Baiba Vahere
Gatavojoties XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, janvāra vidū pie Smiltenes vidusskolas jauniešu jauktā kora “Lido” ciemojās Jelgavas Valsts ģimnāzijas koris “Skali” un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas koris “Pārgauja”. Sadarbība sākās ar kopmēģinājumu, bet pēcpusdienā smilteniešiem bija iespēja būt skaistā koncertā un gūt ieskatu skolēnu dziesmu svētku kora mūzikas repertuārā.
Līdz šim dažādos konkursos un citos – ar mūziku un koru dzīvi saistītos – pasākumos bija tikušies tikai koru diriģenti – Arta Jurgenovska un Imants Točs. Tā arī dzimusi iecere savest kopā trīs korus – Artas Jurgenovskas Jelgavas Valsts ģimnāzijas dziedošo jauniešu kolektīvu “Skali” un Imanta Toča vadītos korus – “Pārgauja” un “Lido”. Gatavošanās skatēm un lielajam kopkorim “Sidraba birzī” nekad nevar būt par daudz. Jauniešu kolektīviem tā ir laba iespēja savstarpēji saliedēties, uzlabot skanējumu pirms skatēm un gūt daudz pozitīvu emociju, kas būtiskas gan mācību darbā un šā brīža sociālekonomiskajā situācijā, gan dziedātāju sirds izglītībā un personības izaugsmē.
Par dziedošo zemi, degsmi un spārniem
Dziedošo jauniešu kolektīvi “Skali”, “Pārgauja” un “Lido” pieder izglītības iestādēm ar senām un stiprām kordziedāšanas tradīcijām. Sabiedrībā aizvien biežāk izskan, ka dziesmu svētku nākotne ir apdraudēta. Taču Latvija ir zeme, kas dzied! Kamēr vien būs mūziku mīloši jaunieši, kas gatavi turpināt mūsu tautas bagātās kordziedāšanas tradīcijas, un tādi sava darba entuziasti, labā nozīmē mazliet trakie pedagogi, kā Arta Jurgenovska un Imants Točs, dziesmu svētki būs!
Daudzi no šiem skolēniem šogad pirmoreiz, kāds arī atkārtoti kāps uz Mežaparka lielās estrādes pieskandināt mūsu skaisto Sidraba birzi. Dziesmu un deju svētki ir daudz vairāk par lielo kopkori. Tā ir viena no spēcīgākajām kultūras un nacionālajām tradīcijām. Dziesmu svētki ir latvietības kodols, tie simbolizē mūsu tautas vērtības, kas vieno latviešus visā plašajā pasaulē. Cauri paaudzēm, laiku lokiem un visdažādākajiem izaicinājumiem.
Artas Jurgenovskas un Imanta Toča vadītie kori daudzkārt guvuši izcilus panākumus, tos augstu novērtē mūzikas profesionāļi. Ja mēģinājumu laikā mirdz acis diriģentam, tad kopā dziedāšana spēj aizraut arī skolēnus un daudzās, brīžiem nebūt vienkāršā darbā aizvadītās stundas, paskrien nemanot. Diriģentiem darbs ar dziedošajiem jauniešiem sagādā lielu prieku un gandarījumu. Viņus spārno radošajam lidojumam līdzi aizrautie jaunieši, savukārt skolēni iedvesmojas no diriģenta un viens no otra. Tāpat koris nav iedomājams bez koncertmeistara un liels atbalsts ir arī cilvēki, kuri palīdz sakārtot sadzīviskas lietas.
Koncertā Smiltenes vidusskolā koristiem un diriģentam veidot muzikāli vienotu un kvalitatīvu sniegumu palīdzēja koncertmeistare Inga Strazdiņa, kura pati ir arī šīs skolas absolvente. Viņa beigusi Smiltenes 2. pamatskola (vēlāk – Smiltenes 2. vidusskola, Smiltenes Centra vidusskola, ko 2016. gadā apvienoja ar Smiltenes vidusskolu un Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolu).
