Vecumnieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome, kas izcēlusies ar aktīvu darbību, plašu sapulču, tikšanos un citu pasākumu rīkošanu, paziņojusi par darbības pārtraukšanu – diezgan pārsteidzošu ziņu saistībā ar notikumiem Latvijas novados šopavasar publicēja avīze “Bauskas Dzīve”. Iemesli darbības pārtraukšanai minēti vairāki. Starp galvenajiem esot komunikācijas problēmas ar pašvaldību, iedzīvotāju zemā aktivitāte, kā arī tas, ka padomei novadā neesot reālas ietekmes un individuālam iedzīvotājam pagastā, biedrībai vai cita veida nevalstiskai organizācijai iespēju kaut ko reālu izdarīt šobrīd esot pat vairāk.

Iedzīvotāju padomes veido un tās darbojas saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. pantu. Šis likums nosaka, ka pašvaldībās var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes –, lai nodrošinātu vietējo kopienu interešu pārstāvību un veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Minētais pants Pašvaldību likumā ir spēkā jau trešo gadu, un tas tika ieviests pēc bijušā prezidenta Egila Levita iniciatīvas. Ideja prezidentam Levitam par zemākā līmeņa iedzīvotāju padomēm radusies tajā laikā, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā lielajos novados pašvaldībām zuda saikne ar iedzīvotājiem tālākos nostūros. Levits gan bija iecerējis obligātu prasību – ka padomes ir jāveido, bet Saeima noteica, ka tā ir katras pašvaldības brīva izvēle – likumā rakstīts, ka “pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes”.

Ar atsaucību un padomju ieviešanu gājis visai raibi. Piemēram, pirmajā gadā pēc likuma pieņemšanas tikai deviņos no 43 novadiem bijusi interese par iedzīvotāju padomju izveidošanu.

Pērnruden apkopotie dati liecināja, ka šī iespēja izmantota 17 pašvaldībās. Taču to, cik šo veidojumu Latvijā ir tagad, patiesībā laikam nezina neviens, jo to uzskaite nav paredzēta.

Divu veidu padomes

Vairāku novadu pašvaldības par iedzīvotāju padomju veidošanu nemaz nelemj, atklāti pasakot, ka nejūt tādu vajadzību – saredzot jau esošo aktivitāšu un iedzīvotāju pārstāvniecības dublēšanu. Piemēram, Madonas novada deputāti lēmuši, ka vēlētas iedzīvotāju padomes neveidos. To vietā esot konsultatīvā padome, jo arī to ļauj Pašvaldību likuma 53. pants. Konsultatīvās padomes daudzviet Latvijā darbojušās vēl pirms Pašvaldību likuma pieņemšanas. Tādās padomēs var iesaistīties visi, kas vēlas, un tās konsultē domi un pagastu pārvaldniekus par iedzīvotāju interesēm. Tāpat novadā darbojoties iedzīvotāju biedrības, un ar to pietiekot. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 53. pantu Konsultatīvās padomes sastāvā var darboties arī pašvaldības domes deputāti, taču Iedzīvotāju padomē (kā nosaka likuma 58. pants) nevar darboties domes deputāti, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks.

Visi madonieši ar to gan nav bijuši mierā. Novada iedzīvotājs Jurģis Ļaudaks platformā “Manabalss. lv” 2023. gada 30. martā iesniedzis aicinājumu nobalsot par to, ka Madonas novada pašvaldībai jāizstrādā noteikumi par iedzīvotāju padomju dibināšanu un to darbību. Viņš uzskata, ka iedzīvotāju padomes ir būtiska lokālās teritorijas demokrātijas sastāvdaļa, taču likumā paredzētajā kārtībā to nav iespējams izveidot, ja pašvaldība neizdod attiecīgus noteikumus. Iesniegtā iniciatīva lielu atsaucību gan nav guvusi, pēc iesniegšanas līdz šim brīdim no 300 nepieciešamajiem parakstiem savākti 117 paraksti.

