja arī vairāki deputātu kandidāti.

Kopumā, ieskaitot gan kandidātus, gan novada iedzīvotājus, uz debatēm ieradās orientējoši 50 cilvēku. Debates bija iespējams vērot arī tiešraidē “YouTube” kanālā, kur tās straumēja “Ziemeļlatvijas” sadarbības partneris “STV Studija”. Tiešraides laikā debates skatījās 70 līdz 100 interesentu. Videoieraksts joprojām ir aktīvs, līdz vakardienai, 12. maijam, to bija noskatījušies vairāk nekā 1300 interesentu.

Kurš ar kuru draudzēsies (būs koalīcijā)?

Ingūna Johansone atklāja priekšvēlēšanu debates, aicinot katru sarakstu iepazīstināt ar sevi, pastāstīt par izvirzītajām prioritātēm Smiltenes novadā un nosaukt atšķirības starp savu sarakstu un pārējiem. Atšķirības bija niansēs, – sarakstu līderi norādīja uz diezgan līdzīgām priekšvēlēšanu programmām. Arī debašu noslēgumā uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, ar kādu partiju sarakstiem katrs ievēlēšanas gadījumā būtu ar mieru veidot koalīciju, lai lēmumu pieņemšanā būtu balsu vairākums, sniegtās atbildes nenorādīja uz lielām pretrunām, bija tikai atsevišķi izņēmumi.

“Pagaidām esam atvērti sadarbībai ar jebkuru sarakstu, bet tas jāvērtē pēc vēlēšanām,” atbildēja Edgars Avotiņš (NA).

Iveta Lauciņa (“Suverēnā vara”, “Apvienība Jaunlatvieši”) bija atturīgāka, sakot, ka nedalīs lāča ādu, kamēr lācis vēl mežā.

Signe Boka (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka debatēs jau izkristalizējušās līdzīgas domas, bet atbildi nekonkretizēja.

Ervins Labanovskis (“Progresīvie”) uzsvēra, ka saraksts ir atvērts sadarbībai ar visiem, ar kuriem var vienoties par kopīgu programmu, taču pauda skepsi pret i”“Suverēno varu”.

Ainārs Mežulis (Latvijas Zaļā partija) ir gatavs sadarboties ar visiem ievēlētajiem deputātiem no visiem sarakstiem, jo programmas pamatā visiem ir līdzīgas.

Ģirts Freibergs (Vidzemes partija) norādīja, ka saraksts sadarbosies ar latviskām partijām, kurām ir svarīgas vērtības, Latvijas neatkarība un brīvība.

Atbildot uz Ingūnas Johansones jautājumu par prioritātēm, Nacionālās apvienības sarakstam tās ir: mājokļu jautājums visā novadā (nekustamā īpašuma attīstītāju piesaiste, esošā dzīvojamā fonda sakārtošana, energoefektivitātes pasākumi); iedzīvotāju iesaiste, vietējo kopienu stiprināšana; uzņēmējdarbība.

“Suverēnās varasi”, “Apvienības Jaunlatvieši” saraksta prioritātes ir: finanšu audits un finanšu izlietojuma caurspīdīguma nodrošināšana; iestāšanās pret vēja parku būvniecību; uzņēmējdarbība (investīciju piesaiste ražošanas attīstībai lauku reģionos, jauniešu uzņēmējdarbības veicināšana).

“Jaunās Vienotības” saraksta prioritātes ir: izglītība, infrastruktūra, uzņēmējdarbības attīstība, sabiedrības labklājība, komunikācija.

“Progresīvo” prioritātes ir: mājokļi, sociālā palīdzība (solījums nesamazināt sociālos pabalstus, cik ilgi vien iespējams pat finansiāli smagā budžeta situācijā); jauno ģimeņu piesaiste novadam.

