Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Vairāk atbalsta tas, kam ir mazāk

Izlasot ziņu par to, ka Valkas novada pašvaldības dāvinātais skolēnu autobuss “Neoplan” pārvadā ukraiņu jauniešus, kas šajos tik skarbajos kara apstākļos apgūst policista arodu, godavārds, biju lepna un saviļņota. Latvieši mēdz teikt, ka otru nelaimē un bēdās labāk saprot tas, kuram pašam nav tā labākā iztikšana.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arī es personīgi esmu saskārusies ar gadījumiem, ka pirmie steidzas palīgā tie, kuri zina, kā ir, ka mājās ledusskapī un maciņā svilpo vējš. Šādos gadījumos mēdzu aizdomāties par cilvēku dabu un morāli. Arī gadījumos, kad lasu komentārus pie ziņām par to, ka latvieši sagatavojuši kārtējo humāno kravu – ar pašadītām zeķēm, cilvēku roku darinātām ierakumu svecēm, medicīnisko aparatūru un citām ukraiņiem tik nepieciešamām lietām, lai pārdzīvotu gaidāmo bargo ziemu.

Lasot nīgros un pārmetumu pilnos komentārus par to, ka mums, lūk, pašiem šobrīd neklājas viegli, klusībā pateicos liktenim, Dieviņam un visiem citiem labajiem augstākajiem spēkiem, ka dzīvojam siltumā, naktīs guļam gultā, nevis pagrabā, mums ir elektrība, ūdens un galu galā ēdiens uz galda, un zem mierīgām debesīm iespēja iet uz darbu, lai nopelnītu iztiku. Protams, ka lielākajai sabiedrības daļai atalgojums ir salīdzinoši niecīgs, bet mums ir iespējas. Ukraiņiem pašlaik tādu nav.

Latvijā novembri sauc par Patriotisma mēnesi. Šoreiz mums jābūt divtik savu Latviju mīlošiem un atbalstošiem. Valsts svētkus svinot, ņemsim pulciņā arī ukraiņus, kuri, bēgot no kara šausmām, dzīvo pie mums. Mēs taču redzam un dzirdam, ka ir ukraiņi, kuri pavisam neilgā laikā iemācījušies latviešu valodu, sameklējuši darbu un ne tikai mazkvalificētu, bet savās profesijās. Viņi cenšas būt noderīgi, iekļauties ne tikai vietējā sabiedrībā, bet arī mīl un ciena Latviju un tās iedzīvotājus. Sējot naidu un nepārtraukti vaimanājot, cik mums ir grūta dzīve, tikai paši sev bojāsim nervus, būsim nīgri un neapmierināti ar visu uz pasaules. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Par visiem simts esmu pārliecināta, ka nē, tāpēc nākamnedēļ dosimies pieminēt par Latvijas valsts neatkarību kritušos karavīrus, atzīmēsim Latvijas 104. dzimšanas dienu, domās lūdzot arī par ukraiņu tautu un  mierīgām debesīm. Būsim vienoti domās un darbos! 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.