
FOTO: MADARA KUŠNERE
Lai nokļūtu pie sava ģimenes ārsta, nereti laukos dzīvojošajiem nākas mērot desmitiem kilometru, tāpēc iedzīvotāji ir priecīgi, ka primāro veselības pakalpojumu saņemšanai var doties uz tuvējo feldšerpunktu.
Smiltenes novadā iedzīvotājiem feldšera pakalpojumus ir iespējams saņemt Bilskā, Blomē, Grundzālē un Variņos. Šādi pakalpojumi pieejami arī iedzīvotājiem Vidagā un Trapenē, kā arī ģimenes ārstu prakses vietās. Savukārt Valkas novadā feldšerpunkti darbojas Ērģemē, Kārķos un Vijciemā.
Palīdzību meklē dažādās situācijās
Variņu pagasta feldšerpunktā tiek nodrošināti primārās veselības aprūpes pakalpojumi. Šeit apmeklētājus pieņem ārsta palīdze Astrīda Beitika. Viņa veic pacientu aprūpi, piedalās ārstniecībā, nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos, kā arī izmeklē pacientus, diagnosticē slimību un atbilstoši savai kvalifikācijai veic ārstēšanu. “Nāk iedzīvotāji, kuriem ir nepieciešama brūču apstrāde – pārsiešana pēc operācijām, jāveic kādas ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nozīmētas injekcijas vai nepieciešams atvērt slimības lapu līdz desmit dienām. Nāk iedzīvotāji arī uz ausu tīrīšanu, mērīt asinsspiedienu. Bieži iedzīvotājiem nākas izskaidrot analīžu rezultātus. Vienīgais mīnuss, uz vietas analīzes šeit nodot nevar. Hronisku slimību pacientiem ir īpaši svarīgi saņemt veselības aprūpi. Tagad ir vīrusinfekciju, gripas laiks, novērojami dažādi enterovīrusi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Izrakstu arī recepšu medikamentus. Līdz ar to iedzīvotājiem ir iespējams uzsākt ārstēšanu uzreiz tajā pašā brīdī. Protams, ne visu var izdarīt feldšeris, tad jāmeklē ģimenes ārsta palīdzība, tostarp nevaram rakstīt nosūtījumus, izrakstīt receptes medikamentiem, kas iekļauti īpašo valsts kompensējamo zāļu grupā,” darba ikdienu raksturo A. Beitika.
Par feldšeri viņa strādā kopš 80. gadiem. Labi pazīst vietējos, zina viņu vajadzības. “Par feldšeri strādāju kopš 1980. gada. Vienu brīdi strādāju arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Pirms daudziem gadiem Variņos slēdza ģimenes ārsta prakses vietu. 2008. gadā iedzīvotāji bija neizpratnē, palika bez ģimenes ārsta, jo nezināja, uz kurieni doties un pie kura ģimenes ārsta palikt. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka maniem pacientiem, vietējiem iedzīvotājiem, ģimenes ārsts ir plašā diapazonā, tostarp Smiltenē, Palsmanē, Gulbenē, Tirzā vai Rankā. Tas nozīmē, ka uz visām pusēm tas ir vērā ņemams attālums. 2013. gadā šeit atvēra feldšerpunktu, sāku strādāt. Priecājos, ka man uz vietas vēl ir darbs. Citādi sajūta, ka lauku cilvēkiem visu laiku kaut ko ņem nost un likvidē – palikām bez pasta, bez pamatskolas. Tātad jāpriecājas par to, kas ir,” atklāj A. Beitika Feldšerpunktā var saņemt konsultācijas veselības problēmu situācijās, kas risināmas uz vietas. Tāpat iedzīvotāji var saņemt ieteikumus, kā risināt šo situāciju tālāk, ja tas nepieciešams. Dienas laikā feldšerpunktā vidēji iegriežas kādi pieci seši iedzīvotāji. Pacientu pieņemšanas laiks šeit ir darbdienās no pulksten astoņiem līdz divpadsmitiem. Pēcpusdiena līdz pulksten 16 ir atvēlētais darbalaiks mājas vizītēm.
“Apmeklētība – kā kuru dienu, tas cipars ir mainīgs. Pieci seši cilvēki jau iegriežas dienas laikā. Ir dienas, kad jūtams lielāks cilvēku pieplūdums. Protams, nevar aizmirst, ka ir arī mājas vizītes, kad jādodas pie iedzīvotājiem, kuriem pašiem ir grūti nokļūt feldšerpunktā. Telefonkonsultāciju skaits gan ir būtiski pieaudzis. Starp citu, apmeklētāju skaits ir īpaši sarucis pēc kovidlaika. Agrāk man bija pat piecpadsmit apmeklētāju dienā, tagad uz pusi mazāk. Nezinu, ar ko tas skaidrojams. Iespējams, iedzīvotāji ir iemācījušies ar dažādām kaitēm tikt galā saviem spēkiem mājas apstākļos. Taču, kā mēs zinām, pašārstēšanās ne vienmēr nospēlē par labu cilvēkam,” skaidro A. Beitika.
