Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Viena pagale nedeg – īpaša komisija pētīs konfliktsituāciju Valkas mākslas skolā

Foto: valka.lv

Aizvadītajā nedēļā no “Ziemeļlatvijas” pastkastes izņēmām vēstuli ar ziņojumu no Valkas mākslas skolas bijušajiem un esošajiem pedagogiem un darbiniekiem par skolas direktori Sniedzi Ragži. Šis ziņojums nav parakstīts, taču tajā minēti konkrēti pedagogi, kas izsaka iebildumus. Patiesības labad jāteic, ka pirms tam vairākkārt saņēmām arī opozīcijas deputāta Agņa Birkava visnotaļ uzstājīgus aicinājumus rakstīt par situāciju mākslas skolā, norādot, ka deputāti ir saņēmuši vairākas anonīmas sūdzības un vecāku parakstītu sūdzību.

“Ziemeļlatvija” līdz 20. oktobrim nebija saņēmusi ne sūdzības, ne citu rakstisku ziņojumu, kā arī mākslas skolas pedagogi un darbinieki nebija vērsušies redakcijā, lai stāstītu par notiekošo. Redakcija neiejaucas iestādes iekšējos konfliktos pirms situāciju nav noskaidrojusi, izvētījusi un lēmumu pieņēmusi tiešā vadība, šajā gadījumā novada pašvaldība, kas ir Valkas mākslas skolas dibinātāja.

Izveidota īpaša komisija situācijas izpētei un lēmuma pieņemšanai

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar novada pašvaldības priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli. Viņš apstiprināja, ka arī pašvaldība ir saņēmusi vecāku parakstītu un arī vairākas anonīmas sūdzības par situāciju mākslas skolā. Pašvaldības vadītājam ir bijušas vairākas sarunas gan ar bijušajiem, gan arī esošajiem skolas pedagogiem, darbiniekiem un skolas direktori S. Ragži. 

“Skaidrs, ka mākslas skolā situācija ir sarežģīta. Skolas direktore arī uzskata, ka viņas darbā ir bijušas kļūdas, bet, neskatoties uz to, skola virzās attīstības virzienā. Lai objektīvi izskatītu gan vispārējo situāciju, gan saistībā ar saņemtajām sūdzībām, ar pašvaldības izpilddirektora Aināra  Zābera rīkojumu ir izveidota komisija, kurā darbosies novada Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, deputāte Gita Avote, novada pašvaldības Personāla nodaļas vadītāja Arita Ārgale un Administratīvi juridiskās nodaļas juriste Ieva Bērziņa. Komisija izvērtēs gan skolas dokumentāciju, gan arī finanšu izlietojumu, kā arī uzklausīs šajā konfliktā  iesaistītās abas puses – arī esošos un bijušos skolas darbiniekus. V. A. Krauklis norāda, ka tas tiks darīts, lai objektīvi izvērtētu situāciju. Pēc komisijas izvērtējuma un sniegtās informācijas pašvaldība izlems, kāda būs tālākā rīcība saistībā ar saņemtajām sūdzībām par S. Ragži.

“Gribu uzsvērt, ka viena pagale nedeg. Katrai pusei ir sava taisnība. Mākslas skolas darba izvērtēšana komisijai būs ilgs un sarežģīts process. Tērēsim laiku un enerģiju, bet, lai pieņemtu objektīvu lēmumu, tas ir jādara,” skaidro pašvaldības vadītājs.

Neviens par vadītāju nepiedzimst

Valkas mākslas skolas direktores amata pienākumus no tās pirmsākumiem 29 gadus veica Maruta Stabulniece. Viņa jau vairākus sasaukumus ir arī pašvaldības deputāte. Pēdējās pašvaldības vēlēšanās šogad jūlijā ievēlēta par novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas vietnieci. M. Stabulniece “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka, lai arī pārējie deputāti ir saņēmuši iesūtītu informāciju par situāciju mākslas skolā, viņai šādas informācijas neesot. Bijusī skolas direktore, kura tagad strādā ar bērniem un no šī darba gūst prieku, atzina, ka par šo lietu negribētu runāt. 

