Veselības ministrs meklē labākos risinājumus

Trešdien, 5. februārī, Smiltenes novadā reģionālajā vizītē ieradās veselības ministrs Hosams Abu Meri. Viņš tikās ar Smiltenes novada pašvaldības vadību un apmeklēja ārstniecības iestādes Smiltenē, Blomē un Apē, lai klātienē izvērtētu veselības aprūpes pieejamību un uzklausītu speciālistu viedokļus par nozares attīstību.

Zāļu tirgus reforma, primārās veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte, E-veselības pilnveidošana un attīstīšana, slimnīcu tīkla sakārtošana, piemēram, stiprinot reģionālās slimnīcas un mazākas ārstniecības iestādes novados veidojot par labbūtības centriem, – tās kā Veselības ministrijas pašreizējās prioritātes intervijā “Ziemeļlatvijai” vizītes laikā nosauca Hosams Abu Meri.

Smiltenē saredz potenciālu labbūtības centru

Par šādu labbūtības centru ministrs jau tagad saredz Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”, kuras ambulatoro daļu (poliklīniku) un steidzamās neatliekamās palīdzības punktu viņam izrādīja kapitālsabiedrības valdes loceklis Didzis Lūkins.

SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” izvietota divās ēkās. Vienā atrodas poliklīnika, otrā – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļa (pansionāts), un tur tiek arī sniegts īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums Smiltenes novada iedzīvotājiem (vienam cilvēkam – 20 dienas gadā). To apmaksā Smiltenes novada pašvaldība gadījumos, kad pacientam ir nepieciešama īslaicīga medicīniskā aprūpe, piemēram, pēc operācijas, traumas, insulta.

“Jūsu slimnīca ir labs paraugs, kā nākotnē jāstrādā mazajām slimnīcām. Tām vajadzētu kļūt par labbūtības centriem, kur pacients ar vidēji smagām vai hroniskām problēmām varētu saņemt kvalitatīvu pakalpojumu tuvāk mājām, bet, ja problēmas ir nopietnas, dotos uz reģionālajām slimnīcām vai uz Rīgu. Šādos labbūtības centros jeb mazajās slimnīcās pirmais ir primārā aprūpe ar speciālistu un izmeklējumu pieejamību, un būtu labi, ja klāt būtu arī aprūpes gultas hroniskiem pacientiem vai pacientiem, kuri atveseļojas pēc operācijām, kas veiktas Rīgā vai reģionālajās slimnīcās. Mūsu sabiedrība arvien vairāk noveco, un slimnīcas ar šādām aprūpes gultām ir vajadzīgas tuvu mājām, savā novadā,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” ministrs norāda, ka labbūtības centru izveidi aktualizē arī slimnīcu tīkla attīstība, pie kā strādā Veselības ministrija un kas vērsta uz ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību un efektīvu slimnīcu tīkla pārvaldību, spēcinot arī universitātes slimnīcas un reģionālās slimnīcas ar to specializāciju.

SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdes loceklis Didzis Lūkins sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka, domājot par ārstniecības iestāžu turpmāko darbu, galvenais ir jaunu speciālistu piesaiste, un tas ir aktuāli ne tikai Smiltenē, bet arī citviet Latvijā.

“Lielākais mediķu īpatsvars ir pensijas vecumā vai tuvu pensijas vecumam. Ir jādomā par paaudžu maiņu, par to, kā jaunos speciālistus piesaistīt mazākām slimnīcām, tādām kā mūsējā, lai viņi nekoncentrējas tikai Rīgā vai reģionālajās slimnīcās. Tāpat mums ir aktuāla kvotu sadale, – ja mēs piesaistām speciālistus, mums ir svarīgi, lai viņi var sniegt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu kvotu ietvaros, nevis tikai maksas pakalpojumu, jo ne visi pacienti spēj par to samaksāt. Trešā lieta, kas mums ir ļoti svarīga, – lai saglabātu SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” ēkas un infrastruktūru, ir svarīgi, lai veselības aprūpei paredzētais finansējums neaiziet tikai uz lielajām Rīgas slimnīcām un tālāk uz reģionālajām slimnīcām, bet lai neaizmirst arī mūs, jo šis pakalpojums mums ir jāsaglabā pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai. Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas vecajai ēkai ir 140 gadi, poliklīnikas ēkai – 44 gadi. Mēs visu laiku tās uzturam paši, saviem spēkiem, ieguldām savu budžetu, tagad esam izstrādājuši lielu projektu vairākās kārtās, tai skaitā par poliklīnikas un traumpunkta pārbūvi un teritorijas labiekārtošanu, ieskaitot papildu autostāvvietu izbūvi. Ceram, ka caur Eiropas Savienības projektiem un caur Veselības ministrijas doto finansējumu mēs to visu attīstīsim,” stāsta Didzis Lūkins.

To, ka speciālistu jautājums ir aktuāls arī primārās veselības aprūpes nodrošinājumā un ģimenes ārstu pieejamībā reģionos, veselības ministrs Hosams Abu Meri pārrunāja arī ar ārsta palīgu Laimu Garklāvu, apmeklējot feldšerpunktu Blomes pagastā.

Apē veselības ministrs ieradās vizītē ģimenes ārstes Zitas Straujupes praksē, kur pārrunāja izaicinājumus veselības aprūpē un to, kas būtu jāpilnveido, kā arī viesojās zobārstniecības klīnikā “Medline”. Tur sarunas laikā tika aktualizēts jautājums par bērnu zobārstniecību par valsts finansējumu, kas notiek kvotu ietvaros.