Viņa stāsta, ka feldšerpunkta apmeklētāji galvenokārt ir Variņu pagasta iedzīvotāji. “Iedzīvotājiem laukos šādi pakalpojumi ir nepieciešami, jo ne visiem ir iespēja aizbraukt pie sava ģimenes ārsta. Ir jāmeklē, kas aizved vai jāieplāno brauciens ar sabiedrisko transportu, kas nozīmē liekas raizes un neērtības. Turklāt situācijas mēdz būt dažādas. Cilvēks ar paaugstinātu temperatūru var atnākt līdz feldšerpunktam, tikt uz pieņemšanu bez rindas, izrunāt sasāpējušo jautājumu un doties mājās, sākt ārstēties. Es strādāju ar domu, lai ikviens, kas ver feldšerpunkta durvis, aiziet no šejienes prom apmierināts. Es mēģinu palīdzēt savu iespēju robežās. Uzsvars tiek likts uz “ikviens”. Un tad jau arī ir gandarījuma sajūta un prieks strādāt,” pamato A. Beitika, nenoliedzot, ka laukos feldšeri savā veidā pilda arī sociālā darba funkcijas. Šeit cilvēks var atnākt, aprunāties, izstāstīt visu, kas uz sirds. Viņš tiek uzklausīts un sadzirdēts. Un galvenais – nesteidzoties, nedomājot par to, ka rindā uz viņu gaida vēl vairāki sasirgušie (šādu situāciju nereti varam modelēt, apmeklējot ģimenes ārstu prakses).
Iedzīvotāji laikrakstam stāsta, ka ir pateicīgi, ka vajadzības gadījumā palīdzību var saņemt vietējā feldšerpunktā. “Esam priecīgi, ka mums ir šāds feldšerpunkts. Nevaram iedomāties, ja mums uz vietas nebūtu pieejama feldšerīte. Visa ģimene dodamies pie viņas, katram savas veselības problēmas. Ir bijis laiks, kad pie feldšerītes gāju biežāk. Ziemā reti eju, vairāk sazvanos pa telefonu, saņemu konsultācijas un atbalstu jebkurā situācijā. Arī šobrīd esam noķēruši kaut kādu vīrusu, kas izpaužas ar klepu un kakla sāpēm. Rīt pat zvanīsim feldšerītei, lai izraksta zāles. Mazdēls no Smiltenes atvedīs,” pieredzē dalās Variņu pagasta iedzīvotāja Mudīte Pavasare, ar kuru laikraksts sazinājās aizvadītās nedēļas nogalē.
Kundze norāda, – ne mazāk būtiski, ka feldšeris pazīst vietējos ļaudis un vizītes laikā katram var veltīt gan pietiekami daudz uzmanības, gan savu laiku, lai aprunātos. “Iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar feldšerpunkta pakalpojumiem. Pamatā visu var izdarīt pie feldšerītes. Tas ir ļoti svarīgi, jo īpaši veciem cilvēkiem, kuriem doties ārpus mājas jau tā nav viegls uzdevums. Astrīda mums visiem ir vairāk kā vietējā. Viņas acu priekšā izaugušas trīs paaudzes. Man ģimenes ārsts ir Palsmanē, arī tur vienmēr ir pretimnākoša un laipna attieksme no ģimenes ārstes un ārsta palīga. Tādā ziņā mums ir paveicies, ka veselības aprūpes pakalpojumus varam saņemt gan uz vietas, gan tepat blakus pagastā. Man pašai 85 gadi, dēlam pirmās grupas invaliditāte. Tā es kopā ar dēlu vai mazdēlu zem rokas un kūju pie otras rokas arī dodos pie ārstiem,” viņa saka.