Latvijas Zaļās partijas prioritātes ir: uzņēmējdarbība, izglītība, sākot no bērnudārza vecuma un beidzot ar senioru mūžizglītību, droša dzīves vide, tai skaitā jaunajām ģimenēm, sports, kultūra, līdzsvarota novada attīstība.

Vidzemes partijas prioritātes ir: sakārtoti ceļi un māju iekšpagalmi, siltumapgāde, pašvaldības darbinieku pieejamība iedzīvotājiem, kultūra, sports.

“Strīdus ābols” – daudzdzīvokļu mājas būve

Atbildot uz laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenās redaktores Ingūnas Johansones un “Ziemeļlatvijas” lasītāju iesūtītajiem jautājumiem, tomēr iezīmējās Smiltenes novadā kandidējošo sarakstu atšķirīgi skatījumi uz dažām tēmām, it īpaši mājokļu jomā, attiecībā uz plānoto zemas īres mājokļa ar 30 dzīvokļiem būvi Smiltenē, Pļavas ielā (Limbažu ielas rajonā).

Jau rakstījām, ka Smiltenes novada pašvaldība pilnvarojusi savu kapitālsabiedrību SIA “Smiltenes NKUP” būvēt šādu mājokli un 8. maijā SIA “Smiltenes NKUP” un SIA “MONUM” parakstīja līgumu par daudzdzīvokļu īres mājokļa un tam nepieciešamo inženiertīklu projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu projekta īstenošanu Pļavas ielā 3, Smiltenē. Iepriekš publicējām ēkas plānotās izmaksas atbilstoši 2024. gada iepirkuma datiem. Pēc tam SIA “Smiltenes NKUP” veica atkārtotu iepirkumu, samazinot plānoto būvdarbu apjomu uz pagraba izbūves rēķina.

Atbilstoši aktualizētajām un apstiprinātajām izmaksām projekta kopējās izmaksas ir 3 563 760 eiro. No tiem Smiltenes novada pašvaldība sedz 150 000 eiro, “Smiltenes NKUP” 3 413 760 eiro, no kuriem 133 660 eiro ir “Smiltenes NKUP” apgrozāmie līdzekļi, bet 3 280 100 eiro būs aizņēmums.

Pret šādu daudzdzīvokļu mājas būvniecības projekta ideju iestājas Vidzemes partijas un “Suverēnās varas”, “Apvienības Jaunlatvieši” sarakstu līderi.

“Vai tieši šobrīd, kad jau pagājušajā gadā tika atlikta kredīta pamatsummas atmaksa 400 000 eiro apmērā un gada budžeta izdevumi (Smiltenes novada pašvaldības budžetā – redakcijas piezīme) pārsniedza ieņēmumus par trīs miljoniem eiro, ir jābūvē 30 dzīvokļu māja par četriem miljoniem eiro. (pēc precizētajām izmaksām 3,5 miljoni eiro – redakcijas piezīme)? Piekrītu, ka uzņēmumos strādājošajiem darbiniekiem dzīvesvietas ir nepieciešamas, taču ar šo projektu piesaistīsim un nodrošināsim ar dzīvesvietām 40 līdz 50 cilvēkus Smiltenē, bet pēc laika tikpat cilvēku pametīs kādu pagastu, jo tur mēs vairs nevarēsim atļauties uzturēt skolu vai bērnudārzu, jo būs jāmaksā šis milzīgais kredīts,” savu viedokli pauda Iveta Lauciņa.

“Man ir absolūti pretējs viedoklis par daudzdzīvokļu māju, ko te liela esošie deputāti un nākamie deputāti. Tirgus pats visu noteiks. Piemēram, Siguldā attīstītājs investē savus personīgos līdzekļus daudzdzīvokļu mājās un tālāk izīrē, un pašvaldībai nav jāuzņemas nekādas saistības. Cēsīs tieši tas pats,” savu nostāju šajā jautājumā pauda Ģirts Freibergs.