Citur vēl cita pieredze un prakse. Siguldas novadā iedzīvotāju padome ievēlēta digitāli, izmantojot “eSiguldietis” sistēmu. Sarežģītākais bijis uzaicināt iedzīvotājus kandidēt vēlēšanās un izlemt, ko īsti padomes darīs. Ar laiku padomes izveidotas astoņām kopienām un kalpo kā starpnieki starp iedzīvotājiem un Siguldas novada domi. Savukārt Engures pagastā darbojas konsultatīvā padome, kurā deleģēti iedzīvotāji no katra ciema, lai gatavotu ieteikumus novada padomei, kā pašvaldībai labiekārtot vidi.

Šķiet, ka līdzīgu principu kā Engurē, tikai novada mērogā, izvēlējusies Alūksne. Nupat šī pašvaldība izplatījusi ziņu, ka pie viņiem būs viena iedzīvotāju padome visam Alūksnes novadam. To veidošot 16 personas – pa vienai no katras novada teritoriālās vienības. “Ņemot vērā salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu novada teritorijās, saskatām, ka šāds iedzīvotāju padomes modelis mūsu novadam ir piemērots,” paudis Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis. Līdz 30. aprīlim Alūksnes novada iedzīvotāji aicināti pieteikt iedzīvotāju padomes locekļu kandidātus. Kandidāts varot pieteikties pats vai ar kandidāta brīvprātīgu piekrišanu viņu varot ieteikt citi iedzīvotāji.

Par to, kāpēc likvidēta iepriekšminētā Vecumnieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome, novada laikrakstam paudis bijušās padomes aktīvists, iezīmējot plašāku problēmu: “No pirmās dienas mūs uzņēma kā “nepareizu padomi”, jo dzīvojam uz nepareizas ielas un kopā ar nepareiziem kaimiņiem. Diezin vai kāds nojauš, cik daudz laika, personīgo finansiālo un emocionālo resursu prasa padomes darbs. Ar to rēķinājāmies, bet bijām naivi. Sadarbība ar pašvaldību drīz vien pierādīja ierasto spēli – mēs paceļam problēmu un pretī saņemam desmit iemeslus, kāpēc neko nevar mainīt. Pašām padomēm nulles finansējums. Ne atalgojuma, ne finansējuma administratīvajiem izdevumiem, ne budžeta jebkādu aktivitāšu īstenošanai.” Pirms tam iedzīvotāju padome darbību pārtraukusi arī Bārbeles pagastā. Savukārt Iecavā tāda pati padome darbojoties veiksmīgi, un izteikts minējums, ka tai laikam esot izdevies nodibināt labu kontaktu ar “eņģeli” pašvaldībā veiksmīgai saziņai un sadarbībai.

Mērķus mēģina definēt forumā

Pirmais un pagaidām vienīgais Latvijā veidoto iedzīvotāju padomju forums “Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei” notika pērn 22. novembrī. To rīkoja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisija, domnīca “Providus”, Britu padomes pārstāvniecība Latvijā un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tur runāts gan par iedzīvotāju padomju pilnvarām, kā arī atzītas arī problēmas: pārāk liels administratīvais slogs – sagatavot sēžu protokolus, lēmumprojektus. Arī pārāk liels juridiskais slogs – sagatavot pamatotus lēmumus, izvērtējumus, ieteikumus. Vērtēti arī pašvaldību pieņemtie nolikumi. Tajos noteikts, ka iedzīvotāju padomes sniedz viedokli un nodrošina iedzīvotāju interešu pārstāvniecību par plašu jomu spektru – teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, teritorijas un būvju uzturēšanas prasību noteikšanu, kultūras un sporta piedāvājumu iedzīvotājiem, kultūras mantojuma saglabāšanu, saimnieciskās darbības sekmēšanu, novada tēla, iedzīvotāju pašapziņas un lepnuma veidošanu utt. Tomēr konstatēts, ka praksē iedzīvotāju padomes pamatā skatot lēmumus par ceļu uzturēšanu, iekšpagalmu sakārtošanu, bērnu rotaļlaukumu vai saietu vietas izveidi un uzturēšanu vai izglītības pieejamības jautājumiem.

