“Ziemeļlatvija” rīko otrās priekšvēlēšanu debates un iztaujā deputātu kandidātus

Lai pirms 7. jūnijā gaidāmajām Valkas novada pašvaldības domes vēlēšanām novada balsstiesīgajiem iedzīvotājiem būtu vieglāk saprast un izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, otrdien, 13. maijā, Valkas pilsētas kultūras namā notika laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijas klātienē rīkotās priekšvēlēšanu debates. Uz tām laikraksta galvenā redaktore Ingūna Johansone uzaicināja visu piecu politisko spēku, kuru deputātu kandidātu saraksti ir iesniegti Valkas novadā, līderus.

Priekšvēlēšanu debates notika kā saruna par Valkas novada turpmāko attīstību, padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem. Sarakstu līderi atbildēja arī uz laikraksta redakcijai elektroniski iesūtītajiem iedzīvotāju jautājumiem, kā arī klātienē uzdotajiem. Jāteic, ka Valkas novada iedzīvotāji bija aktīvi un iesūtīja pārsteidzoši daudz jautājumu. Ierobežotā laika dēļ visi jautājumi netika uzdoti, bet I. Johansone tos pēc debatēm elektroniski nosūtīja visiem sarakstu līderiem. Saņemtās atbildes publicēsim laikrakstā.

Pie viena galda – diezgan lieli naidnieki

Debates Valkā vadīja laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone. Viņa uzsvēra: “Katram ir jāaiziet uz vēlēšanām – Valkas novadā jo īpaši. Valkas novadā vēlēšanas būs ļoti zīmīgas. Neskatoties uz to, ka priekšā sēž cilvēki, kurus esam ievēlējuši jau 2021. gada vēlēšanās. Tālākie notikumi ir attīstījušies tik dramatiski, ka šie vairs nav deputāti, kas pārstāv valdošo koalīciju un opozīciju, bet sauksim lietas īstajos vārdos – diezgan lieli naidnieki.” Kā zināms, 2023. gada maijā vairākums domes deputātu izteica neuzticību bijušajam novada pašvaldības vadītājam Ventam Armandam Krauklim. Līdz ar to šajā amatā ievēlēja Gitu Avoti, bet V. A. Kraukļa vadītā Vidzemes partijas frakcija sāka strādāt opozīcijā.

Valkas pilsētas kultūras nama zālē priekšvēlēšanu debašu apmeklētāju priekšā pie viena galda sēdējā līderi no četriem partiju deputātu kandidātu sarakstiem, kas kandidē Valkas novadā. Tos sasēdināja tādā secībā, kādi numuri katram sarakstam būs vēlēšanās. Uzaicinājumu saņēma, bet dalību debatēs atteica partiju apvienības “Suverēnā vara”, “Apvienība Jaunlatvieši” līdere, NORSTAT Latvija intervētāju līdere Iveta Antona. Neierašanās iemeslu viņa nenorādīja, bet laikraksta redakcijai pateicās par debašu organizēšanu. Vēlēšanās šis saraksts Valkas novadā startē ar 2. kārtas numuru.

Šajās priekšvēlēšanu debatēs pārējos sarakstus pārstāvēja to pirmie numuri: Valkas novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote (“Latvijas attīstībai”, “Latvijas Zemnieku savienība”), Reģionālās attīstības centru un novadu apvienības izpilddirektors, domes opozīcijas līderis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), Turnas tautas nama vadītāja, valdošās koalīcijas deputāte Baiba Karpova (“Progresīvie”) un Valsts meža dienesta Vidzemes virsmežniecības Valkas mežniecības mežzinis, domes valdošās koalīcijas vadītājs Agnis Birkavs (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” ‒ “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”).

Uz debatēm bija ieradušies arī vairāku sarakstu deputātu kandidāti. Viskuplākā pārstāvniecība bija Vidzemes partijai. Priekšvēlēšanu debates Valkā apmeklēja Vidzemes partijas saraksta līderis Smiltenes novadā, uzņēmējs Ģirts Freibergs, kura tēvs dzīvo Valkā. Viņš uzdeva jautājumu, kā kaimiņnovada sarakstu līderi saredz sadarbības iespējas ar Smiltenes novada pašvaldību.