No “Cāļa” un sākumskolas kora līdz “Lido”
Spēcīgie, ar skaistām tradīcijām bagātie Smiltenes vidusskolas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas kori lielā mērā ir arī visu iepriekšējo diriģentu, sākumskolas un mūzikas skolu skolotāju nopelns, jo tieši viņi skolēnos, kuri dzied korī jau no pirmajām klasītēm, iemācījušies prieku par kopā dziedāšanu un skatuves kultūru.
Smiltenes vidusskolas 11. klases skolniece Laine Osma dzied korī jau no pirmās klases. Sākumskolā viņas mūzikas skolotāja bija enerģiskā un aizrautīgā kordiriģente Eva Uldriķe. Bērnudārza laikā Laine piedalījusies jauno vokālistu konkursos “Cālis” un “Smiltenes balstiņas”. Viņa ir arī Smiltenes Mūzikas skolas kora klases absolvente. Laines mamma dzied Smiltenes Kultūras centra jauktajā korī “LidoJums”. Viņas otra sirdslieta ir sports un volejbols. Laine savu nākotni vēlas saistīt ar sportu.
Smiltenes vidusskolas jauniešu korī “Lido” trīs gadus pēc skolas beigšanas var dziedāt arī absolventi. Šo iespēju izmanto Roberts Eglītis – viņš tagad ir Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikuma 1. kursa audzēknis, apgūst programmēšanas tehniķa profesiju. Arī Roberts absolvējis Smiltenes Mūzikas skolas kora klasi. Šīs zināšanas ļauj sagatavoties kopdziedāšanai patstāvīgi, jo ikdienā izbraukāt uz mēģinājumiem nav iespējams, jo reti kursē autobusi. Agrāk Roberts dziedāja gan Smiltenes vidusskolas korī “Lido”, gan ķīmijas skolotāja Jāņa Celmiņa vadītajā vokāli instrumentālajā ansamblī. Roberts par muzikālo izglītību īpaši pateicīgs Smiltenes Mūzikas skolas skolotājai, ilggadējai kora “Lido” diriģentei Valdai Sedolai, kā arī sākumskolas mūzikas skolotājai un diriģentei Evai Uldriķei.
Dzīvo ar cerību – viņi atnāks!
Jelgavas Valsts ģimnāzijas kora “Skali” diriģente Arta Jurgenovska ir Jelgavas 4. vidusskolas (skola ar mūzikas novirzienu) absolvente un pati dzied Latvijas Universitātes sieviešu korī “Balta”, kas ir kolektīvs ar ļoti augstu latiņu. “Diriģente atzīst, ka darbā ar skolas kori lielākais gandarījums ir par to, ka izdevies pavilkt sev līdzi kādu amatieri, kurš varbūt vispār nekad mūžā nav dziedājis korī. “Un tad, kad viņam kaut kas sanāk, un viņš novērtē šo daudzbalsības vai a capella burvību… Tas ir tik brīnišķīgi!” Pēc pandēmijas vienu brīdi bija grūti piesaistīt dziedātājus, īpaši tos, kuriem nav kora dziedāšanas pieredzes jau no mazotnes. Viņi jau pat nezina, ko tas nozīmē un kas līdz ar to dzīvē varbūt pietrūkst. Bet kaut kā ar stāstiem par dziesmu svētkiem un kopā dziedāšanu kori lēnām esam atkal iekustinājuši.” Kā to izdevies panākt? “Ar lielu skolas vadības atbalstu,” atzīst Arta Jurgenovska. “Mums ir dota iespēja pirmdienās dziedāt pirmās stundas laikā, tāpat skolas vadība ir atsaucīga, ja kādreiz nepieciešams papildmēģinājums. Līdz brīdim, kad mēģinājumi notika pēcpusdienās, korī bija apmēram 30 dziedātāji. Arī tagad otrajā mēģinājumā, kas notiek trešdienu pēcpusdienās, apmeklējums ir daudz sliktāks. Vienam treniņš, otram zobārsts vai fizioterapeits utt. Man nav instrumentu, lai jauniešus kaut kā īpaši pievilinātu. Dzīvoju tikai ar cerību, ka viņi atnāks. Un tad viņi atnāk… Tāpat ir gandarījums, ja pēc koncerta pienāk vecāki un pasaka paldies par to, ka viņu dēls vai meita ir pieņemts un dzied korī.”