Pārējo sarakstu līderi viņiem oponēja, gan norādot, ka pašvaldība jau ir veikusi izspēti un secinājusi, ka privātais sektors nav gatavs būvēt šajā reģionā mājokli, gan to, ka virzienā no Rīgas jau aiz Siguldas bankām ir daudz stingrāka nostāja hipotekāro kredītu piešķiršanā, gan to, ka mājokļu pieejamība ir visa novada attīstības pamatā, – ja būs, kur dzīvot, tad novadā būs vairāk iedzīvotāju, būs lielākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas pašvaldības budžetā un pašvaldībai būs attiecīgi vairāk naudas gan savām funkcijām, gan attīstības projektiem.

Uz mūsu lasītāja/-as iesūtīto jautājumu, vai spēļu laukuma rekonstrukcija Smiltenē par vairāk nekā 700 000 eiro ir racionāls naudas izlietojums novada vajadzībām, visu sarakstu līderi atbildēja apstiprinoši, vienīgi Ģirts Freibergs piebilda, ka šo naudu būtu sadalījis uz vairākiem mazākiem rotaļu laukumiem vairākās vietās.

Kas nav padarīts, un kas ir jāizdara?

Laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone katra saraksta līderim arī vaicāja, kādi, viņaprāt, ir Smiltenes novadā līdz šim neizdarīti darbi un ko viņi darīs, ja nonāks deputāta krēslā.

“Suverēnās varas”, “Apvienības Jaunlatvieši” saraksts (Iveta Lauciņa) norādīja uz ceļu slikto stāvokli, – tas ir jāuzlabo, ziemā ceļi labāk jātīra.

“Jaunā Vienotība” (Signe Boka) uzsvēra, ka ir jāuzlabo pašvaldības komunikācija ar iedzīvotājiem, lai tā aptvertu pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu.

“Progresīvie” (Ervins Labanovskis) norādīja, ka vēl aktīvāk ir jārisina mājokļu jautājums, biežāk jārīko tikšanās ar dažādām iedzīvotāju grupām, jāturpina sakārtot pašvaldībai piederošos īpašumus, jāapzina un jāpārņem bezsaimnieka īpašumi, kas nepiedalās ekonomikā un degradē vidi, ar domu pašvaldībai pašai tos izmantot vai pārdot izsolē.

Latvijas Zaļā partija (Ainārs Mežulis) aicina pašvaldību vairāk ieklausīties novada iedzīvotājos, tai skaitā pilsētās un pagastos izveidotajās iedzīvotāju padomēs un iespēju robežās realizēt šo padomju vēlmes, vienojoties par prioritātēm.

Vidzemes partija (Ģirts Freibergs) uzskata, ka ir jāsamazina pašvaldības centrālajā administrācijā strādājošo skaits, tādējādi ietaupot vietvaras budžeta līdzekļus un novirzot tos citiem mērķiem.

Nacionālā apvienība (Edgars Avotiņš) akcentē lielāku iespēju piešķirt finansējumu sabiedrības līdzdalības projektu budžetam, lai varētu veicināt biedrību un iedzīvotāju aktivitātes un vairāk attīstīt publisko infrastruktūru, kā arī atrast veidu pabalstīt iedzīvotāju padomes, kas pašreiz strādā bez resursiem.

Visu sarakstu līderi arī atzina, ka ievēlēšanas gadījumā ir gatavi nepopulāriem lēmumiem, ko diktētu budžeta finansiālās iespējas, ja vien šie lēmumi ir pamatoti un tiek iedzīvotājiem izskaidroti.

Piemēram, viens no “Ziemeļlatvijas” lasītāju uzdotajiem jautājumiem bija, kāpēc tik daudz un dažādu projektu pārsvarā ir Smiltenē, bet pagasti, it īpaši jaunpienācēji pēc novadu reformas, paliek maliņā, uz ko Ainārs Mežulis atbildēja, ka, skatoties uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā teritorijā, šobrīd apkārtējie pagasti investīcijās infrastruktūras attīstībai (ūdensvada un kanalizācijas tīkli, apgaismojums, skolu un kultūras namu remonti) saņēmuši vairāk nekā novada administratīvais centrs Smiltene.

