Ziemā nosalsti vai maksā!

Esmu šokēta. Tas, kas izklausās kā ļauns murgs, var kļūt par realitāti un iedzīt nabadzībā un kredītu jūgā, iespējams, daudzus Latvijas iedzīvotājus, ja 14. Saeimas deputāti pieņems un pašvaldību deputāti paklausīgi izpildīs šobrīd valdībā virzīto likumprojektu “Gaisa aizsardzības likums”.

Visi, kuri savus mājokļus apsildāt ar cieto biomasu (malku, granulām, briketēm) vai centralizēti saņemat no šķeldas ražotu siltumu, izlasiet tālāko uzmanīgi. Šajā likumprojektā ir iekļauts 17. pants “Apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma ierobežošana”, un, lūk, ko tas paredz. Apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai un sabiedrības veselības uzlabošanai pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā ierobežo vai aizliedz apkures iekārtu uzstādīšanu un darbināšanu, kurās kā kurināmais tiek izmantota cietā biomasa, ogles vai kūdra. Un noteikumu pārkāpšana nepaliks bez sekām. Likumprojektā ir 28. pants “Neatbilstošas apkures iekārtas vai kurināmā izmantošana”. Par tādas apkures iekārtas darbināšanu, kurā kā kurināmais tiek izmantota cietā biomasa, ogles vai kūdra, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Ak, kāds mierinājums, – pašvaldības, pieņemot saistošos noteikumus, attiecībā uz esošajām apkures iekārtām var paredzēt vismaz vienu gadu garu pārejas periodu. Man un citiem, kuri apkurē izmanto cieto biomasu, tiktu žēlīgi doti 12 mēneši kaut kur (pat nezinu, kur) sagrabināt tūkstošus eiro siltumsūkņu uzstādīšanai, vai arī savest ierēdņu sapratnē atbilstošā kārtībā savas apkures iekārtas (pie tām ir pieskaitāmas arī malkas plītis).

Es ļoti ceru, ka Saeimas deputāti šo likumprojektu, kura iedīgļi tapa 2021. gadā – nu jau bijušā premjera Artūra Krišjāņa Kariņa valdības laikā, noraidīs un akli nesekos Eiropas Savienības pārspīlētajam zaļajam kursam (likumprojekts izstrādāts ar atsauci uz virkni Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvām). Ja Saeima tomēr šo likumu pieņems un tas stāsies spēkā, tad atliks apelēt pie pašvaldības deputātu sirdsapziņas un pie tā, ka viņi nepasliktinās sava novada iedzīvotāju dzīves līmeni. Proti, Gaisa aizsardzības likumā lielas pilnvaras ir paredzētas pašvaldībām. Pašvaldības deputāti var būtiski samazināt likuma negatīvās darbības sekas, jo viņu ziņā ir saistošo noteikumu izstrāde.

Gaisa aizsardzības likumam ir cēls mērķis – aizsargāt vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma un traucējošu smaku negatīvās ietekmes. Bet par kādu cenu? Piespiežot mājokļus apsildīt ar elektrību un iegrūžot kredītsaistībās vienu daļu Latvijas iedzīvotāju, kuri jau tagad kalkulē, kā ietaupīt uz dārgās pārtikas rēķina?

Un tas vēl nav viss. Šajā likumā ir arī 18. pants “Transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšana”, – pro­blēmas sagaida arī vecāku automašīnu īpašniekus (vai nu sekos ielu nodeva vai zemo emisiju zona, kurā tādiem auto būs liegts iebraukt). Par pārkāpumu – naudas sods.