
FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA
Biedrība “ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” apvieno vairāk nekā simts cilvēku ar īpašām vajadzībām no Smiltenes, Valkas novadiem, kā arī Strenčiem.
Kā stāsta biedrības vadītāja Diāna Vītola, aizvadītais gads ir aizritējis ar kopīgiem sporta un atpūtas pasākumiem un ekskursijām. Šajā gadā biedrība turpina sasniegt izvirzītos mērķus, kā arī plāno iesaistīties projektos sadarbībā ar citām sabiedriskajām organizācijām.
“Vēl gaidām budžeta apstiprinājumu, lai vispār varētu plānot kaut ko šim gadam. Diemžēl tas nenotiek tik ātri, kā visiem gribētos. Ko jaunu esam ieplānojuši šajā gadā? Esam sadarbības partneri Sabiedrības integrācijas fonda, sabiedriskās organizācijas “Apeirons” un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijas “Sustento” iecerētajiem projektiem, kas dos iespēju vairāk izzināt, saprast un apzināties, kāda ir situācija mūsu reģionā. Apzinoties, kādi jautājumi vai situācijas satrauc vai apgrūtina cilvēku ar īpašām vajadzībām ikdienu, tas ir pirmais solis, lai šajā ziņā kaut ko mainītu. Esam gatavi sadarboties,” uzsver D. Vītola un atgādina, ka biedrības mērķis joprojām paliek nemainīgs – uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīvi, dodot lielāku iespēju integrēties sabiedrībā, izkrāsot ikdienu un, protams, arī informēt sabiedrību par invaliditāti, lai cilvēki saprot, ciena un izprot cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti.
Piemēram, sadarbībā ar “Apeironu”, organizāciju, ar kuru kopā ir gan cilvēki ar invaliditāti, gan viņu draugi, vairāk tiks pētītas situācijas, kas saistītas ar diskriminācijas novēršanu. “Projekts ietvers dažādu jautājumu loku. Pirmkārt, kā atpazīt diskrimināciju. Kā saprast, ka tu kā persona ar invaliditāti tiec diskriminēts. Dati liecina, ka Latvijā diskriminācija pēc invaliditātes ir viena no izplatītākajām. Cilvēku ar invaliditāti skaits veido desmito daļu sabiedrības, turklāt gadu no gada šis skaits turpina palielināties,” pamato biedrības vadītāja.
Savukārt cita sadarbības projekta ietvaros tiks skatīts, kā cilvēki ar invaliditāti jūtas savā dzīvesvietā, vērtējot to, kādi pakalpojumi viņiem ir pieejami, kādi joprojām iztrūkst pilnvērtīgai dzīvei. “Iecerētā projekta vadlīnijas sīkāk zināsim, kad tas būs procesā. Esam tikai pašā sākumā, nupat devām piekrišanu, ka ar mūsu sadarbību var rēķināties. Arī pašiem būs vērtīgi redzēt un saprast, kas pēdējo gadu laikā ir mainījies dzīves kvalitātes nodrošinājuma ziņā, kas ir uzlabojies vai pasliktinājies, vai kas pietrūkst cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, dzīvojot lauku teritorijā,” skaidro D. Vītola, kura atpazīstamo organizāciju vada kopš 2005. gada, bet pati biedrība dibināta vēl senāk.
Biedrība “ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” savā laikā izveidojusi senioru deju kopu “Pīlādzītis”, tā turpina nākt kopā un aktīvi koncertēt. Kolektīva vadītāja ir Raita Linde.
Biedrība atvērta ikvienam
D. Vītola atgādina, ka biedrība ir atvērta ikvienam cilvēkam ar invaliditāti – no dzimšanas līdz pat sirmām vecumdienām. Ja pašam vai kādam no līdzcilvēkiem ir vēlēšanās, interese par dalību organizācijā, ir vienkārši jādod par sevi ziņa.