Par Covid 19 un “pēdējo vilcienu”
“Ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo vidū šobrīd var novērot tendenci, ka mēs ķeram un grābjam visu iespējamo. Kā smejos: “Mēs no tā covida neko neesam iemācījušies. Uz brīdi tas mūs tā kā piebremzēja. Tagad atkal esam atpakaļ virpulī un katram liekas, ka jādara viss iespējamais. Arī es bērnībā dejoju, spēlēju basketbolu, manā dzīvē vienmēr nozīmīgu vietu ieņēmusi mūzika. Taču vienā brīdī sapratu, ka visu nevaru un paliku pie mūzikas. Šobrīd jaunieši, manuprāt, dara maksimāli visu un negrib atteikties ne no kā.
“Mūsdienās koris vairs nav kaut kas ekskluzīvs. Manā bērnībā – ja tu biji korī, tu visur kur varēji aizbraukt. Mūsdienās daudzi ceļo kopā ar ģimenēm. Līdz ar to arī kopīgās izklaides reizēm izčākst,” atzīst A. Jurgenovska. “Pirms dziesmu svētkiem korī novērojama lielāka kustība, skolēni kļūst aktīvāki. Pirms pāris nedēļām dziedāt atnāca vēl trīs cilvēki. Tas ir brīnišķīgi, ka jaunieši, kuri nav bijuši dziesmu svētkos, gatavi ielēkt šajā vilcienā pēdējā brīdī. Es teiktu, ka tas ir jau totāli par vēlu, bet viņi ir apņēmības pilni, visu mācīšoties, nākšot un darīšot… Un tikai retais no viņiem ir ar muzikālo izglītību, pārsvarā tie ir amatieri, kuriem jāiegulda mežonīgs darbs, lai iekļautos kolektīvā, bet man rokas neceļas kādam atteikt. Jo tā viņiem varbūt ir pēdējā iespēja nokļūt skolēnu dziesmu svētkos, kas varētu bruģēt ceļu uz pieaugušo amatierkolektīvu svētkiem.”
Ceļā uz “Te aust”
“Es dažreiz brīnos par šo paaudzi,” saka A. Jurgenovska. “Viņa ir tik pretrunīga! No vienas puses – 21. gadsimta jaunieši ar citām interesēm un iespējām nekā mūsu skolas laikā. Taču tajā pašā laikā viņiem ļoti patīk t.s. obligātais repertuārs, viņi grib dziedāt “Gaismas pili”. Jautājums, cik katram tas kuro reizi labi sanāk, bet mēs negrasāmies šo interesi bremzēt. Tāpēc ļoti priecājos par repertuāru, kurā ir gan populāras dziesmas, gan kora mūzikas klasika, kas jauniešiem patīk. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols vienmēr ļoti labi jūt to, kas jauniešiem patiks, kas aizies…Manuprāt, svētku repertuārā ir lielisks balanss starp a capellu, nopietniem skaņdarbiem, jaundarbiem un arī kaut ko populāru un mūsdienīgu. Nav tādas dziesmas, kas maniem koristiem nepatiktu. Visi grib dziedāt, visiem viss patīk, daudziem tas ir kaut kas jauns, vēl nebijis. Mēs ļoti gaidām dziesmu svētkus, cik tas būs jauki!”
Baiba Vahere
Reklāma