Kopumā, ieskaitot gan kandidātus, gan novada iedzīvotājus, uz debatēm ieradās orientējoši vairāk nekā 50 cilvēku (Smiltenē notikušās priekšvēlēšanu debates apmeklēja līdzīgs skaits cilvēku – redakcijas piebilde). Debates bija iespējams vērot arī tiešraidē “YouTube” kanālā, kur tās straumēja “Ziemeļlatvijas” sadarbības partneris “STV Studija”. Tiešraides laikā debates skatījās no 70 līdz 90 interesentu (Smiltenes debates tiešraidē skatījās no 70 līdz 100 interesentu – redakcijas piebilde). Pirmsvēlēšanu debašu videoieraksts būs aktīvs, tas netiks dzēsts. To var atrast gan laikraksta portālā www.ziemellatvija.lv, sadaļā “Pašvaldību vēlēšanas 2025”, gan arī “Ziemeļlatvijas” kontā sociālajā vietnē www.facebook.com. Līdz ceturtdienas, 15. maija, pēcpusdienai to bija noskatījušies jau 1880 interesenti.

Debašu noslēgumā I. Johansone sarakstu līderiem novēlēja: “Savā starpā spēt sadzīvot un mācīties no demokrātijas – tas, kurš pasaka kaut ko sliktu vai kritisku, nenozīmē, ka viņš automātiski kļūst par ienaidnieku.”

Sarakstiem atšķirīgais – nespēja sadarboties un vienoties lēmumu pieņemšanā

I. Johansone, atklājot priekšvēlēšanu debates, vispirms aicināja katru sarakstu iepazīstināt ar sevi, pastāstīt par izvirzītajām prioritātēm Valkas novadā un nosaukt atšķirības starp savu sarakstu un pārējiem. Laikraksta redaktore norādīja, ka sarakstu priekšvēlēšanu solījumi aptuveni ir līdzīgi – vajag salabot ielas, ietves, māju iekšpagalmus, pienācīgā kārtībā uzturēt skolas un vēl daudz citu solījumu. Atšķirīgais ir nespēja sadarboties un vienoties kopīgos lēmumos.

Iepazīstinot ar partiju apvienības “Latvijas attīstībai”, “Latvijas Zemnieku savienība” sarakstu, Valkas novada pašvaldības domes vadītāja G. Avote atzina: “Domājot par gaidāmajām pašvaldības vēlēšanām, ilgi nācās sevi lauzt pie domas, vai vispār un kādā veidā startēt vēlēšanās. Darot šo darbu nepilnus divus gadus, sapratu, ka tas ir apjomīgs, atbildīgs, sarežģīts un gana nežēlīgs. To, ka šobrīd Valkas novada pašvaldība ir uz pareizā ceļa, atzinušas vairākas institūcijas – gan uzraugošās, gan kontrolējošās. Tas dod spēku un iedvesmu darbu turpināt, veidojot savu komandu. Manā komandā ir stabils četrinieks no pašreizējā deputātu sastāva, kuriem ir svarīgas tādas vērtības kā godīgums, atklātība un cieņpilna attieksme, tostarp arī sociālajos tīklos. Komandai ir pievienojušies cilvēki, kuriem šīs vērtības ir augstā cieņā. Sākotnēji man jau bija izvirzīts savs mērķis – Valkas novads ir maza, kompakta, uz iedzīvotāju interesēm vērsta pašvaldība. Šī mērķa sasniegšanu vēlētos arī turpināt. Esam jau uzsākuši veidot jaunu pārvaldes modeli, stabilizēt mūsu finanšu situāciju, sakārtot iekšējo darba vidi. Tiekamies arī ar iedzīvotājiem. Tas nav tikai solījums, bet tiešām to pildām katru gadu pavasarī pēc budžeta pieņemšanas, lai izstāstītu, kāda ir situācija, ko varam paveikt un ko ne.”

Savukārt V. A. Krauklis norādīja, ka Vidzemes partija startē ar pilnu sarakstu – tie ir 18 cilvēki.

