14.jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, atgādina ne tikai par 1941.gada 14.jūnija civiliedzīvotāju masveida deportācijas noziegumiem. 14.jūnijs atgādina arī par izturību, spēju stāvēt pretī pārspēkam un izdzīvot, kā arī par drosmi palīdzēt vajātajiem. Briesmu laikos ir cilvēki, kuri spītējot bailēm un represijām, riskējot ar savu dzīvību, pretojas ļaunumam un glābj citus no deportācijām, holokausta un citām vajāšanām. Tagad ukraiņiem frontē palīdz brīvprātīgie no visas pasaules. Visos laikos ir cilvēki, kuri nezaudē solidaritāti un drosmi, un palīdz tiem, kurus piemeklē ciešanas.
Arī toreiz bada un sala zemē Sibīrijā līdzjūtība, cilvēcība un izpalīdzība vēl bija dzīva. Pateicīgs par to vietējo sibīriešu palīdzību, kuri palīdzēja izdzīvot, bija izsūtītais zēns Aļģis emocionālajā režisora Valtera Sīļa iestudējumā “Sibīrijas haiku”. 1941.gada 14.jūnijā izsūtītā viengadīgā zīdaiņa Jāņa Šmita dzīvību saglābt palīdzēja rīsu novārījums, ko sarūpēja vietējās sibīrietes. Kāda vietējā sieva apžēlojās un paņēma mazuli aprūpē. Rīsu novārījums un aprūpe apturēja zīdainīša caureju un viņš izdzīvoja. Gandrīz visi no 1941.gada 14.jūnijā deportētajiem zīdaiņiem gāja bojā no bada, aukstuma un slimībām, bet Jānītis, pateicoties vietējo cilvēku atbalstam, toreiz izdzīvoja. Blakus tiem, kuri apsaukāja izsūtītos ļaudis par fašistiem un novērsās no cietējiem, bija tie, kuri atrāva sev pārtikas kumosu un dalījās ar badā mirstošajiem.
Savstarpēja sapratne un atbalsts represētiem ļaudīm bija nepieciešams arī tad, kad viņi atgriezās Latvijā. 13. maijā, stāstot par savu dzīves gājumu, Smiltenes novada politiski represēto apvienības “Trimdinieks” ilggadējais vadītājs Arvīds Kaupe emocionāli atcerējās, ka, pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā, dzīves vietu, izglītību un darbu palīdzēja atrast atsaucīgi cilvēki. Kad varas iestāžu darboņi raidīja Arvīdu prom, atradās cilvēki, kuri nebaidījās no represīvās varas un palīdzēja. Arvīda ģimenei pakāpeniski izkārtoja dzīves vietu pašu mājā. “Kā redzam, pagasta iedzīvotājos gluži vēl nebija zudis cilvēciskais faktors”, atzīst A.Kaupe Smiltenes novada represēto atmiņu krājumā “Kāpēc”. Arvīds, atskatoties uz savu mūžu, saka “paldies” visiem labajiem un atsaucīgajiem ļaudīm.
Labestība un atsaucība palīdz izturēt grūtus laikus. Arī mēs tagad palīdzam Ukrainai pārvarēt postu un iznīcību, lai Ukraina cīņā pret iebrucējiem uzvarētu. Izšķirīgos vēstures brīžos dzīvība, brīvība un taisnība ir jāaizstāv un jāpalīdz tai uzvarēt.
Margita Krišjāne, “Trimdinieks” valdes locekle