Ministrija – likumā nekas nav jāmaina

“Pašvaldību likums paredz, ka iedzīvotāju padomei ir tiesības ierosināt arī publisko apspriešanu par pašvaldības kompetences jautājumiem un iesniegt domes lēmumu projektus par likumā noteikto funkciju izpildi. Šobrīd nav nepieciešamības mainīt likumisko vai normatīvo bāzi, taču ir svarīgi turpināt skaidrot iedzīvotājiem padomes kompetences ietvaru un noteikt skaidru kārtību, kā tiks izskatīti padomes iesniegtie priekšlikumi,” atbildot uz “Latvijas Avīzes” uzdotajiem jautājumiem saistībā ar patlaban esošo kārtību pašvaldību iedzīvotāju padomju darbībā, vēsta VARAM sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Jana Jentkus.

VARAM pārstāve arī informēja, ka ministrija neveic pašvaldību iedzīvotāju padomju veidošanas un darbības monitoringu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju kopš 2023. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Pašvaldību likums, līdz šā gada 8. aprīlim iedzīvotāju padomju nolikumus ir izdevušas 20 pašvaldības (47 % no visām pašvaldībām visā Latvijā). Līdzšinējā pieredze liecinot, ka pašvaldības novērtējot iedzīvotāju padomes kā būtisku līdzdalības instrumentu, kas palīdz stiprināt dialogu starp sabiedrību un pašvaldību.

VIEDOKLIS

Saeimas deputāts: Par veidošanu jālemj iedzīvotājiem, nevis domei

Andrejs Ceļapīters, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, darbojas arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā: “Priekšlikums veidot teritoriālās iedzīvotāju padomes, lai būtu lielāka iedzīvotāju iesaiste, ir laba ideja. Sevišķi tāpēc, ka novadu reformas attālināja lēmējvaru. Saeima gan nenoteica, ka pašvaldībām iedzīvotāju padomes jāveido obligāti. Tiktāl viss pareizi, jo ne katrā vietā ir līderi un aktīvu iedzīvotāju kopa, kuri vēlas uzņemties pienākumu sabiedriskā kārtā vadīt, darboties iedzīvotāju padomēs, kam galvenā ir vien konsultatīvā funkcija. Nav līderu, nav iniciatīvas, nevar izveidot padomi. Diemžēl arī tur, kur ir līderi un aktīvi cilvēki, kuri vēlas izveidot iedzīvotāju padomi, to tā vienkārši nevar izdarīt. Kāpēc? Jo Pašvaldību likuma 58. pants nosaka, ka dome izdod iedzīvotāju padomes nolikumu – saistošos noteikumus, kuros nosaka iedzīvotāju padomes izveidošanas un darbības nosacījumus. Ja nav saistošo noteikumu, ja dome tos nepieņem, tad iedzīvotāji padomes nevar izveidot, lai arī cik aktīvi viņi būtu.”

Ceļapīters saredz divus pamatiemeslus, kāpēc iedzīvotāju padomes Latvijā veidojas tik maz un kūtri. Pirmais – daudzviet nav iedzīvotāju iniciatīvas. Varbūt arī tādēļ, ka iedzīvotāji neredz jēgu no padomes veidošanas, iespējams, jūtas apmierināti ar pašvaldības darbu vai savas iniciatīvas realizē citās sabiedriskajās organizācijās. Otrais – pašvaldības dome, nepieņemot noteikumus, bloķē iespēju aktīviem cilvēkiem iedzīvotāju padomes veidot. Kāpēc pašvaldība tā rīkojas, tas esot jājautā konkrētās pašvaldības vadībai un deputātiem, tagadējais pašvaldību priekšvēlēšanu periods arī šiem jautājumiem esot ļoti piemērots laiks. “Ministrijai būtu jāpanāk, ka visas pašvaldības pieņem saistošos noteikumus par iedzīvotāju padomēm. Vēl – manuprāt, par iedzīvotāju padomju veidošanu atbilstoši Pašvaldību likumam un domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem jālemj teritoriālās vienības iedzīvotājiem, nevis domei,” domā Saeimas deputāts Ceļapīters un apsver iespēju gatavot atbilstošus likuma grozījumus.

Ilmārs Randers

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.

Smiltenes novadā iedzīvotāju padomes jau darbojas, Valkas novadā apstiprināts tikai nolikums

2023. gadā pieņemtajā Pašvaldību likumā ir noteikts, – lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus dažādu lēmumu pieņemšanā, vietvaras var veidot iedzīvotāju padomes. Vairākās Latvijas pašvaldībās šie veidojumi jau aktīvi darbojas, tostarp arī Smiltenes novadā. Savukārt Valkas novadā – Valkas pilsētā un piecos pagastos – iedzīvotāju padomes varēs vēlēt 2025. gada laikā pēc pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā.

“Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi par to, ka Smiltenes novada pašvaldība nolikumu par iedzīvotāju padomju izveidošanu pieņēma jau 2023. gada 19. oktobra domes sēdē. Kopš aizvadītā gada maija Smiltenes novadā desmit pagastos un Smiltenes pilsētā notika iedzīvotāju balsošana par sava pagasta un pilsētas iedzīvotāju padomju kandidātiem. Pirmās iedzīvotāju padomes vēlēšanas notika 2024. gadā. Šobrīd aktīvi darbojas Blomes pagasta, Gaujienas pagasta, Grundzāles pagasta, Launkalnes pagasta, Brantu pagasta, Variņu pagasta, Trapenes pagasta, Bilskas pagasta, Apes pilsētas un pagasta, kā arī Smiltenes pilsētas iedzīvotāju padomes.

Palsmanes un Virešu pagasta iedzīvotāju padomei nepieteicās nepieciešamais pretendentu skaits, savukārt Smiltenes pagastā un Raunā nepieteicās neviens pretendents, tāpēc padomes tur neizveidojās. Diemžēl Drustu pagasta iedzīvotāju padome ir beigusi savu darbību, jo vairāki tās locekļi pārtraukuši darbu padomē un vairs nav iespējams izveidot padomi minimālajā piecu dalībnieku sastāvā. Arī šogad Smiltenes novada pašvaldība no 6. līdz 28. februārim pieņēma kandidātu pieteikumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju padomju veidošanas procesu Palsmanes pagastā, Raunas pagastā, Virešu pagastā, Drustu pagastā un Smiltenes pagastā. Pirmajā iesniegšanas termiņā no 6. līdz 28. februārim saņemti 14 kandidātu pieteikumi – seši Virešu pagastā un astoņi Palsmanes pagastā. Raunas, Drustu un Smiltenes pagastā nav saņemts neviens pieteikums, tāpēc līdz 30. martam pagarināja kandidātu pieteikšanos.

“Ziemeļlatvija” ir sekojusi līdzi iedzīvotāju padomju darbībai Smiltenes novadā. Aizvadītajā gadā lielisku, vietējo kopienu saliedējošu tradīciju aizsāka Smiltenes novada Launkalnes pagasta iedzīvotāju padome. Viņi Silvas ciemā sarīkoja Silvas vārda dienu, kas kalendārā atzīmēta 11. oktobrī, un pirmos pagalma svētkus. Pasākumā bija sirsnīga visu Silvas ciema paaudžu kopā būšana, savējo koncerts, iedzīvotāju padomes sarūpēta zupa un silvēniešu sanesti gardumi, dalīšanās stāstos un ieskatīšanās Launkalnes pagasta “Lejas Kleperu” privātkolekcijas krājumos par uzņēmumu “Smiltenes MRS”, kas daudzus gadus bija mežinieku ciema Silvas “sirds”.

“Ziemeļlatvija” vairākkārt ir rakstījusi arī par Variņu pagasta iedzīvotāju padomes aktivitātēm. Pērn Variņu pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Laila Stīpniece “Ziemeļlatvijai” stāstīja, ka pēc Variņu centrā rudenī sarīkotā Miķeļdienas tirdziņa uzklausījuši labas atsauksmes un arī ierosinājumus, ka vajadzētu ko līdzīgu sarīkot uz Ziemassvētkiem. Tā tapa Ziemassvētku jampadracis, sadarbojoties ar Variņu tautas nama jauno vadītāju Inesi Priedīti un ar Variņu pagasta uzņēmumu atbalstu. Savukārt Valkas novadā tikai šogad janvāra domes sēdē 15 deputāti vienbalsīgi nobalsoja par nolikumu Iedzīvotāju padomju darbībai. Kāda būs vietējo iedzīvotāju aktivitāte, piesakot savus kandidātus iedzīvotāju padomju izveidei, rādīs laiks. Par to “Ziemeļlatvija” turpinās informēt savus lasītājus.

Inga Karpova