Savukārt uz jautājumu, vai tiešām Rauna ar saviem tūrisma objektiem nav pelnījusi savu tūrisma informācijas centru (TIC) ar pilnas slodzes darbinieku un Raunas suvenīriem (centrs tika slēgts 2024. gadā), sarakstu līderi piekrita, ka Raunas TIC darbība vasaras sezonā būtu jāatjauno.

Kandidāti uzdod jautājumu cits citam

Deputātu kandidātiem “Ziemeļlatvija” deva iespēju uzdot savu jautājumu kādam no pārējo piecu sarakstu līderiem.

Sniedzam ieskatu, ko viņi cits citam vaicāja (pilnas atbildes var dzirdēt debašu tiešraides translējuma raidījumā “YouTube” kanālā “Ziemeļlatvijas” vietnē).

Pirmais jautājumu uzdeva Ainārs Mežulis, – vaicāja Ģirtam Freibergam, kā viņš redz iespēju piesaistīt jaunās ģimenes nākt dzīvot uz Smiltenes novadu, ja jau iestājas pret daudzdzīvokļu māju būvniecību?

Ģirta Freiberga atbilde: “Kas ir jauna ģimene? Mūsdienās cilvēki precas aptuveni 30 gadu, 35 gadu vecumā. Es pats biju jauns, man bija ģimene. Pats darīju, cīnījos, meklēju un atradu. Kad atver vienas durvis, atveras nākamās. Jaunās ģimenes mūsdienās grib uzreiz dzīvot skaisti, labi un ērti. Manuprāt, dzīvē ir jāiziet zināms cikls. Es redzu ss.com (sludinājumu interneta vietnē – redakcijas piezīme) ik pa brīdim piedāvājumu. 2024. gadā Smiltenē pārdoti 35 dzīvokļi. Tirgus dara savu. Ja kādam nav jumta virs galvas vai ir kaut kādas neērtības, viņš var iet strādāt, veidot karjeru, saņemt ļoti labu algu un nopirkt zemes gabalu. Smiltenē zemes gabalu ir daudz, kur būvēt mājas. Cilvēkam ir pacietīgi jāiet uz savu dzīves telpu, uz mājokli. Es domāju, ka ir kur dzīvot un viss sakārtosies pats no sevis.”

Savukārt savu jautājumu Ģirts Freibergs uzdeva Aināram Mežulim, – kas viņu tagad motivē kļūt par deputātu, jo ikdienā viņš nedzīvo Smiltenes novadā.

Uz to Ainārs Mežulis atbildēja šādi: “Es visu laiku esmu bijis deputāts Smiltenes novadā. Tas, ka es te nedzīvoju, nenozīmē, ka man nerūp, kas te notiek, jo es šeit esmu dzimis, audzis un pavadījis lielāko dzīves daļu. Tiku ievēlēts Saeimā (12. Saeimā – redakcijas piezīme) un pēc Saeimas nonācu valstī, kurā šobrīd ir karš (Ukrainā). Ja nebūtu kara, tad es droši vien nebūtu šajā sasaukumā. Taču atgriežos atpakaļ Smiltenē un arī tālāk strādāšu un dzīvošu Smiltenē, un tāpēc arī esmu nolēmis turpināt būt par deputātu, jo man rūp, kā attīstīsies mans dzimtais novads.”

Ervina Labanovska jautājums bija “Jaunās Vienotības” saraksta deputātu kandidātiem, – kādas ir trīs konkrētas lietas, kuras viņi ievēlēšanas gadījumā vēlas izdarīt nākamajā Smiltenes novada domes sasaukumā, jo JV sarakstā 7 no 15 kandidātiem ir saistīti ar izglītības nozari.