“Neviens cilvēks nepiedzimst ne par māti, ne par tēvu, ne arī par uzņēmuma vadītāju vai skolas direktoru. Cilvēkam ir visu mūžu jāmācās un jāanalizē savs darbs un sava rīcība. Esmu runājusi ar direktori Sniedzi par šīm lietām. Šis darbs ir līdzīgi kā ģimenē, kurā arī reizēm notiek strīdi. Taču strīdos dzimst patiesība. Tas nav patīkami, kas tagad notiek skolā, un direktorei ar to būs lēnām pašai jātiek galā. Mūsdienās demokrātijas apstākļos cilvēkiem, kuri nespēj tikt galā ar pieņemtajiem lēmumiem, ir iespēja izteikt viedokli. Visi esam ļoti dažādi cilvēki, un, kopā darot, ir jāmeklē kompromiss. Ir vairāk jāanalizē savs darbs un kolektīvā esošo attiecību kvalitāte,” “Ziemeļlatvijai” uzsver M. Stabulniece. 

Sniedze Ragže par Valkas mākslas skolas direktori strādā kopš 2019. gada augusta. Lūdzot komentēt radušos situāciju, viņa atteicās sniegt izsmeļošāku skaidrojumu un komentārus līdz brīdim, kamēr situāciju skolā objektīvi nebūs izvērtējusi komisija un sniegusi savu viedokli. 

“Šajā amatā strādāju tikai divus gadus. Turklāt šajā laikā strādājām un joprojām strādājam “Covid-19” pandēmijas apstākļos. Neesam vispārizglītojošā skola, tāpēc vecākiem nav pienākums vest bērnus uz mācībām mākslas skolā. Tā ir izvēle. Ļaujiet mums strādāt, tad ar visu tiksim galā,” uzsver S. Ragže.

Neparakstītajā ziņojumā atklāts personīgais viedoklis 

Kā jau minējām, redakcijas pastkastē saņemtais ziņojums ir savdabīga vēstule – ziņojums, kurš nav parakstīts, vien zem rakstītā minēts – “Valkas mākslas skolas bijušie un esošie pedagogi un darbinieki”. Šajā ziņojumā uzrakstīts pedagogu un darbinieku – Anitas Kozlovskas, Daigas Soloveiko-Lazdiņas, Līvas Doršas, Andas Sīmanes-Gudrinieces, Andreja Mārtiņa Rāceņa un Jura Freimaņa – personīgais viedoklis, taču nav zināms, vai šie cilvēki parakstās zem šiem vārdiem. Jāteic, ka ziņojumā minētie pārmetumi vērsti uz direktores autoratīvo vadības stilu, nespēju noturēt skolā un atrast jaunus pedagogus, mācību procesa organizēšanu, neprasmi savaldīt emocijas. Tiek pārmests arī, ka S. Ragžei ir lauksaimniecības izglītība un uzskaitītas daudzas citas lietas, kuru patiesums būs jānoskaidro un jāizvērtē komisijai. 

Šis ziņojums jau 29. septembrī adresēts novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejai un novada pašvaldības deputātiem (bijusī skolas direktore un arī deputāte M. Stabulniece šo ziņojumu nav saņēmusi – redakcijas piebilde), bet redakcija to saņēma 20. oktobrī. “Ziemeļlatvija” telefoniski mēģināja sazināties ar D. Soloveiko-Lazdiņu, A. Sīmani-Gudrinieci, diemžēl neveiksmīgi. Taču izdevās sazināties ar A. Kozlovsku. Viņa stāsta, ka mutiski izstāstījusi savu viedokli. Kam stāstījusi, to neatklāj. A. Kozlovska arī atklāj, ka sākotnēji bija nolemts šo informāciju par situāciju mākslas skolā darīt zināmu pašvaldības deputātiem. Runa par informācijas sniegšanu redakcijai nav bijusi, tāpēc nevar pateikt, kurš konkrēti šo vēstuli ar ziņojumu redakcijai ir nosūtījis.

“Šo konkrēto ziņojumu es neparakstīju, jo pietiekami esmu cīnījusies – runājusi ar Kraukli, ar deputātiem, ar Rīgu (uz jautājumu, ar ko Rīgā tika runāts, A. Kozlovska neatbild).” Sarunā atklājas, ka A. Kozlovska nemaz nezina, kas šajā ziņojumā ir rakstīts, vien apstiprina, ka viņa ir mutiski stāstījusi savu pieredzēto, vēl būdama mākslas skolas lietvede. Kopš pagājušā gada 6. oktobrī A. Kozlovska mākslas skolā nestrādā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.