“Katram ir jāsāk ar sevi vai tuvāko cilvēku, kas var būt atbalsta persona. Mēs esam brīvprātīga biedru organizācija, un tas nozīmē, ka cilvēkam pašam ir jānāk un jāuzrunā mūs, ja ir vēlēšanās šeit darboties un būt kopā ar mums. Citā virzienā tas vienkārši nestrādā, jo nevaram nevienu ņemt aiz rokas un vilkt uz šejieni. Esmu dzirdējusi cilvēkus sakām, kāpēc mani neviens nekad nav aicinājis un uzrunājis. Te ir arī atbilde – ja ir vēlēšanās iesaistīties biedrības darbā, tad ir jānāk un jādod par sevi ziņa. Vēl ko pieminēšu. Mums Latvijā ir tā saucamās pacientu organizācijas, piemēram, kādā biedrībā apvienojušies diabēta slimnieki, citā sirds un asinsvadu vai kaulu, locītavu slimnieki un tamlīdzīgi. Mums nav šādu kritēriju raudzīties uz diagnozēm. Mēs nešķirojam cilvēkus, jo patiesībā personas ar invaliditāti ietver plašu cilvēku loku. Tie ir cilvēki, kuri vēlas sadarboties. Mēs sadarbojamies ar visiem cilvēkiem, kurus skar invaliditāte, kuriem ir vēlme iziet no mājas, parādīties sabiedrībā. Tāpat šāda sadarbība notiek ar ģimenēm, kur kādam ir intelektuālās attīstības traucējumi, un šeit, biedrībā, viņus, piemēram, pārstāv vecāki,” viņa pamato.
D. Vītola stāsta, ka organizācijā ir 106 biedri, kuri aizvadītajā gadā maksājuši biedra naudu. “Biedru skaits mums ir mainīgs. Ir bijis pat vairāk. Ir, kas nāk klāt, ir, kas izstājas no biedrības. Nereti tas saistīts arī ar dzīvesvietas maiņu. Starp mūsu biedriem ir arī tādi, kuri pēdējā laikā ir pārcēlušies dzīvot uz ārzemēm. Mēs redzam, ka labvēlīgāku dzīves apstākļu nosacījumu dēļ arī cilvēki ar īpašām vajadzībām aizceļo prom no Latvijas, tostarp arī novadiem, kurus pārstāv mūsu biedrība. Arī, mainoties dažādiem ģimenes apstākļiem, var gadīties pieņemt šādu lēmumu. Nereti viņi dodas uz ārzemēm, ja tur dzīvo kāds no radiniekiem,” zina stāstīt D. Vītola.
Sanāk kopā
Kā katru gadu, arī aizvadītā gada 3. decembrī tika atzīmēta Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena. Lai atzīmētu šo dienu un pievērstu sabiedrības uzmanību personām ar invaliditāti, 7. decembrī biedrība “ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” organizēja pasākumu Smiltenes Kultūras centrā, kurā sanāca kopā organizācijas biedri, draugi un atbalstītāji. D. Vītola stāsta, ka šādu pasākumu cenšas rīkot katru gadu.
Pasākumā piedalījās cilvēki ar īpašām vajadzībām no Valkas, Smiltenes, Strenču puses, kā arī Valmieras invalīdu biedrības “Atspēriens” dalībnieki.
Bija arī citi viesi. Raitu deju soli izdejoja senioru deju kopa “Pīlādzītis”, balsis ieskandināja senioru koris “Mežābele”, savu priekšnesumu bija sagatavojuši Valmieras invalīdu biedrības “Atspēriens” dalībnieki.
Kas gan būtu pasākums bez muzikantiem. Par godu klātesošajiem koncertu sniedza grupa “Zelta kniede” (Silvestrs Lorencs, Edgars Roļskijs) nepilnā sastāvā. “Jau vairākus gadus šādu pasākumu rīkojam Smiltenes Kultūras centrā. Tā kolektīvam vēlreiz sakām paldies par laipno uzņemšanu. Pie jums ir patīkami ierasties, jo allaž esat padomājuši arī par skaisti noformētu fotostūrīti un zāli, kā arī gaismām. Paldies mūsu jaukajai vakara vadītājai Maijai, kā arī skaņotājam Mārtiņam Āboliņam, kurš arī piespēlēja grupai un gādāja par balles mūziku. Paldies katram, kurš atrada laiku un iespējas sirsnīgai kopā būšanai. Noteikti ceram, ka nekas nemainīsies un šāds pasākums notiks arī šajā gadā,” saka D. Vītola.
Reklāma