Uz šo jautājumu atbildēja JV saraksta 2. numurs Edgars Plētiens (savulaik viņš bija Raunas vidusskolas direktors, tagad ir pedagogs Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietnieks).

Lūk, Edgara Plētiena atbilde: “Viena lieta, – novadā kopumā jāveicina izglītības iestāžu sadarbība, lai pieredze pārnestos no vienas iestādes uz otru. Otra lieta, – valstī ir uzsākts diezgan vērienīgs projekts saistībā ar atbalsta sistēmu. Ja Smiltenes novads, izejot no pirmās lietas par efektīvu sadarbību, spētu šajā projektā veiksmīgi startēt un izrādīt vienotu redzējumu, no tā mēs varētu daudz iegūt, jo šim projektam seko finansējums, kur nav jābūt klāt pašvaldības finansējumam. Trešā lieta, – mums ir ļoti drosmīgi jāpaskatās desmit gadu perspektīvā uz to, kā novads kopumā attīstās demogrāfiski, lai mēs saprastu, kāds būs izglītības iestāžu tīkls nākotnē. Būšu reāls. Mums kaut kādā brīdī ir jāsaprot, – ir vietas, kur izglītības iestādēs paliek ļoti maz bērnu. Tik maz, ka tur nav iespējama kvalitatīva izglītība. Mums jāsaprot, kur ir jāiegulda un kur nav iespējams ieguldīt.”

Signe Boka savu jautājumu uzdeva Edgaram Avotiņam, kā ar esošajiem resursiem Smiltenes novada pašvaldībā stiprināt darbinieku kapacitāti.

Edgara Avotiņa atbilde: “Līdzšinējie gadi pašvaldībai ir bijuši gana sarežģīti ar izaicinājumiem – gan ar taupības pasākumiem, gan pārējām lietām, kas mums lika izvērtēt un veikt dažādas izmaiņas pašvaldības struktūrā. Domāju, ka būs nepieciešams vērtēt, kādu ietekmi šīs izmaiņas atstāj. Ja mēs redzam iezīmes, kas atstāj negatīvu ietekmi uz vietu, par kuru lēmums pieņemts, vai uz darbiniekiem, piemēram, bibliotekāru lietvedi, tad droši vien mums ir jāpārvērtē kapacitāte un jādara izmaiņas. Tas, kas pieņemts šajā sasaukumā, nav akmenī iecirsts. To visu var mainīt.”

Edgars Avotiņš savu jautājumu uzdeva “Jaunās Vienotības” saraksta deputātu kandidātiem: “Jūsu programmā rakstīts, ka nodrošināsiet bezmaksas ēdināšanu Smiltenes novada skolās. Vai jums ir aplēses, cik tas izmaksā?”

Uz šo jautājumu diskusijā klātesošie JV saraksta deputātu kandidāti neatbildēja, vienīgi viena no viņiem, tagadējā sasaukuma Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju paskaidroja, ka programmā tiek solīts brīvpusdienu atbalsts visiem skolēniem, taču ne brīvpusdienas.

Tad Edgars Avotiņš savu jautājumu pāradresēja Ervinam Labanovskim, vaicājot, vai viņš pēc pašvaldību vēlēšanām plāno strādāt pašvaldībā kā deputāts vai arī tas viņam, kā iepriekšējā reizē, būs tramplīns uz Saeimas vēlēšanām (Ervins Labanovskis uz laiku pildīja 14. Saeimas deputāta pienākumus – redakcijas piezīme).

“Ja es tieku ievēlēts pašvaldības domē un esmu novada mērs, es nostrādāšu visus četrus gadus un nelēkšu nost, kā varbūt iepriekš dažam labam sarakstam sanācis gan šajā, gan iepriekšējā sasaukumā. Tas ir mans solījums,” atbildēja Ervins Labanovskis.