Veselības aprūpes pakalpojumi aktuāli arī blakus pagasta ļaudīm
Grundzāles ambulancē apmeklētājus pieņem ārsta palīdze Māra Ziemiņa. Pacientus pieņem pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no pulksten deviņiem līdz vieniem, bet otrdienās – pēcpusdienās no pulksten divpadsmitiem līdz četriem vakarpusē. Tas ir pieņemšanas laiks, bet kopējais darbalaiks, kurā atbild uz telefonzvaniem, izraksta e-receptes vai apmeklē pacientus mājās, ir krietni garāks. “Šeit dienā ienāk līdz desmit cilvēku. Vasaras sezonā apmeklētāju ir mazāk. Ziemā, kad izplatās akūtas respiratorās saslimšanas, ir vairāk pacientu. Feldšerpunktu esamība atvieglo ģimenes ārstu darbu. Iedzīvotājiem nav jāgaida rindās. Šeit viņi atnāk un uzreiz tiek pieņemti. Retu reizi nākas nedaudz pagaidīt,” situāciju raksturo M. Ziemiņa, kura ar savu profesiju burtiski saaugusi kopā, viņa ir feldšere kopš septiņdesmitajiem gadiem.
“Tā tas ir. Šeit strādāju visu savu darba mūžu. Visu laiku vienā pagastā un vienā profesijā,” viņa saka un uzsver, ka feldšerpunkti laukos daudziem cilvēkiem ir vienīgā iespēja laikus saņemt primāro medicīnisko aprūpi, jo ģimenes ārsti ir tālu un sliktās infrastruktūras vai transporta trūkuma dēļ praktiski nav sasniedzami.
M. Ziemiņas apmeklētāju vidū ne tikai Grundzāles pagasta iedzīvotāji, bet arī daudzi no Zvārtavas pagasta. “Iedzīvotāji vēršas ar dažādām profilsūdzībām. Pie manis ierodas arī no kaimiņu pagasta. Zvārtavas pagastā nav ne feldšerpunkta, ne ģimenes ārsta. Kaut kur jau cilvēkiem vajag saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Nerunāju par visiem, bet daļai noteikti pie ārsta palīga tikt ir vienkāršāk. Daudz kas atkarīgs no attāluma vai personīgās izvēles. Kādam tuvāk ir Gaujiena, Valka, citam Grundzāle. Visi laipni aicināti. Gluži viena es šeit neesmu. Dažas dienas nedēļā ambulancē pieņem arī ģimenes ārsts. Tad mums kopā darbi sokas raitāk un iedzīvotāji arī apmierināti, ka uzreiz var tikt pie nosūtījumiem un valsts kompensējamo medikamentu receptēm,” pamato M. Ziemiņa.
Strādā pusslodzi
Vijciema feldšerpunkts ir atvērts divas dienas nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās no pulksten desmitiem līdz vieniem dienā. Šeit iedzīvotāji var saņemt tieši tādus pašus pakalpojumus, kā jau pieminētos. Vidēji dienā ienāk seši līdz astoņi apmeklētāji.
Aprunājoties ar vairākiem ārstu palīgiem, neviens neņemas paredzēt šādu feldšerpunku pastāvēšanu nākotnē, jo galvenā problēma – noveco feldšeru paaudze, kas ar entuziasmu un atdevi ir gatava strādāt lauku ļaužu labā. Daudzi ir pirmspensijas vecumā vai jau devušies izdienas pensijā. Jaunus speciālistus lauku reģioniem piesaistīt ir praktiski neiespējamā misija, un tas nav tikai mūspusē, tāda ir situācija visā valstī.
“Šeit strādāju vairāk nekā 40 gadus, no 1983. gada. Gadus divdesmit man tas bija kā papildu darbs, jo tobrīd strādāju arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Tur ieguvu vērtīgu pieredzi un zināšanas, prasmi rīkoties nestandarta situācijās. Tas man noder arī šeit, turot rūpi par Vijciema feldšerpunktu. Lai gan man ir vien pusslodzes darbs, esmu ļoti pateicīga, ka joprojām varu būt noderīga vietējiem cilvēkiem, varu būt sabiedrībā un palīdzēt tiem, kas šeit ienāk ar savām vajadzībām. Šajā periodā vairāk ir tādu, kas nāk ar sūdzībām par saaukstēšanos, dažādiem sezonālajiem vīrusiem. Visai bieži nāk uz pārsiešanu, skalot sēra korķus ausīs, mērīt asinsspiedienu. Bet ne vienmēr viss grozās ap šīm problēmām, ir gadījumi, kad sadarbībā ar citām iestādēm jārisina arī kādi sociālās dabas jautājumi,” stāsta feldšerpunkta vadītāja Elita Kirilova un dara zināmu, ka šobrīd jau divus gadus kā devusies izdienas pensijā, bet darbu feldšerpunktā pamest negrasās. Kamēr būs jauda un varēšana, viņa turpinās strādāt.
