Vasaras brīvlaikā bērni jāmudina lasīt grāmatas

Jūnija pirmās nedēļas nogalē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Kompetenču attīstības centrs organizēja divu dienu semināru skolu pedagogiem un bibliotekāriem, kā arī publisko bibliotēku bibliotekāriem “Lasītveicināšanas kompetence”. Kaut arī semināra mērķauditorija ir samērā šaura, temats, par kuru tika referēts un diskutēts, skar absolūti lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju.

No četru gadu vecuma

Mazliet ilgāk nekā gadu aktīvi darbojas sabiedrības iesaistes kustība augstākā līmeņa lasīšanas atbalstam, lai nostiprinātu lasīšanas tradīcijas sabiedrībā un pilnveidotu jaunās paaudzes lasītprasmi. Tās nosaukums – “Restarts lasīšanai”. Kāpēc šīs aktivitātes svarīgas, īpaši bērnu un jauniešu, bet arī citu vecumgrupu vidū, klātesošajiem pastāstīja LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Viņa iepazīstināja ar dažādām lasītveicināšanas programmām un projektiem. Savas uzrunas sākumā S. Tretjakova uzmanību vērsa uz zinātniskām atziņām, no kurām viena ir, ka bērns ar grāmatu pasauli jāsāk iepazīstināt jau no trīs četru gadu vecuma, kad viņš labvēlīgos apstākļos visveiksmīgāk apgūst dažādas prasmes, tostarp arī lasīšanu. Tas ir laiks, kad mazulim notiek 85% smadzeņu attīstība, taču Latvijā diemžēl lasīšanas programmas tiek piedāvātas, sākot no vēlāka vecuma, kas būtu jāmaina. Mazam bērnam grāmatu iepazīšana, protams, notiek kopā ar vecākiem vai vecvecākiem. Viena no tām ir kopīga lasīšana, kā arī citas nodarbības ar grāmatu – pārrunājot vai izspēlējot lomu spēlēs izlasīto vai citādi mijiedarbojoties. Šādas nodarbes veicina mazuļa kognitīvo, emocionālo un sociālo izaugsmi, kā arī nostiprina bērna un vecāku attiecības, veido mazuļa pašcieņu un nostiprina veselību. “2016. gadā tika publicēts “Social Science & Medicine” pētījums – ja bērns līdz 3. klases beigām neiemācās tekoši lasīt, viņam būs regulāri sarežģījumi ar mācību vielas apguvi skolā,” viņa pauda. “Tie bērni, kuri aiziet uz skolu, jau protot lasīt, mazāk slimos. Izskaidrojums ir vienkāršs: viņiem būs mazāk stresa.”

Lai atziņas realizētu dzīvē, vispirms jāstrādā ar vecākiem. Tāpēc vairāku Latvijas slimnīcu dzemdību nodaļās jaunajai māmiņai pasniedz dāvaniņu, kurā ir skaista krāsaina grāmata, kuru jau drīz pēc bērna piedzimšanas var viņam rādīt.

Diemžēl mūsdienās pastāv arī tādi mājokļi, kuros neatrast nevienu grāmatu. “Bērna izaugsmei un attīstībai tas ir ļoti slikti, jo vide daudz ko nosaka. Bērni, kuri uzturas vidē, kurā ir grāmatas, pat ja tās netiek šķirstītas un lasītas, ir gudrāki par tiem bērniem, kuri dzīvo bez grāmatām. Tāds ir Austrālijas zinātnieku secinājums. Mēs savā praksē esam novērojuši to pašu,” atklāja S. Tretjakova.

Brīvlaikā izlasāmo grāmatu saraksts

Tikpat svarīga kā prasme lasīt ir arī prasme izvēlēties, ko tieši lasīt. “Bērnu literatūras centrā ir aptuveni 15 000 grāmatu. Lai tās visas izlasītu, būtu vajadzīgi 100 gadi. Tas nav iespējams, tāpēc bērnam ir jāiemāca izvēlēties,” pauda S. Tretjakova. Taču, lai zinātu, ko tieši izvēlēties, ir svarīgi pazīt grāmatu pasauli. Viens no soļiem, lai to veicinātu, ir tā sauktais vasaras lasīšanas izaicinājums. Agrākos gados skolēniem bija vasaras brīvlaikā obligāti izlasāmās literatūras saraksts, mūsdienās iederīgāks šķistu vārdu savienojums “vasaras lasīšanas izaicinājums”. LNB mājaslapā ir publicēti vasaras lasīšanas grāmatu saraksti, kur katrā ir minēts ap 60 izdevumu.

Diskutējot par vasaras lasīšanu, vairāki skolu bibliotekāri norādīja, ka latviešu valodas skolotāji šim jautājumam pievēršas nenopietni. Viņu ieskatā grāmatu lasīšana brīvlaikā ir katra skolēna paša brīva izvēle. Tas, protams, raida vēstījumu, ka var arī nelasīt. Atbildot, kā šādā situācijā rīkoties, S. Tretjakova atsaucas uz Zandas Rubenes grāmatu “Digitālā bērnība”, kur autore lieto ļoti iederīgu vārdu savienojumu “bērnu varas laiks”. Tas nozīmē, ka daudz nodarbju tiek izvēlētas pēc principa “Es gribu!”, nevis pēc tā, kas man būtu vajadzīgs. “Lai stimulētu lasīšanu, pret bērniem ir jābūt prasīgam! Prasīgums bērnībā viņiem palīdzēs vieglāk izdzīvot nākotnē,” pauda LNB Bērnu literatūras centra vadītāja.

