Valkas ielas atbrīvo no milzīgajiem sniega kalniem

Jau kopš otrdienas Valkas pilsētas ielās redzama smagā tehnika, kas no pilsētas izved traucējošos sniega kalnus. Autobraucēji var uzelpot, jo galvenajās ielās varēs braukt bez nervu kutinošiem gadījumiem, taču mazās ielas joprojām grimst sniegos, tāpat kā daudzdzīvokļu māju pagalmi.

Līdz ceturtdienai jau bija izvests sniegs no Varoņu, Semināra un Rīgas ielām, bet izvešana turpinājās no Beverīnas ielas visā tās garumā līdz pat sūknētavai. Lai darbs ritētu raiti, pašvaldība, norēķinoties par sniegtajiem pakalpojumiem, lūgusi vietējo zemnieku saimniecību – SIA “Valdro Agro” un Jāņa Anžes vadītās zemnieku saimniecības Valkas pagasta Sēļos –  atbalstu ar jaudīgu un sniega izvešanai piemērotu tehniku.

Novada pašvaldības Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas labiekārtošanas darbu vadītāja – dārzniece Alita Plūksna atzīst, ka, neskatoties uz sniega izvešanu no galvenajām ielām, māju pagalmi joprojām ir problēma.

“Sociālajos tīklos lasīju valcēniešu izteikto kritiku un neapmierinātību. Pati dzīvoju daudzdzīvokļu mājā Tālavas ielā, kur pagalms ar automašīnu praktiski nav izbraucams. Iedzīvotāji bija nobildējuši problemātisko vietu pilsētas centrā un ar to dalījās sociālajos tīklos. Šodien šajā vietā sniegu irdinām. Meklējām risinājumu, jo mums tādu sniega šķūrēšanas lāpstu nav, tāpēc mēģinām šos sniega izciļņus skrāpēt ar pašizgāzēja kausu, lai automašīnām nerastos tehniskie bojājumi ielas bēdīgā stāvokļa dēļ,” skaidro pašvaldības darbiniece.

Ceturtdien “Ziemeļlatvija” novēroja, ka sniega izvešana notiek raiti – viens traktors ar piekabi aizbrauc, otrs jau gaida savu kārtu. Sniegu no ielām ved uz brīvo laukumu Meža ielā vai izgāž purvainajā Varžupītes piekrastē Kūru ielā. A. Plūksna atzīst, ka sniega izvešana pašvaldībai ir salīdzinoši dārgs pakalpojums, tāpēc viss process noorganizēts tā, lai tehnika nestāvētu dīkstāvē. Savu roku pieliek arī strādnieki ar sniega lāpstām.

Pašvaldības darbiniece atzīst, ka ielu uzturēšanu problemātisku dara tas, ka jau kopš decembra ir totāls tehniskā sāls trūkums. Šī problēma nav tikai novada pašvaldībai, bet visā Latvijā.

“Ielas ir tādas, kādas tās ir, jo nav sāls, ar ko kaisīt. Kad ielas nošķūrē ar gumijas lāpstām, uz ielas paliek vismaz divi centimetri bieza sniega kārta, tāpēc uzreiz ir jānokaisa, bet nav jau ar ko. Sāli taupījām apvedceļam, un aizvadītās svētdienas vakarā izmantojām pēdējo kaisāmo materiālu. Pirmdien sāls vairs nebija,” atklāj A. Plūksna.

“Ziemeļlatvija” uzzināja, ka šoziem pilsētas ielu uzturēšanai izlietoti jau tik daudz naudas līdzekļu, kas nebija plānoti. Arī pašvaldības vadība atzīst, ka šo situāciju vēl problemātiskāku padara kaisāmā sāls trūkums.

“Sāls trūkums nav pašvaldības vainas dēļ. Tā dziļākā sakne ir ģeopolitiska saistība ar Eiropas Savienības lēmumu par ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju. Pašvaldībai bija izsludināts iepirkums, kura uzvarētāji atteicās parakstīt līgumu par piegādi, jo tajā laikā tirgū sālim jau bija strauji pieaugušas cenas un viņi vairs nebija ar mieru par tādu cenu piegādāt mums šo sāli. Atteicās gan pirmais, gan arī otrais iepirkuma uzvarētājs. Situāciju neatrisināja arī tas, ka bija iespēja iegādāties sāli no vienas Gulbenes firmas, bet arī viņiem tas beidzās. Nākamā firma, kas uzvarēja pašvaldības izsludinātajā iepirkumā, kavēja piegādes termiņus un faktiski ar mums neparakstīja līgumu, lai pašvaldība nevarētu piemērot soda sankcijas. Šādos laika apstākļos, ja nav pietiekamā daudzumā sāls, nav iespējams ielas uzturēt tā, lai tās būtu pietiekami gludas,” skaidro novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis.