“Titāniks”, šokolāde, ziedi joprojām aktuāli, – jaunieši Valentīna dienā saņemto mīļumu neaizmirst

Sarkanas rozes, šokolāde, mīļmantiņas, hēlija baloni un citas dāvanas galvenokārt sirds formā, – tā ir redzamā un komercializētā puse Svētā Valentīna dienai jeb Visu mīlētāju dienai (sarunvalodā Valentīna dienai), kas katru gadu daudzās valstīs tiek svinēta 14. februārī.

Šajā datumā cilvēki ar apsveikumiem un dāvanām pastiprinātāk nekā citās dienās izteic savu mīlestību vienam pret otru.

Latvijā Valentīna dienas svinēšanas tradīcijas ir aizgūtas no Rietumeiropas un citām pasaules valstīm, tādēļ viena daļa sabiedrības joprojām ir skeptiska pret šādu importētu svētku svinēšanu. Taču daudzi citi svin un priecājas par iespēju iekrāsot savu un savu tuvo, mīļo cilvēku ikdienu ar vēl vieniem svētkiem.

Pirms vaicāt Smiltenes novada jauniešiem, ko viņi domā par Valentīna dienu, pajautāju mākslīgajam intelektam (MI), vai, viņaprāt, vajag svinēt šos svētkus.

Atbilde, kā jau pārsvarā vienmēr, kad atbild MI, sekoja zibenīgi: “Tas ir ļoti individuāls jautājums, un atbilde būs atkarīga no tavām personīgajām vēlmēm un attiecībām. Ja tu esi viens no tiem, kas mīl svinēt Valentīna dienu, dari to ar prieku! Ja ne, tad nav nekā nepareiza arī nepievērst tam īpašu uzmanību un baudīt ikdienu.”

Labākajām dāvanām Valentīna dienā MI iesaka vairākas idejas.

Personīgu kartīti ar mīlestības vēstījumu. Pašu rokām izgatavota kartīte ar sirsnīgu ziņojumu noteikti atstāšot dziļu iespaidu.

Ziedus. Klasiska izvēle, kas vienmēr ir stilīga. Rozes ir tradicionālas, bet var izvēlēties arī citus ziedus, kas patīk jūsu mīļotajam cilvēkam.

Vakariņas mājās. Romantiskas vakariņas ar svecēm un mūziku radīs īpašu atmosfēru.

Fotoalbumu. Paša veidots fotoalbums ar kopīgajām atmiņām atgādinās par skaistiem mirkļiem.

Dienas spa vai masāžas seansu, tādējādi palīdzot mīļotajam cilvēkam atpūsties un izbaudīt relaksācijas brīdi.

Rotaslietas. Smalkas rotaslietas, kā auskari, kaklarota vai rokassprādze, var būt vērtīga dāvana.

Taču ne jau dāvanās vien ir laime. Kā izrādīt mīlestību bez materiāliem žestiem?

“Protams! Ir daudz veidu, kā izteikt mīlestību un rūpes bez dāvanām. Galvenais ir būt klātesošam un rūpēties par otru cilvēku tā, lai viņš justos mīlēts un īpašs,” piekrīt MI un atkal zibenīgi piedāvā dažas idejas.

Laiks kopā: pavadiet kvalitatīvi laiku kopā, vai tā būtu pastaiga dabā, mākslas muzeja apmeklējums vai vienkārši kopīga tējas pauze.

Atbalsts un ieklausīšanās: būt blakus, kad otra puse ir bēdīga vai priecīga, un klausīties viņas domās un sajūtās.

Mazie ikdienas žesti: nesot kafiju gultā, piezvanot, lai jautātu, kā diena pagājusi, vai sakārtojot māju, – šādi mazi žesti parāda rūpes.

Vēstules vai piezīmes: uzrakstiet mīlestības vēstuli vai mazu piezīmi, kuru mīļotais cilvēks varētu atrast dienas laikā. Tas var būt īss kompliments vai jauks novēlējums.

Pārsteiguma pasākumi: organizējiet pārsteiguma izbraucienu vai vakaru, kur viss ir rūpīgi plānots un mīļotajam cilvēkam nav jārūpējas par neko.

Fiziska tuvība: mazas fiziskas izpausmes kā apskāvieni, pieskārieni un skūpsti arī ir ļoti svarīgas.

Dalītie hobiji un intereses: dalieties kopīgās interesēs un hobijos vai arī atklājiet kopā ko jaunu.

Tomēr reāli Valentīna dienu nesvin MI, bet gan cilvēki, kuriem ir savas domas, emocijas un sava pieredze par šiem svētkiem. “Ziemeļlatvija” uzrunāja Smiltenes novada Jauniešu domes aktīvākos jauniešus, vaicājot viņiem, vai un kā viņi atzīmē Valentīna dienu.

Piebildīšu, ka Smiltenes novada Jauniešu domes sastāvā darbojas vismaz 15 Smiltenes novada jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem no novada izglītības iestādēm, kā arī studējošie, nodarbinātie un citi jaunieši.

Lūk, ko 12 no viņiem sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic par Valentīna dienu.

Paula Kontere, jaunatnes darbiniece (24 gadi): – Valentīna dienu oficiāli nesvinu, bet parasti jau katrs sagādā kādu pārsteigumiņu. Atceros, kad biju mazāka, mamma vienmēr uz durvīm uzkarināja kādu maisiņu ar konfektēm vai sapūta un sakarināja sirsniņbalonus. Cēlos no rīta un jau skatījos, vai ir kaut kas atstāts. Tagad kādu saldumu viens otram sagādājam. Tā arī ir vienīgā svinēšana. Tad vēl kādu filmu, piemēram, “Titāniku” noskatāmies, bet ne katru gadu un ne no sākuma līdz beigām. Bet neuzskatu, ka Valentīna diena ir ievazāti svētki, tāpēc nevajadzētu tos svinēt. Ja kāds grib, lai svin. Jo vairāk svētku, jo foršāk.

Salvis Miezītis, daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Īve” Smiltenē grupu mājas iemītnieks (25 gadi): – Ar Valentīna dienas svinēšanu īpaši daudz neaizraujos, bet grupu mājā, kur mitinos, mums pagājušajā gadā atpūtas telpā notika ļoti interesants Valentīna dienas pasākums. Tobrīd grupu māja bija tikai iesildīšanās stadijā (centru “Īve” atklāja 2024. gada sākumā – redakcijas piezīme). Pasvinējām ļoti forši visi kopā – gan grupu mājas, gan dienas centra iemītnieki. Mums bija dejas, dažādas jautras spēles, cienasts. Šogad arī būs pasākums, es tikai nezinu, vai uz to tikšu. Tā ir katra cilvēka izvēle svinēt vai nesvinēt Valentīna dienu, bet tas jau nekas, ka tie svētki ir ievazāti.

Daniels Fanta, mācās Smiltenes vidusskolā (14 gadi): – Es Valentīna dienu reti svinu. Tas ir kā kuru gadu. Šogad varbūt svinēšu. Es vēl domāju. Man nekas ļoti nesaistās ar šiem svētkiem, vienīgi pateikt ko jauku citiem un tamlīdzīgi. Tikai vienreiz, kad mācījos 7. klasē, man skolas Valentīna dienas pastā atsūtīja daudz vēstuļu. Es neko tādu nebiju izdarījis. (Smaida) Man tās vēstules vēl ir saglabātas.

Rihards Krievāns, Smiltenes novada Jauniešu domes priekšsēdētājas vietnieks, mācās Eiropas Tālmācības vidusskolā (19 gadi): – Valentīna dienu es nesvinu kā īpašu dienu. Uzskatu, ka tajā dienā nevajadzētu būt ekstra lielai mīlestībai, jo šī diena neatšķiras no pārējām. Manuprāt, tā ir parasta diena. Bet, ja cilvēks uzskata, ka grib svinēt, tad viņš svinēs. Tas nav atkarīgs no tā, vai esi iemīlējies vai ne. Mīlestība ir arī pret draugiem. Var svinēt ar draugiem Valentīna dienu, iet uz restorānu. Es tā esmu darījis. Es Valentīna dienā bieži eju uz kinovakariem, jo Rīgā ir pieejami kinovakari, kad visu nakti var skatīties filmas. Tāda akcija parasti ir tikai Valentīna dienā, – no filmām rāda Valentīna dienas klasiku, šausmenītes. Dažādus žanrus.

Anna Celmiņa, Smiltenes novada Jauniešu domes priekšsēdētāja, mācās Smiltenes tehnikumā (19 gadi): – Es Valentīna dienu tagad īpaši nesvinu, bet kādreiz svinēju. Vecāki, mamma bieži vien pirka saldumus sirsniņas formā, arī balonus sirsniņu vai lācīšu formā. Katru gadu Valentīna dienā skatos “Titāniku”. Es domāju, ka šos svētkus vajag svinēt, jo Valentīna diena nav tikai par attiecībām. Tā ir arī par mīlestību pret draugiem, ģimenes locekļiem, pašam pret sevi.

Evelīna Marija Leite, Smiltenes novada Jauniešu domes sadarbības un attīstības jautājumu speciāliste (19 gadi): – Es Valentīna dienu svinu regulāri, katru gadu, bez izņēmumiem. Svinu ne tikai kā romantisku dienu kopā ar savu draugu, bet arī kā svētkus, kuros iepriecināt savus mīļos, draugus, ģimeni pateicībā par to, ka viņi ir. Tētis mani katru gadu apsveic Valentīna dienā – dāvina konfektes vai ziedus. Tas man ir īpaši un patīk. Mīļākā atmiņa no Valentīna dienas ir par to, kā pirms diviem gadiem mazā māsas meitiņa man uzzīmēja kartīti. Vislabākā dāvana Valentīna dienā jau ir tas, ka tevi atceras un apsveic.