“Vairāki gribētāji palika “aiz borta”, jo gribētāju bija vairāk, nekā mums sarakstā bija vietu. Tas pierāda to, ka ir daudz domājošu cilvēku. Apskatoties mūsu saraksta kandidātus, viņi visi ir aktīvi ne tikai savā darbā, bet arī kādā citā jomā. Viņi uzskata, ka pašreizējā pašvaldības virzība nav pareiza. Šis moto “Maza, kompakta pašvaldība” nav vērsts uz cilvēkiem. Tā ir sapratne par līdzekļu samazinājumu kultūrai, sportam un citām aktivitātēm situācijā, ka, salīdzinot ar 2024. gada pašvaldības budžetu, šogad budžets ir lielāks par miljonu. Šis nav tas virziens, kurā pašvaldībai vajadzētu iet. Mūsuprāt, arī ar pārvaldību un tām darbībām, kas ir veiktas, tās bijušas kļūdainas. Ļoti spilgti šodien (otrdien, 13. maijā – redakcijas piebilde) Iepirkumu komisijā pārliecinājāmies, ka šis izvēlētais modelis – viens pārvaldnieks uz pieciem pagastiem – nestrādā. Tātad ir ļoti daudz neizdarītu darbu. Izrādās, nav sagatavota tehniskā specifikācija lauku ceļu remontiem. Nauda tam ir paredzēta vairāk nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka faktiski sezonas laikā tos darbus nevarēs veikt. Pašvaldībā palicis viens jurists. Tiek izmisīgi sludināts, lai meklētu kādu citu. Skaidrs, ka līdz ar to dokumentu un līgumu sagatavošana, maigi izsakoties, klibo.

Es varētu turpināt vēl un vēl. Jā, mēs esam pārliecināti, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, ka ir jābūt ļoti skaidrai sadarbībai ar iedzīvotājiem. Esam izbraukuši pagastus, kur dzirdam, ka cilvēki nav apmierināti ar to, kas notiek. Mūsu pārliecība ir tāda, ja ne mēs, tad kurš? Jā, es gribu vinnēt šīs vēlēšanas un panākt to, ka pašvaldība ir vērsta uz attīstību, nevis uz “mazu un kompaktu”.”

Partijas “Progresīvie” saraksta līdere B. Karpova norādīja, ka “Progresīvie” ir jauna komanda Valkas novada domes vēlēšanās. “Novadu par savu saucu jau vairāk nekā 30 gadus, un man ir svarīgi, lai Valkas novadā labi justos gan iedzīvotāji, gan arī viesi. Mūsu komandā ir dažādu jomu profesionāļi gan sociālajās zinātnēs, gan uzņēmējdarbībā, dabas zinātnēs, medicīnas jautājumos un arī filozofijā. Par sevi varu teikt, ka mana profesionālā pieredze ir cieši saistīta ar pedagoģiju. Esmu strādājusi novada pirmsskolas izglītības iestādē, kādu laiku arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā. Šobrīd Ērģemes pamatskolā, sākotnēji kā pirmsskolas skolotāja, bet tagad kā pirmsskolas izglītības metodiķe. Pamatdarba ikdienu pavadu kultūras nozarē, vadot Turnas tautas namu. Esmu pārliecināta, ka tās kompetences sniedz arī mana profesionālā pieredze un ir labs pamats, lai varētu vadīt Valkas novada pašvaldību.

Darba ikdiena man ir cieši saistīta ar dažādu paaudžu cilvēkiem, un es apzinos šo cilvēku vajadzības. Mūsu prioritāte pirmkārt ir ģimenes ar bērniem. Apskatot statistiku, šķita šokējoši, ka pērn Valkas novadā piedzimuši tikai 46 bērni. Tas ir nopietns drauds izglītības iespējām, nākotnē – arī interešu izglītībai un kopumā jaunajai paaudzei dzīvošanai Valkas novadā.

Otrkārt, mums ir svarīgi, lai novads kļūtu pievilcīgs gan lielajiem, gan mazajiem uzņēmējiem. Šobrīd redzams, ka mums ir ļoti grūti aizpildīt ražošanas ēkas. Ir jāveido komunikācija ar uzņēmējiem. Arī mazajiem uzņēmējiem ir jābūt drošiem no pašvaldības saņemt nepieciešamo atbalstu, konsultācijas, atbalstu projektu rakstīšanā, informāciju par telpu pieejamību uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Trešā prioritāte ir novada seniori. Novadā tā ir viena ceturtā daļa iedzīvotāju. Rūpīgi jādomā un jāstrādā pie tā, lai šie cilvēki varētu droši un cieņpilni pavadīt te savas vecumdienas. Jādomā par ārstu pieejamību, feldšerpunktu pieejamību pagastos. Jāizstrādā stratēģija ģimenes ārstu piesaistei. Redzam, ka mūsu ģimenes ārsti tuvojas vecumam, kad ir jāsāk domāt par iešanu pelnītā atpūtā. Prioritāte ir arī izglītība un atbalsts amatiermākslas jautājumiem, kā arī atbalsts nevalstiskajām organizācijām.”

