Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Uz laiku apmeklētājiem slēgts Amatas ģeotakas posms Gaujas Nacionālajā parkā

Foto: dodies.lv

Gaujas Nacionālā parka Amatas ģeotakas aptuveni 15 km jeb trīs posmi vijas gar Amatas upes labo krastu starp Melturiem un Veclauču tiltu. Takas vidējajā, ap deviņu km garajā posmā no Kārļu zivjaudzētavas līdz Zvārtes iezim šobrīd privātīpašumā notiek mežistrādes darbi, kas apgrūtina pārvietošanās iespējas. Tādēļ  šis takas posms apmeklētājiem uz laiku tiek slēgts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Amatas ģeotaka ir viens no garo pārgājienu cienītāju populārākajiem maršrutiem. Pēc mūsu uzstādīto apmeklētāju skaitītāju rādītājiem šogad taku jau apmeklējuši teju 20 tūkstoši tūristu. Taka ir izvietota gan uz valsts, gan privātas zemes, kur īpašnieks šobrīd veic mežistrādi. Rūpējoties par parka apmeklētāju drošību, taku uz mežistrādes laiku apmeklētājiem esam slēguši. Šajā laikā aicinu iepazīt citas Gaujas Nacionālā parka takas, kas līdz šim palikušas vēl neizstaigātas un krāšņi atklāj parka daudzveidību,” rosina pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Ģeotaka vijas Amatas senlejā, kas veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem plūstot uz Gaujas ieleju. Tās krastus grezno dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēstures lappuses 350-400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju klāja jūra. Amatas senleja ir sevišķi bagāta ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Tiem ir liela zinātniska un izglītojoša nozīme. Te apskatāmi vairāk nekā 20 smilšakmens un dolomīta atsegumi, no kuriem 10 ir valsts nozīmes aizsargājamie ģeoloģiskie dabas pieminekļi. Gaujas Nacionālā parka teritorijā Amatas taka ir sadalīta trijos posmos. Lai arī vidusposms šobrīd ir slēgts, abi atlikušie takas posmi tūristiem aizvien ir pieejami. No Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim nepilnu trīs km garumā Amatas upes krastu rotā sarkan-oranžie devona smilšakmens atsegumi, tostarp Vanagu, Lustūža, Miglas un Zvārtes ieži. Turklāt abos takas galos ir labiekārtotas atpūtas vietas piknikam.

Aiz Kārļu zivjaudzētavas līdz Melturiem ir aptuveni četrus km garš posms, kas ir visgrūtākais un piemērots pārgājienu gājējiem ar pieredzi. Arī šajā vietā gājējus priecē ieži ar skanīgiem nosaukumiem – Melturu, Īlaku, Vizuļu, Dolomītu kraujas, Dambju, Staburaga krasts un Varavīksnes iezis. Turklāt šis posms turpinās arī aiz Gaujas Nacionālā parka robežas līdz pat Amatciemam.  

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunu galamērķu izvēli atvieglos Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotā un uzturētā mobilā lietotne “Dabas Tūrisms”, kā arī tīmekļvietne www.tiekamiesdaba.lv, kas sniedz iespēju īsā laikā saplānot dienu skaistai pastaigai vai izbraucienam dabā jebkurā Latvijas vietā. Šajā lietotnē ir apkopoti vairāk nekā 500 dažādi dabas tūrisma galamērķi – dabas takas, skatu vietas, torņi, laipas, velo un laivu maršruti putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.