Diskusiju centrā – zāļu pieejamība un 75 centi

Smiltenē veselības ministrs apmeklēja arī “Līvena aptieku”, kas atrodas poliklīnikas telpās. Viens no Hosama Abu Meri reģionālo vizīšu mērķiem ir pārrunāt ar farmaceitiem un iedzīvotājiem zāļu cenu jautājumu un jaunā recepšu medikamentu modeļa ietekmi, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, un uzklausīt viņu pieredzi. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu medikamentu pieejamību un panāktu recepšu zāļu cenu samazinājumu.

Sarunā ar veselības ministru Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Līvena aptieka” valdes locekle Ingūna Gailīte kā sāpīgu problēmu norādīja pirms vairākiem gadiem ieviesto kārtību par references zālēm jeb lētākajām zālēm ar vienādu iedarbību, kuras ir iekļautas Kompensējamo zāļu sarakstā. “Sen esmu pret šādu kārtību. It īpaši situācijā, kad ir medikamentu deficīts, aptiekām būtu jāļauj pacientam izsniegt nevis lētāko recepšu medikamentu, bet pieejamo, un arī ņemot vērā pacienta vēlmes. Vajadzētu ļaut cilvēkam pašam izvēlēties tādas zāles ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti, kādas viņš grib. Ja grib dārgāko, oriģinālo medikamentu, lai pērk to. Valsts šajā gadījumā neko nezaudē, jo starpību apmaksā pircējs,” veselības ministram skaidroja Ingūna Gailīte.

Savukārt jaunā zāļu tirgus reforma vienu daļu iedzīvotāju sadusmojusi ar to, ka tagad atsevišķi tiek izdalīta maksa par receptes apkalpošanu aptiekā, un tie ir 75 centi.

Savukārt vēl 75 centus lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu sedz valsts, savukārt mazajām aptiekām – 1,75 eiro. Lai arī jau līdz šim, iegādājoties kompensējamos medikamentus, bija jāmaksā par farmaceita pakalpojumiem, čekā šī maksa netika īpaši izcelta.

Maksa par farmaceita pakalpojumu arī bija galvenais jautājums, ko vizītes noslēgumā, tiekoties ar Smiltenes senioriem, saņēma veselības ministrs. Cilvēki neizprot jauno kārtību, viņuprāt, tā ne vienmēr nostrādā pareizi.

Seniore Rita Bormane ministram izstāstīja savu pieredzi, – aptiekā vienā iepirkšanās reizē viņa par farmaceita pakalpojumu samaksājusi trīs reizes, pērkot trīs viena recepšu medikamenta iepakojumus, ko izrakstījis ģimenes ārsts.

“Uz receptes jābūt viena medikamenta nosaukumam. Ja ārsts izrakstījis vienā receptē trīs viena konkrēta medikamenta oriģinālos iepakojumus, tad par vienu recepti ir jāmaksā 75 centi. Ja papīra veidā ārsts raksta trīs zāļu nosaukumus, tad sanāk trīs dažādi medikamenti,” skaidro veselības ministrs.

Viņš jau aicinājis ārstus noteiktos gadījumos medikamentus izrakstīt uz ilgāku laika periodu, piemēram, uz trim mēnešiem, lai pacientam nebūtu bieži jāmaksā 75 centi par farmaceita pakalpojumu.

Ministrs pieļauj: maksu par farmaceita pakalpojumu var diferencēt

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiks izskatīta Raimonda Grīniņa iniciatīva atcelt papildu maksu 75 centu apmērā recepšu zālēm, šo iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju. Iniciatīvas autors aicina mainīt Ministru kabineta noteikumus par zāļu cenu veidošanas principiem, lai mazinātu papildu finansiālo slogu iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri regulāri lieto recepšu zāles.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka atsevišķi čekā izdalītā maksa par farmaceita pakalpojumu nodrošina caurspīdīgumu medikamentu cenu politikā, un uzskata, ka no maksas par farmaceita pakalpojumu nevajag atteikties, jo tas izjauks visu zāļu reformas būtību. Risinājums, viņaprāt, varētu būt pretimnākšana atsevišķai iedzīvotāju grupai, atbrīvojot to no 75 centu lielās maksas par farmaceita pakalpojumu, piemēram, tos iedzīvotājus, kuri pērk lētos recepšu medikamentus (kas maksā līdz pieciem eiro par vienību un tagad kļuvuši dārgāki), tāpat arī invalīdus. Šis jautājums tikšot pētīts, un par to domāšot.

“Varbūt ir jānosaka griesti. Piemēram, ja iegādāto medikamentu summa gadā pārsniedz 40 eiro, tad 75 centi par farmaceita pakalpojumu vairs nav jāmaksā, vai arī nav jāmaksā par visām receptēm, ja to ir daudz, piemēram, astoņas, bet tikai par trijām vai četrām,” to kā varbūtēju risinājumu pieļauj veselības ministrs.

Jaunais zāļu uzcenojumu modelis, kas stājās spēkā šogad 1. janvārī, paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Ražotāju zāļu cena nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā.

“Ir aptiekas, kas vēl neizmanto jauno uzcenojumu ar nosacījumu, – “jums mums jādod kāds laiks, jo mēs nopirkām dārgāk un negribam zaudēt”. Izpārdodot pērn iepirktus medikamentus, to cena aptiekās saruks. Mēs jau tagad redzam, ka zāļu cenas kļūst lētākas,” piebilst veselības ministrs.

APTAUJA: https://poll.app.do/vai-pec-zalu-tirgus-reformas-stasanas-speka-jutat-izmainas

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.