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” ‒ “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK” saraksta līderis Agnis Birkavs debatēs norādīja, ka Nacionālā apvienība ir vērtībās balstīta organizācija, kas apvieno pieredzi, jaunības degsmi un prasmi sadarboties. “Veidojot kandidātu sarakstu, ņēmām to vērā. Mūsu sarakstā ir cilvēki ar pieredzi, jauni cilvēki, kuriem ir savs viedoklis un redzējums. Mūs visus vieno degsme par savu novadu. Mums rūp mūsu novads, novada iedzīvotāju labklājība. Valkas novadu redzam kā konkurētspējīgu, ar potenciālu. Lai sekmētu novada attīstību, neesam slēpušies un neslēpsimies.

Pirmā prioritāte ir uzņēmējdarbība, jauniem uzņēmējiem reklamēt Valkas novadu kā lielisku uzņēmējdarbībai. Otrā prioritāte ir izglītība – modernizēsim izglītības iestādes un infrastruktūru, ieviesīsim jaunākās tehnoloģijas. Trešā prioritāte ir mājokļu jautājums, kā arī pašvaldības īpašumiem uzlabot energoefektivitāti. Piešķirsim finansējumu pašvaldības dzīvokļu remontam, tādā veidā arī atbalstot uzņēmumus, kuriem nepieciešami speciālisti.”

Trīs svarīgākie darbi, kas būtu jāizdara

I. Johansone visu četru sarakstu līderiem vaicāja, kas, viņuprāt, Valkas novadā nav izdarīts kā nākas vai nav izdevies, bet vajadzīgs. Kādi ievēlēšanas gadījumā būtu trīs svarīgākie darbi, kas jāizdara obligāti. Pēdējais jautājums sasaucās ar laikraksta redakcijas e-pastā lasītāja iesūtīto jautājumu.

Vidzemes partijas līderis V. A. Krauklis norādīja: “Divos gados problēmas ir samilzušas. Skaidrs, ka darbinieku jautājums ir pirmais, kas jārisina. Tā situācija, kāda ir pašlaik, nav normāla. Līdz ar to daudzi darbi kavējas daudzās jomās. Ja runājam par pagastu pārvalžu apvienības vadītāju, viņš pats darbiniekiem teicis, ka ir pierunāts strādāt līdz vēlēšanām. Kas pēc tam ar pagastiem notiks, nav nekādas skaidrības. Būs jārisina, lai lauku cilvēkiem ir pilnīga skaidrība, kas ar viņiem darbojas, palīdz un kārto jautājumus, kas ir uzkrājušies.”

V. A. Krauklis atzina, ka aizvien aktuālāks kļuvis arī medicīnas jautājums. Ir jābūt plānam, kādā veidā lēnām bez pārrāvuma novadā aizvietot ģimenes ārstus, kuri drīzumā varētu doties pensijā.

Viņš norādīja, ka Valkas novadā neizmantota ir tikai viena ražošanas ēka, nevis vairākas. “Šis vienas ražošanas ēkas (runa ir par “Spundeniekiem” Ērģemes pagastā – redakcijas piebilde) stāsts ir ļoti slikts Valkas novada pašvaldībai. Atšķirībā no Valmieras un Līvāniem, kur pašvaldība cenšas pierādīt, ka šīm apsūdzībām nav nekāda pamata un tiek izmantoti visi resursi sarunām ar uzņēmējiem, mums pašlaik ir nogaidoša pozīcija. Mums pašiem ir jāpierāda kopā, ka šīs Eiropas prokuratūras apsūdzības ir nepareizas. To var izdarīt tikai tad, kad visa pašvaldība to dara,” tā V. A. Krauklis.

Ievēlēšanas gadījumā vēl viens no pirmajiem darbiem V. A. Kraukļa ieskatā būtu savlaicīgi uzsākt darbu ar valsts institūcijām, Saeimas deputātiem, ar ministriem par labvēlīgāku Valkas novada pašvaldības budžetu 2026. gadam.

Arī “Progresīvo” līdere B. Karpova piekrita V. A. Krauklim par darbinieku jautājuma risināšanu. Viņa izcēla savstarpējās komunikācijas jautājumu, jo pašvaldībā samilzusi komunikācijas problēma. To viņa jutusi ne tikai kā deputāte, bet arī pašvaldības darbiniece. Otrs darbs būtu rīcības plāna izstrāde ģimenes ārstu piesaistei un noteikumu izstrādei par azartspēļu aizliegšanu Valkas novada teritorijā. Lai novadam piesaistītu jaunās ģimenes, jāceļ bērna piedzimšanas pabalsts no pašreizējiem 300 eiro līdz 600 eiro.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” ‒ “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK” līderis A. Birkavs norādīja, ka pašvaldība 2024. gadā pasūtīja funkciju auditu. “Rosināšu pacelt augšā audita ziņojumu, pārskatīt tur visu rakstīto un izvērtēt, vai mums izdevās visu izdarīt, kā audita ziņojumā bija rakstīts. Noteikti teiktu, ka neizdevās visu īstenot.”

Nokļūstot pie varas, A. Birkavs ir gatavs pievērst lielāku uzmanību novada ceļiem. Katru gadu tos atjauno, jo izdevās nomainīt naudas līdzekļu sadalījumu. A. Birkavs pie neizdarītajiem darbiem minēja, ka nav izdevies siltināt pašvaldības ēku Rīgas ielā 22/24, bet solīja pie šī jautājuma atgriezties.

“Latvijas attīstībai”, “Latvijas Zemnieku savienības” saraksta līdere G. Avote, piekrītot A. Birkavam, atzina, ka, ņemot vērā funkciju audita ziņojumu, viss vēl neesot izdarīts. Audits izvērtējis ne tikai darbinieku funkcijas un noslogojumu, bet arī izpētījis dokumentāciju.

“Diemžēl tur ir vēl daudz darāmā, jo mums ir vairāki attīstības plānošanas dokumenti ar dažādiem virzieniem, dažādām prioritātēm. Pirmais un nopietnākais darbs būs izvirzīt tikai vienu mērķi, virzīties un sakārtot pārējos attīstības plānošanas dokumentus. Piemēram, vai tas būtu tūrisms un ejam šajā virzienā. Šajos dokumentos ir minēta lauksaimniecība, tranzīta loģistika un visādi brīnumi. Iekšējā darba vide ir ļoti nesakārtota, jo, vadot skolu un ģimnāzijā strādājot kā direktores vietniecei, esmu sapratusi, ka plānot un darīt lielas lietas ir grūti, ja ir tik liels haoss ar dokumentāciju un darbinieku amata aprakstiem.

Vēl ļoti svarīgs jautājums ir saimnieciska rīcība, jo, neslēpšu, līdz šim ir daudz strādāts pie pilsētas vizuālā tēla ‒ ir parki, strūklakas, ir atpūtas zonas. Savukārt pašvaldības saimniecība ir ļoti sliktā stāvoklī, sākot ar autoparku, ūdensvadiem, kanalizāciju. Nerunājot par iekšpagalmiem un visām pārējām lietām. Arī tām ēkām, kuras pašvaldībai ir īpašumā, visām tek jumti, novecojusi infrastruktūra un viss pārējais. Šī būtu tā joma, kas jāsakārto. Tai skaitā veicot ēku inventarizāciju un izvērtējot, vai mums tiešām visas ēkas ir tik ļoti noslogotas un nepieciešamas pašu darbībai. Iespējams, jāiet tas ceļš, ka ēkas ir jāatsavina un jādod prom. Noteikti pieturēsimies pie finanšu caurspīdīguma, jo, neslēpšu, pirms četriem gadiem esot Venta sarakstā, nevienā mirklī mums netika stāstīts par patieso finanšu situāciju.”

Vai kāds ir gatavs sadarboties ar Vidzemes partiju?

Pašlaik Valkas novada domē bijušā pašvaldības vadītāja V. A. Kraukļa Vidzemes partijas frakcija strādā mazākumā – piecu deputātu sastāvā. Pēc 7. jūnija vēlēšanām situācija, iespējams, var mainīties. Līdz ar to laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore I. Johansone trim sarakstu līderiem uzdeva jautājumu: “Vai kāds ir gatavs sadarboties ar Vidzemes partiju vai tomēr ne?” Atbildes bija izvairīgas. Tikai pēc G. Avotes teiktā skaidrs, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks ievēlēšanas gadījumā diezin vai ar V. A. Kraukļa sarakstu veidos koalīciju.