“Mēs redzam, kas notiek laukos. Ir grūti piesaistīt ģimenes ārstus. Kurš nāks uz laukiem? Labi, ka feldšerpunkti vēl pastāv. Aktivitāte šeit kā kuru dienu, kādu dienu vairāk, citu mazāk. Katrā ziņā rindas šeit nav, tie laiki jau beigušies. Laukos feldšerprakses nav noslogotas, tāpēc feldšeris vairāk laika var veltīt katram pacientam,” viņa uzsver.
Ja ir iespēja iztikt bez kārtējā brauciena uz pilsētu pie sava ģimenes ārsta, tad daļa to izmanto. “Cilvēki to novērtē, ja tādos gadījumos, kad tiek nozīmētas kādas injekcijas vai nepieciešama pārsiešana, nav jābrauc uz pilsētu pie ģimenes ārsta vai māsiņas. Ietaupās gan laiks, gan nauda, jo ar nokļūšanu pilsētā lauku ļaudīm tā ir, kā ir. Ne visiem ir pieejams personīgais transports, ir, kam jābrauc ar sabiedrisko transportu vai jāmeklē cilvēks, kas viņu aizved – vai nu tas ir uz Strenčiem, Valku vai Valmieru, kur katrs pierakstījies pie ģimenes ārsta,” pamato E. Kirilova.
Kārķu feldšerpunktā būs izmaiņas
Kārķu feldšerpunkta durvis ir slēgtas, iedzīvotāji gan cer, ka tas ir uz neilgu laiku. Līdzšinējā feldšere Sandra Strazdiņa, kura iedzīvotājus pieņēma divas reizes nedēļā, tur vairs nestrādā.
Plašākus komentārus no līdzšinējās feldšerpunkta vadītājas laikrakstam neizdevās saņemt. Sazinoties rakstiski, viņa norādīja, ka darba attiecības ar pašvaldību ir noslēgtas, aicinot par feldšerpunkta turpmāko darbību un citām tēmām sazināties ar novada pašvaldību.
Šobrīd Valkas novada pašvaldība konkursa kārtībā uz nepilnu darba slodzi (0,6 slodzes) izsludinājusi vakanci, aicinot darbā Kārķu feldšerpunkta vadītāju – ārsta palīgu. Darbavietas adrese: “Ausmas”, Kārķi, Kārķu pagasts, Valkas novads.
Tiek piedāvāts dinamisks un atbildīgs darbs, stabils atalgojums par nepilnu darba slodzi (0,6 slodzes) – 713,00 eiro mēnesī (bruto); sociālās garantijas; nelaimes gadījumu apdrošināšanas polise pēc pārbaudes laika. Iesniedzamie dokumenti: motivācijas vēstule; pretendenta CV; izglītību apliecinošu dokumentu kopijas. Nepieciešamos dokumentus ar norādi “Kārķu feldšerpunkta vadītās – ārsta palīgs” līdz 2025. gada 13. februārim var iesniegt Valkas novada pašvaldības Personāla nodaļā Semināra ielā 29, Valkā vai iesūtīt elektroniski uz e-pastu – personals@valka.lv. “Mēs augstu vērtējam katru pieteikumu, bet lūdzam ievērot, ka tiks izskatīti to pretendentu pieteikumi, kuri ir iesnieguši visus norādītos dokumentus un atbilst izvirzītajām prasībām,” teikts Valkas novada pašvaldības sludinājumā.
Kā skaidro vietējie iedzīvotāji, šāda situācija izveidojusies pēdējā laikā, kad feldšeres apmeklētāju pieņemšanas laiks mainījies – no sākotnējā darbalaika dienā uz vakara stundām, no pulksten pieciem līdz septiņiem vakarā. Uz vietas šajā laikā feldšere bija divas dienas nedēļā. Tas nebija ērti vecākā gadu gājuma iedzīvotājiem un tiem, kuriem jāmēro ceļš no attālākām vietām un pēc tam vēlā vakara stundā jānokļūst atpakaļ mājās.
“Sākotnēji pieņēmām, ka feldšeres darba noslodzes dēļ darba laiks ir mainījies, jo svarīgi bija, lai Kārķu iedzīvotāji nepaliktu vispār bez pakalpojuma. Tomēr, uzklausot vietējos iedzīvotājus, kļuva skaidrs, ka pieņemšanas laiks vakara stundās daudziem nav ērts un pieņemams, piemēram, vairs nevarēja uz vietas nodot analīzes. Iedzīvotāji izteica vajadzību nodrošināt vismaz šīs pamatlietas. Kā zināms, Valkas novada pieci pagasti, tostarp Kārķu pagasts, šobrīd ir palikuši bez pārvaldes vadītāja. Uzskatu par savu pienākumu aizstāvēt lauku iedzīvotāju intereses. Varam būt priecīgi, ka mums Kārķos darbojas aptieka. Cilvēki to novērtē. Manā skatījumā šie pakalpojumi ir ļoti saistīti. Cilvēks atnāk vizītē pie ārsta palīga, viņam izraksta medikamentus, ir ļoti svarīgi, lai aptieka strādā vienlaicīgi ar feldšerpunktu. Ja gribam, lai lauku pagasti nekļūst pavisam tukši, ļoti nozīmīgs ir ikviens pakalpojums, kas tiek saglabāts un stiprināts,” laikrakstam stāsta Valkas novada pašvaldības domes deputāte, arīdzan kārķēniete Sandra Pilskalne.
