Vismazāk vidējā alga pieaugusi Valgas apriņķī

Pēc Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem, mēneša vidējā bruto darba samaksa pērn bija 1981 eiro, kas ir par 8,1 % lielāka nekā pirms gada, informē “Lõuna-Eesti Postimees” reportieris Tīts Loims.

Igaunijas Statistikas biroja analītiķe Sigrida Sāgpaka skaidro laikrakstam, ka pērn vidējā alga bijusi Tallinas, Harju un Tartu apriņķos strādājošajiem. Alga pieauga par vairāk nekā 6,5 % visos Igaunijas novados. Salīdzinot ar 2023. gadu, vislielākais algas kāpums bijis Hīu un Ida-Veru apgabalos, attiecīgi par 9,9 un 9,7 procentiem, atzīmēja analītiķe.

Vislielākā vidējā alga 2024. gadā bijusi informācijas un komunikācijas nozarē, konkrēti 3484 eiro.

Viszemākā vidējā alga pērn bijusi izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – 1264 eiro. Lielākais algu pieaugums bijis veselības un sociālās labklājības jomā.

Vidējā bruto darba samaksa ir rādītājs, kurā ir vienāds darbinieku skaits, kuri nopelna par to zemāku un lielāku algu. Gan vidējā, gan mediānā darba samaksa pēdējos gados ir piedzīvojusi algu pieaugumu, taču pagājušajā gadā algu pieaugums palēninājās. “Algas mediāna pērn bija 1628 eiro. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad algas mediāna bija 1501 eiro, algas pieaugums bija 8,5 %,” viņa skaidro.

2024. gadā visvairāk algoto darbinieku strādāja apstrādes rūpniecībā, veidojot 17 % no visiem darbiniekiem. Tam sekoja vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ar gandrīz 90 000 darbinieku, izglītība ar gandrīz 65 000 darbinieku un veselības un sociālā aprūpe ar gandrīz 48 000 darbinieku.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa bija 2062 eiro, kas ir par 8,3 % lielāka nekā šajā periodā pērn. Algas mediāna pērnā gada pēdējā ceturksnī bija 1699 eiro. Vislielākā vidējā alga pērn ceturtajā ceturksnī bija Tallinā – 2407 eiro. Zemākais algu līmenis pagājušajā ceturksnī bija Valgas apriņķī – 1507 eiro. Zem 1600 eiro vidējā alga palika arī Sāremā, kur tā bija 1584 eiro, un Lēnes apriņķī, kur tā bija 1586 eiro.