Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Vidzemē atklātie Āfrikas cūku mēra gadījumi liecina par slimības otro vilni

Foto: santa.lv

Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis. Aizvadītajā gadā slimības uzliesmojumi novēroti vairākos Vidzemes novados, tostarp Smiltenes. Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) norāda, ka Vidzemē šogad piedzīvots jau slimības otrais vilnis. Lai nepieļautu tā vēršanos plašumā, pagaidām vienīgais risinājums ir turpināt medīt mežacūkas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Ja runājam par Āfrikas cūku mēri (ĀCM), tad jāsaka, ka tas nekur īsti nebija pazudis arī Vidzemē. Jā, šobrīd ir konstatēts vairāk gadījumu, kad tiek atklātas ar ĀCM slimas mežacūkas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šobrīd tāds karstāks punkts ir Valmieras novadā Kauguru un Vaidavas pagasti, kā arī Cēsu novadā Raiskuma un Stalbes pagasti. Decembra vidū konstatēts viens ar ĀCM vīrusu inficētas cūkas līķis Launkalnes pagastā Vidzemes šosejas malā. Ļoti iespējams, ka mežacūku notriekusi automašīna, par līķi ziņoja mednieks un, to izmeklējot laboratorijā, tika konstatēts ĀCM vīruss,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Mednieku biedrības “Vidzeme” vadītājs Renārs Apinis stāsta, ka ar mežacūku medību limitu izpildi kolektīvā sokas veiksmīgi. Kolektīvs šajā medību sezonā izņēmis 53 medību atļaujas mežacūkām. No tām 44 jau ir nomedītas. Nupat izņemtas vēl desmit, lai vajadzības gadījumā tās būtu uz rokas. “Medību platības mums ir galvenokārt Brantu pagastā, bet nedaudz arī Launkalnes pagastā. Medījam, lai kopīgiem spēkiem izpildītu valstī noteikto minimumu mežacūku populācijas ierobežošanai. Protams, attiecīgi kā tam ir jābūt, visu nomedīto mežacūku asins paraugi tiek sūtīti uz laboratoriju. Tas ir apsveicami, ka jau vairākus gadus tas ir jādara, tā varam būt mierīgi, ka dzīvnieki ir bijuši veseli, attiecīgi to gaļa arī droša patērēšanai. Par laimi, no mūsu kolektīva nomedītajām mežacūkām netika atklātas ne inficētas mežacūkas, ne tādas, kurām būtu atklātas Āfrikas cūku mēra antivielas. Taču jāturpina būt modriem, jo tas var būt tikai un vienīgi laika jautājums. Jo arī laikā, kad piemeklēja pirmais slimības vilnis, mēs domājām, ka mūs tas neskars, taču patiesībā skāra gan. Turklāt, kā mēs redzējām, arī dzīvnieki bēg no mēra skartajām teritorijām. Tā bija pirms dažiem gadiem, kad pie mums vienā brīdī bija pēkšņi savairojušās mežacūkas. Tad tās bija bēgušas no divām pusēm, no kaimiņu teritorijām, kur cūku mēris tajā brīdī bija izplatījās straujāk,” viņš saka un piebilst, ka arī dzirdējis par decembrī atrasto beigto mežacūku Launkalnes pagasta teritorijā, un tas liecina, ka situācija nav viennozīmīga un ir pat pamats domāt, ka šajā gadā nāksies par šādiem gadījumiem dzirdēt biežāk arī mūspusē.

“Par to Launkalnes pagastā uzieto mežacūku vēl būtu jāzina, vai tā bijusi inficēta ar Āfrikas cūku mēri vai arī tai tika atklātas šīs slimības antivielas, kas dzīvniekam bija jau saglabājušās no tā saucamā slimības pirmā viļņa. Ja mežacūka bija inficēta no jauna, tad skaidrs, ka cūku mēris ir klāt arī šeit, jo tad slimība izplatās ļoti strauji,” domās dalās R. Apinis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arī mednieku sporta kluba “Grundzāle” pārstāvis Aigars Vērzemnieks pauž, ka viņam nav zināmi gadījumi par kādiem jauniem saslimšanas gadījumiem. Kolektīvam ir medību platības Grundzāles un Zvārtavas pagastos. “Man nav informācijas, cik atļauju mežacūkām parasti tiek izņemts, taču tie limiti tiek izpildīti. Ja gadās, ka kādā vietā novērojam lielākus mežacūku postījumus vai tās ir krietni savairojušās, tad prasām vairāk šīs medību atļaujas un parasti tās arī saņemam. Šajā sezonā gan neesmu dzirdējis, ka kādai mežacūkai mūspusē tiktu apstiprināts Āfrikas cūku mēris, taču pirmajā saslimšanas vilnī man pašam trāpījās nomedīt ar šo slimību inficētas mežacūkas. Tā ka arī tagad neko nevaram paredzēt. Jācer gan, ka mūsu pusi neskars jauns slimības vilnis,” norāda mednieks ar ilgu gadu pieredzi.