Lai jaunatni pēc iespējas vairāk rosinātu lasīt, kopš 2002. gada Latvijā darbojas lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu žūrija”, kas atstājusi nozīmīgu ietekmi uz lasītprasmes rādītājiem. 2009. gadā bija tikai 2,9% ļoti labu lasītāju 15 gadu vecumā, bet 2021. gadā to ir 4% (PISA dati). Tāpat bērnu vidū arvien iecienītākas top skaļās lasīšanas sacensības, taču, lai tajās spētu piedalīties, ir jālasa ikdienā.

Attēlu laikmets

Par ilustrāciju nozīmi bērnu grāmatās un ne tikai to referēja mākslas maģistre Aiga Dzalbe. Sava priekšlasījuma sākumā viņa norādīja, ka mūsdienās tekstu laikmetu nomainījis attēlu laikmets. Uzreiz precizējams, ka latviešu grāmatniecībā pirmais piemērs, kur ilustrācija un teksts vienlīdz nozīmīgi, ir Vecā Stendera “Bildu ābice” (1787).

Attēli grāmatu lapaspusēs primāri palīdz saprast tekstu, taču ir jārēķinās ar to, ka mūsdienās mākslinieki dažkārt izaicina tradicionālo ilustrāciju robežas. Kā viens no šādiem piemēriem ir Oto Zitmaņa attēli Kārļa Vērdiņa dzejas krājumam “Burtiņu zupa”, kur mākslinieks bija darbojies ekspresionisma tradīcijā, taču daļai lasītāju šīs ilustrācijas nebija pieņemamas.

Savukārt vecākiem un skolotājiem ir jānodrošina bērniem iespēja pārdomāti strādāt ar vizuālu saturu tā, lai viņi iemācītos redzēt, interpretēt, analizēt, vērtēt un lietot attēlus pārdomāti un ētiski. Ilustrācijas, tāpat kā vārdi, veido noteiktu semiotisku sistēmu, un tām ir ar kultūru saistītas nozīmes. Tāpēc paralēli lasīšanai bērnam būtu nepieciešams trenēt arī vizuālizpratni. A. Dzalbe minēja piemēru, kas varētu noderēt, un tā ir Jurgas Viles un Linas Itagaki grafiskā novele “Sibīrijas haiku”.

Latviešu grāmatniecībā līdz galam nav izmantotas tās iespējas, ko sniedz vizulāizpratnes trenēšana ar attēlu palīdzību. Nenovērtējamas šajā ziņā būtu krāsojamās grāmatas, kur bērnam ne vien jāizkrāso attēls, bet arī ar līnijām jāsavieno punkti, tā zīmējumu izveidojot pašam.

Pārveidotās pasakas

Par to, kas darāms, lai mazajiem lasītājiem neveidotos stereotipi, un kādi ir tabu temati bērnu literatūrā, referēja literatūrzinātniece Ilze Stikāne. Viņas priekšlasījuma temats – “Kas ir laba bērnu literatūra?”. Ņemot vērā, ka bērnu literatūras klāsts ir ļoti plašs un tajā viegli kaut ko jaunu nepamanīt, referente vērsa uzmanību uz tādu pasaules literatūrā konstatējamu fenomenu kā pārveidotās pasakas. To mērķis ir piedāvāt bērniem dažādus skatījumus, lai izvairītos no stereotipiem. Piemēram, vilks ne vienmēr ir lielais ļaunais, bet var būt arī draudzīgs, nodarbināts pats ar savām problēmām un pat veģetārietis. Arī lācis ne vienmēr var būt labais milzenis, kā arī Sarkangalvīte – ne vienmēr neaizsargātā mazā meitenīte. Populārais sižets par Sarkangalvīti pārveidotajā pasakā izklāstīts šādi: vilks Sarkangalvīti nemaz nav vēlējies apēst, bet ir bijis ļoti izsalcis, turklāt Sarkangalvīte tam nemaz nav garšojusi. Priecē, ka arī latviešu autori rada darbus fantāzijas žanrā, turklāt tie iznāk sērijās.

Kas attiecas uz dažādu tematu izvēli, bērnu un jauniešu literatūrā bieži uzmanības fokusā nokļūst tādas vērtības kā draudzība, mīlestība, ģimene, mājas, Zeme, sava pasaule, dzīvība, daba, brīvība, taisnība, godīgums, identitāte. Taču ar bērniem ir jākomunicē arī par tām lietām, kas nav ne jaukas, ne patīkamas, kā, piemēram, karš, slimība, nāve u. c. Būtu nepareizi tās ignorēt, taču jāatrod īstais veids, kā bez biedēšanas un negatīvu emociju izraisīšanas par tām runāt. Un autoriem tas izdodas.

UZZIŅAI

Nacionālās skaļās lasīšanas Zemgales fināls notiks 2025. gada 20. septembrī Jelgavā. To organizē Jelgavas pilsētas bibliotēka. Skaļās lasīšanas prasmē sacentīsies deviņi dalībnieki – pa trīs no Bauskas, Dobeles un Jelgavas novada. Norises vieta vēl tiks precizēta.

— Lāsma Gaitniece