Iveta Lauciņa savu jautājumu uzdeva Nacionālās apvienības sarakstam: “Gribu mazliet paskatīties pagātnē. Meklēju, bet varbūt nemācēju atrast. Man un vēl citiem cilvēkiem ir radies jautājums, kādas ir Smiltenes novada kredītsaistības šobrīd.”

Uz šo jautājumu atbildēja Edgars Avotiņš: “Līdz tam, kamēr biju domes priekšsēdētājs, kopējās saistības, ja nemaldos, bija 12,6 procenti (vairāk nekā pieci miljoni eiro – atbildes laikā precizēja Iveta Lauciņa). Tās nav kritiskas kredītsaistības. Kritiskas kredītsaistības ir tad, ja tās sasniedz teju 20 %. Mums ir iespēja aizņemties un attīstīt mūsu novadu, bet tas ir jādara prātīgi.”

Vaicā un komentē klātesošie vēlētāji

Iespēja uzdot savus jautājumus deputātu kandidātiem vai izteikt savus komentārus bija arī diskusijā klātesošajiem Smiltenes novada iedzīvotājiem.

Smilteniete Aija Blanka atklāti paziņoja, ka nevēlēs ne par vienu līdzšinējā sasaukuma Smiltenes novada domes deputātu, jo viņu lēmuma dēļ trīs gadus pirms pensijas tika atbrīvota no darba, kas viņai bija ļoti pie sirds.

“Strādāju Smiltenes bērnudārzā “Pīlādzītis” par veļas pārzini. Zinu, ka mana darba tur ļoti pietrūkst. Par dzīvojamo fondu. Dzīvojamais fonds ir ļoti vajadzīgs. Man ir trīs bērni, un visi dzīvo īres dzīvokļos, jo pilsētai nav dzīvokļu, ko iedot. Smiltenes apkārtnē ir daudz māju, kuras ir neapdzīvotas. Kāpēc jūs nevarētu tās apsekot un piedāvāt jaunajām ģimenēm, lai iet un dzīvo? Taču bez naudas nekas nenotiek,” rosināja Aija Blanka.

Viņa arī uzsvēra nepieciešamību pašvaldībai domāt par veselības aprūpi novadā, atzinīgi novērtēja aktīvās atpūtas parka būvi Smiltenē, – visi trīs mazdēli siekalodamies ejot garām skeitparkam un nevarot vien sagaidīt, kad tas beidzot tiks pabeigts, kā arī izteica izbrīnu, kāpēc bija jāgaida seši gadi, lai beidzot savestu kārtībā šajā laikā līdz kliņķim novesto Jāņukalna brīvdabas estrādi.

Smilteniete Gunita Ozoliņa rosināja sakārtot Smiltenes daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus un automašīnu stāvvietas un atjaunot Smiltenes televīziju un tās ziņu raidījumus par notikumiem Smiltenes novadā (šis priekšlikums izpelnījās klātesošo aplausus).

Smiltenes pilsētas iedzīvotāju padomes pārstāve Velga Mālkalne vaicāja deputātu kandidātiem, kuri šajā sasaukumā ir Smiltenes novada deputāti, kas četru gadu laikā ir izdarīts Smiltenē. Uz to Edgars Avotiņš atbildēja, ka šis ir bijis vairāk plānošanas un projektu izstrādes laiks un nākamā sasaukuma deputātiem būs liels izaicinājums atrast līdzfinansējumu visām esošajām iecerēm, taču ir arī redzamas jau izdarītas lietas, piemēram, sākusies aktīvās atpūtas parka izbūve, uzcelts un atvērts daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Īve”.

Tika arī uzdoti jautājumi par ielu remontiem, pirmsskolas iestāžu pedagogu noslogojumu, atbalstu uzņēmējdarbībai un citi.

Plašāku ieskatu var gūt, noskatoties debašu tiešraidi “YouTube” kanālā

SIF_MAF2025

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

+ 26