Viņš uzskata, ka dabā viss ir līdzsvarā. “Norises dabā jau pašas par sevi visu saliek pa vietām. Ja savairojas stirnas, var uznākt dziļš sniegs un attiecīgi arī dzīvniekiem tad ir grūtāki izdzīvošanas apstākļi. Līdzīgi ir ar mežacūkām. Savu daļu prasa arī Āfrikas cūku mēris. Ja populācija ir pārāk bieza, vairojas slimības. Nekas nenotiek tāpat vien,” papildina A. Vērzemnieks.

M. Ulmanis skaidro, ka ĀCM izplatība ir cieši saistīta ar mežacūku populācijas (skaita) pieaugumu. “Šobrīd varam runāt par slimības otro vilni Vidzemē. Kad ĀCM pirmo reizi parādījās Vidzemē 2014. gadā, tad tas samērā strauji samazināja mežacūku populāciju, cūkas gāja bojā no slimības un vietām pat bija pazudušas vispār. Šobrīd mežacūku skaits ir atkal uzaudzis gana liels. Ja parādās ĀCM vīruss, tad slimība sākas ar jaunu sparu. Mednieki mežacūkas piebaro, nemedī pietiekami lielos apjomos un slimība ir atpakaļ. Tas, ka vienreiz tā slimība ir bijusi, jau nenozīmē, ka tā nevar atgriezties atkal. Pāris gadu starplaiks bez slimības kādā konkrētā pagastā nenozīmē, ka tā ir pavisam pazudusi,” viņš pamato.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aizvadītajā gadā Latvijā kopā konstatēti 1274 slimības gadījumi, slimības skarti ir 30 novadi, 242 pagasti. “Uz šī fona gan var teikt, ka Valkas un Smiltenes novados ir samērā mierīgi, bet, skatoties uz slimības izplatības virzieniem, Vidzemē viss vēl ir priekšā,” secina M. Ulmanis un piebilst, ka Latvija nav vienīgā valsts, kur plosās ĀCM. Slimība ir konstatēta vēl 10 Eiropas valstīs, tajā skaitā Vācijā, Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un citās.

Viens no svarīgākajiem šīs slimības ierobežošanas/likvidēšanas nosacījumiem ir samazināt uzņēmīgo dzīvnieku (mežacūku) skaitu Latvijā. Un šim periodam ar šādu zemu mežacūku skaitu ir jābūt pietiekami garam – vairāki gadi. To ir svarīgi saprast arī medniekiem. Citādi var sanākt, ka ĀCM mums te klaiņos apkārt pa mežiem ilgstoši.

Par mežacūku populācijas ierobežošanu Valsts meža dienestā (VMD) prognozē, ka šajā medību sezonā visdrīzāk tiks nomedīts minimālais mežacūku skaits.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2022./2023. gada medību sezonā uz 4. janvāri VMD saņēmis informāciju par 1288 mežacūku nomedīšanu Valkas un Smiltenes novados. Medību noteikumi mežacūkas atļauj medīt visu gadu, bet 2022./2023. gada mežacūku medību sezona beigsies šī gada 31. martā. Uz 4. janvāri kopā valstī saņemta informācija par 20,5 tūkstošiem mežacūku nomedīšanu. Medniekiem obligāti jānodod PVD izmeklēšanai asins paraugs un astes gals no visām nomedītajām mežacūkām. Par katru izmeklēšanai atvestu komplektu (derīgu asins paraugu un astes galu) mednieki saņem kompensāciju 30 eiro. Ja tiek konstatēts ĀCM, inficētās mežacūkas liemenis tiek iznīcināts, bet medniekiem par to pienākas kompensācija 50 eiro.

Izskanējis, ka Āfrikas cūku mēris aizvadītajā gadā skāris arī mājas cūkas. Pērn slimība konstatēta sešās saimniecībās, kā rezultātā bijis jālikvidē pusotrs tūkstotis dzīvnieku.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.