“Sagaidām 7. jūniju un skatāmies, kuri deputātu kandidāti ir ievēlēti. Tad arī runāsim un diskutēsim,” atbildēja A. Birkavs (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” ‒ “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”).

G. Avote (“Latvijas attīstībai”, “Latvijas Zemnieku savienība”) teica: “Viss jau ir attieksmē. Tā attieksme šobrīd ir ļoti nežēlīga, pazemojoša, publiski labojot kļūdas. Katru domes sēdi sākot ar nepamatotiem uzbrukumiem. Nekoncentrējamies risināmiem jautājumiem, tikai nākam virsū ar kaut kādiem nepamatotiem un melīgiem uzbrukumiem. Tāda attieksme, droši vien, nav auglīga ne vadošajai koalīcijai, ne opozīcijai.”

B. Karpova (“Progresīvie”) norādīja: “Mūsu virsmērķis ir programma. Sadarbība būtu jautājums, kā mēs varam īstenot šo programmu maksimāli gan viena, gan otra puse. Tā ir galvenā lieta – ko solām cilvēkiem, tas arī jāizdara. Runājot par iespējamo koalīciju vai opozīciju, man gribētos teikt, ka nav labi dalīt lāci, kurš vēl nav nomedīts. Mēs esam tik maza pašvaldība, tāpēc naidoties un tērēt laiku nebūtu vērtīgi. Mums ir jāmeklē ceļš, kā varam īstenot to, ko gribam īstenot.”

Piebildi B. Karpovai izteica V. A. Krauklis: “Ir viens piemērs, kur ar “Progresīvajiem” jau sadarbojā-
mies. Šogad sākotnēji kultūrai un bibliotēkām bija paredzēts noņemt vēl vairāk naudas. Tā bija tā retā reize, kad “Progresīvie” balsoja kopā ar mums. Iespējams, tas tāpēc, ka tiešā veidā skar mēra kandidāti. Otra reize bija par pagastu pārvaldību. Kopīgi mēs panācām, ka pārvaldībā būs divi cilvēki. Tikai to otru cilvēku darbā nepieņēma. Tātad šis balsojums tika torpedēts no pārējiem valdošajiem deputātiem, tāpēc es neizslēdzu iespēju, ka var sadarboties. Tiešām ir ārkārtīgi svarīgi, kādi cilvēki tiks ievēlēti.”

Turpinot iztaujāšanu par to, ja gadījumā pēc vēlēšanām Vidzemes partijai nebūs pietiekami daudz vietu, lai strādātu vieni valdošajā koalīcijā, kurš būs novada pašvaldības vadītājs – Avote, Birkavs vai Karpova.

“Kā mēs to varam zināt, kuram būs vairāk balsu? Lai kaut ko zīlētu, laikam nē,” tā G. Avote. Savukārt A. Birkavs norādīja: “Nav ko steigt laikam pa priekšu. Sagaidām vēlēšanu rezultātus un tad arī šo jautājumu risināsim. No iepriekšējo vēlēšanu pieredzes, mēs sēdējām un runājām ar Vidzemes partiju pie viena galda.”

“Ja es uzvarēšu un kļūšu par priekšsēdētāju, tie nebūs vairs vecie laiki. Pa šiem diviem gadiem daudz esmu mācījies. Man tā bija ļoti rūgta mācība, kādā veidā vairāk komunicēt ar darbiniekiem, ar iedzīvotājiem. Jā, arī ar kolēģiem – deputātiem. Pašlaik mūsu redzējums ir tāds, ka esmu mēra kandidāts. Kaut gan mums ir vairāki labi kandidāti. Tieši vēlētāju piešķirtie plusi un mīnusi noteiks, vai vēlētāju mandāts būs tāds vai ne. Neapšaubāmi es apzinos – man ir uzrādīta apsūdzība. Var būt arī tā, ka mani daudzi izsvītro. Tādā gadījumā man būs jārespektē vēlētāju viedoklis. Jā, pašlaik man ir labāks darbs. Jā, man ir lielāka alga. Mani ciena, bet es esmu Valkas patriots,” atzīst V. A. Krauklis.

“Ziemeļlatvija” sarakstu līderiem – deputātu kandidātiem – deva iespēju uzdot savu sagatavoto jautājumu kādam no pārējiem trim sarakstu līderiem. Jautājumus un pilnas atbildes var dzirdēt debašu tiešraides translējumā “YouTu-
be” kanālā “Ziemeļlatvijas” vietnē.

Iedzīvotājus interesē dažādi jautājumi

Iespēja uzdot jautājumus deputātu kandidātiem vai izteikt komentārus bija arī diskusijā klātesošajiem Valkas novada iedzīvotājiem. Sniedzam tikai nelielu ieskatu šajā jautājumu un atbilžu sadaļā. Plašāku ieskatu var gūt, noskatoties debašu tiešraides ierakstu “YouTube” kanālā https://www.youtube.com/live/JpaiLphKBqA?si=kSkeDS6IHfz FbYOh Jāteic, ka jautājumi klātienē nebira kā no pārpilnības raga, jo acīmredzot tos vairāk iesūtīja elektroniski. Valcēnietis Raitis Jākobsons interesējās, kur, izņemot sociālos tīklus, vēlētāji var iepazīties ar deputātu kandidātiem un vai būs pieejami kādi informatīvie materiāli. Valcēnietis Raivis Graņics sarakstu līderus lūdza vienā vārdā nosaukt to sporta veidu, kuru ievēlēšanas gadījumā atbalstīs visvairāk.

Valcēniete Ināra Lazdiņa atzina: “Cītīgi esmu izlasījusi visas programmas. Gribu uzdot jautājumu Gitai Avotei, jo “Latvijas attīstībai”, “Latvijas Zemnieku savienības” saraksta programmā rakstīts, ka atbalstīsim mājražotājus. Kādā veidā jūs to darīsiet? Ir Valkas novada amatnieku biedrība, un neesmu dzirdējusi, ka mājražotājiem būtu bijis kāds piedāvājums. Vēl programmā solāt atbalstīt māju iekšpagalmu sakārtošanas iniciatīvas. Vai iekšpagalmi nepieder pašvaldībai? Uzskatu, ka iniciatīvai jānāk no pašvaldības. Solāt uzlabot izglītības iestāžu darbu. Kāpēc šobrīd tas netiek darīts?”

Atbildot uz šiem jautājumiem, G. Avote norādīja: “Mūsu programmā ir ierakstīts tas, ko esam uzsākuši jau darīt. To ļoti gribam turpināt. Jau šobrīd tiek veidoti mājražotāju tirdziņi, pie viņiem vestas ekskursantu grupas, veidoti bukleti. Strādājam pie jauna tūrisma maršruta izveides, kurā būs norādītas konkrētas vietas, kur piestāt un iepazīties ar pašiem mājražotājiem un viņu ražojumiem. Runājot par izglītības iestādēm, protams, arī tagad cītīgi sekojam līdzi piedāvātajiem projektiem, jo bērni ir mūsu prioritāte. Izmantojam katru projektu un mēģinām tajos startēt, lai būtu šie uzlabojumi, lai skolas bērniem būtu ergonomiskas un saimnieciski iekārtotas. Kas skar jautājumus par iekšpagalmiem, tad nav tā, ka iekšpagalmi īsti pieder tikai pašvaldībai. Jā, ir jātur rūpe, bet tas ir kopīpašums ar māju īpašniekiem. Ir pamainījušies arī noteikumi, bet, protams, iekšpagalmi ir jāsakārto.”

Iedzīvotāji uzdeva jautājumus arī par mūžizglītības iespējām Valkas novadā, par skolu vecāku padomju sadarbību ar pašvaldību, par Meliorācijas rajona gruvešu kaudzi un nespēju sakopt šo pilsētas teritoriju, par vienas kāpņu telpas izbūvi daudzdzīvokļu namā Valkā, Voldemāra Roberta Zāmuela ielā, par to, kāpēc līdzšinējā pašvaldības vadība neizpirka vēl V. A. Kraukļa laikā līzingā ņemto “Audi 6” markas automašīnu, ja par to pašvaldība jau bija samaksājusi prāvu naudas summu. Šajā jautājumā G. Avotes un A. Birkava viedoklis bija diametrāli pretējs V. A. Kraukļa viedoklim.

Bija arī jautājumi par vēja parku izbūvi Valkas novadā.

SIF_MAF2025

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

+ 24