Uzklausām arī citu iedzīvotāju redzējumu. “Feldšerpunkts ir nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem, īpaši jaunākajiem un arī vecākajiem iedzīvotājiem. Mēs neesam slimotāji ģimenē, līdz ar to ārstus vispār reti apmeklējam – ptu, ptu. Praktiski tikai obligātās apmeklējumu reizēs (zīdaiņu aprūpe, vakcinācijas un tamlīdzīgi) ar retiem izņēmumiem, bet ir bijušas reizes, kad bērniem nepieciešama palīdzība vai jāizraksta zīme bērnudārzam, un feldšerpunkts bija vienīgā iespēja. Mūsu ģimenes ārsts ir Rūjienā. Domājot arī kopumā par ārstniecības pakalpojumu kā tādu – slimošanas/veselības krīzes reizēs –, palīdzība visbiežāk ir nepieciešama tieši dienas pirmajā pusē, turklāt tas nav ieplānojams un saskaņojams ar tām pāris reizēm nedēļā, kad pieejams mediķis uz vietas,” viedoklī dalās pagasta iedzīvotāja Dana Purviņa.
“Feldšerpunktu pēdējā laikā vairs neapmeklēju, jo man ģimenes ārsts tagad ir Naukšēnos. Pēc tam, kad mūsu daktere Alda un feldšere Viktorija aizgāja pelnītā atpūtā, viss it kā apstājās, ja kādu posmu no ķēdes izņem, tā nedarbojas. Kad ir tandēms – ārsts un māsa, viss notiek. Protams, visiem būtu labi, ja šeit rīta pusē vai laikā no kādiem desmitiem līdz trijiem pēcpusdienā būtu iespēja nodot analīzes, saņemt palīdzību traumas gadījumā un tamlīdzīgi. Bet visiem jau neizdabās. Viennozīmīgi pieņemšana vēlās vakara stundās nevienam nav pa prātam.
Laikā, kad dzīvesbiedrs bija uz gultas un kopjams, bija līdzšinējā medmāsa Sandra – kā Dieva sūtīta gan ar padomu, gan ar palīdzību krīzē, kad uztraukumā pati sāku sabrukt. Cilvēks ar medicīniskām zināšanās uz vietas ir ekstra, kas naudas izteiksmē nav novērtējama. Un labi, ja cilvēks ir sazvanāms, ja ir tik atsaucīgs un nomierina,” pauž kārķēniete Arta Pūpola.
Viņai vēl spilgti atmiņā ir laiki, kad šeit bija daudz vairāk iedzīvotāju, bija pilna skola ar bērniem.
“To jau visi zina – savā laikā mums bija ne tikai bērnudārza grupiņa, bet arī skola, kas pilna ar bērnu smiekliem un čalām. Tad medmāsa regulāri atgādināja par potēm, mērīja, svēra, visu darīja. Uz vietas varēja nodot asins analīzes, pārbaudīt urīna analīzi, saņemt ārsta norīkotas injekcijas. Brauca zobu higiēnists, fluorogrāfs, bija iespēja veikt arī mamogrāfiju. Savulaik viss bija citādi, kad ārsts bija uz vietas. Arī cilvēcīgi nomierināties sarunas laikā varēja, kad tika paskaidrota slimības gaita, doti padomi atveseļošanās veicināšanai. Tagad samierināmies ar sekām, kas radušās pēc kādreizējās sistēmas sajaukšanas. Nenoliedzami ir arī citas problēmas – mediķu novecošana, lauku mazapdzīvotība. Kā ir, tā jādzīvo. Nav izvēles. Valstij nav naudas, jaunie uz laukiem nāk negribīgi. Man šķiet, ka nu jau viena daļa ir samierinājušies, ir atraduši ārstus kaut kur citur un braukā,” tā A. Pūpola.
APTAUJA: https://poll.app.do/vai-apmeklejat-vietejo-feldserpunktu-sif_maf2024
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma