Zaļo salu Īriju apvij dabas varenums, miers un ļaužu viesmīlība

Īriju mēdz dēvēt par Zaļo salu, un tā tas arī ir, jo, viesojoties tur oktobra otrajā pusē, apkārt viss vēl bija zaļš, gaisa temperatūrai dienas laikā sasniedzot pat piecpadsmit grādus virs nulles.

Interneta dzīlēs atrodama informācija, ka Īrijā dzīvo aptuveni astoņpadsmit tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Daudziem noteikti radu, draugu un paziņu vidū ir kāds, kurš jau labu laiku dzīvo Īrijā. Tādā ziņā man ir paveicies, jo ir pie kā aizbraukt ciemos un iepazīt pasaules āres.

Īrijā ir apbrīnojami skaistas dabas ainavas – klinšaini kalni, okeāns vienā pusē, jūra otrā. Klinšaino kalnu ainavu izdaiļo pat aitas. Raugoties uz dzīvnieku drošsirdīgo, bezbailīgo soli – par spīti vējiem vai nokrišņiem tik sinhroni iederēties dabas ainavā, kāpelējot pa klintīm un kalniem, – mums, cilvēkiem, atliek par to vien nobrīnīties. Ne velti Īriju dēvē arī par aitu salu. Aita ir viens no simboliem, kas asociējas ar šo zemi. Tas ir nepārprotami, jo, izbraucot ārpus pilsētas, skaties pa labi vai kreisi – pamani kādu kuplu aitu ganāmpulku. Protams, ne mazāk skaisti dabas āres izdaiļo arī zaļajā salā mītošie piena un gaļas liellopi.

Ceļojot vienmēr cenšos uzķert to vietējās sabiedrības “odziņu” un būt uz viena viļņa. Protams, īsā laikā to praktiski nav iespējams izdarīt, bet ir vērts pacensties, jo iepazīt kādu valsti, kultūru un paradumus viennozīmīgi objektīvāk un tālredzīgāk, manuprāt, var tikai un vienīgi dzīvojot uz vietas. Kamēr ceļojumu aģentūru piedāvājumos vairāk ir koncentrēšanās uz populārākajiem apskates objektiem, pavadot vairākas diennaktis pie savējiem, tomēr kopaina izveidojas pavisam cita. Šoreiz dalīšos iespaidos, ko dažu dienu laikā paguvu apskatīt un piedzīvot īru zemē, pavadot laiku pie māsīcas Elizabetes Kiukucānes un viņas ģimenes, kas dzīvo Veksfordas grāfistes Ņūrosas apgabalā. Tās apkaimē ir daudz vietu, ko redzēt un apbrīnot.

Latvieši būvē māju Īrijā

Ne tikai atpūsties, bet arī apskatīt savu radinieku jauno, topošo dzīvesvietu bija otrs galvenais iemesls, kādēļ viesojos Īrijā. Izīrēt vai nopirkt māju Īrijā ir daudz vienkāršāk nekā pašam būvēt savu. Proti, pēc likuma, lai varētu iegādāties zemes īpašumu, uz kura būvēt savu sapņu māju, jābūt nodzīvojušam konkrētā reģiona jeb grāfistes apvidū vismaz septiņus gadus. Kiukucānu ģimenei šis stāžs ir lielāks. Vismaz gadu meklējuši īpašumu, uz kura būvēt savu māju. Tādu atraduši četru kilometru attālumā no pašreizējās dzīvesvietas. Bijis garš un ilgs ceļš līdz būvprojekta realizēšanai. Mājas pamati likti pērnā gada novembrī, un šogad uz Latvijas valsts svētkiem ir plānots ievākties. Bija cerējuši ātrāk, bet dažādu apstākļu dēļ nācies plānus pamainīt, tostarp daudz ko nobremzējusi aizķeršanās ar elektrības ievilkšanas sistēmu, kur nu jau pamazām arī tiek veiksmīgi atrisināta situācija.