Krista Sabīne Vilne, mācās Smiltenes vidusskolā (15 gadi): – Man Valentīna diena nenozīmē tikai iziet ārā ar kādu draugu pastaigāties. Tā man vairāk ir ģimenes tradīcija – pasēdēt kopā, paskatīties romantiskas filmas. Lielākais pārsteigums bija pagājušajā gadā, kad mamma ienāca manā istabā un mani apsveica ar konfekšu kasti. Tā viņa mani pamodināja. Kopā ar draugiem Valentīna dienu ļoti nepavadu, nav nekad tā sanācis. Taču man šķiet, ka ļoti forši ir visi tie pasākumi, kas Valentīna dienā notiek skolās vai kultūras centros. Neesmu dzirdējusi, ka Smiltenes pilsētā tādi būtu. Vajadzētu uztaisīt anketas, aptaujas, kā citi pavadītu savu Valentīna dienu, vai arī sarīkot Valentīna dienas ballīti, uz kuru aiziet.

Gustavs Gulbis, mācās Smiltenes vidusskolā (15 gadi): – Man Valentīna diena saistās ar šokolādi. Atceros, katru gadu mamma, no darba braucot mājās, man vienmēr atveda kādu šokolāžu kārbu. Vēl atceros, skolā mazākajās klasēs katram bija jāzīmē uz Valentīna dienu apsveikums. Zīmējām sirsniņas, puķītes. Apsveikumus dāvinājām katrs savai simpātijai. Var šos svētkus svinēt, var nesvinēt. Tas ir atkarībā no katra cilvēka vēlmēm.

Kristers Purviņš, mācās Smiltenes vidusskolā, ir Smiltenes vidusskolas pašpārvaldes prezidents (17 gadi): – Es Valentīna dienu vispār nesvinu. Nekad neesmu svinējis, nav bijusi tāda vajadzība. Manuprāt, tā ir parasta diena. Ja gribi, uzdāvini tāpat kādam puķes vai šokolādi vai nopērc pats sev šokolādi. Pašpārvalde šogad Valentīna dienas svētkus mūsu skolā nerīkos, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi ar Valentīna dienas pastu, kurā bija labas vēstules, bet bija arī ne tik labas. Viss kaut kas anonīmi bija sarakstīts. Cilvēki, kuri tādas vēstules saņēma, nebija priecīgi. Viena daļa gāja pie direktores sūdzēties. Arī es saņēmu vēstuli, kas nebija apsveikums. Manuprāt, ar katru gadu ir vairāk tādu bērnu, kuriem nav mācīta cieņa pret citiem cilvēkiem.

Tīna Rieksta, mācās Smiltenes vidusskolā (15 gadi): – Neteikšu, ka es Valentīna dienu svinu katru gadu, bet vismaz atzīmēju. Nav tā, ka tā man ir parasta diena, jo katru gadu tētis mums ar mammu Valentīna dienā dāvina puķes. Tas man ļoti patīk. Manuprāt, Valentīna diena ir jāatzīmē, kaut vai pasakot kādu foršu vārdu vai kaut ko uzdāvinot, piemēram, ziedus vai kaut ko mīļu izdarot. Man patīk, ja skolā ir kāds ar šiem svētkiem saistīts pasākums, kaut vai Valentīna dienas pasts. Svinēt Valentīna dienu vajag. Manuprāt, tas nāk no ģimenes. Ja vecāki ielikuši pamatu, tad šī tradīcija nepazūd, nepazūd tas, ka šai dienai ir nozīme.

Alīna Kainaize, mācās Raunas pamatskolā (16 gadi): – Es ļoti nesvinu Valentīna dienu, bet man patika tas, kā mēs pagājušajā gadā skolā svinējām šos svētkus ar ballīti. Bija dažādas spēles, balviņas. Kronējām Valentīna dienas karalieni un karali. Es domāju, ka šie svētki ir jāsvin kaut vai pašam priekš sevis. Jāpavada laiks ar sevi, skatoties kādu filmu vai parūpējoties par sevi vairāk nekā citas dienas, piemēram, atpūšoties.

Kristīne Vaidre, mācās Blomes pamatskolā (14 gadi): – Manuprāt, Valentīna diena ir jāsvin. Jāuzdāvina kādam no saviem mīļajiem kaut vai kas mazs. Viena no manām mīļākajām Valentīna dienas atmiņām ir par to, kā mamma visai mūsu lielajai ģimenei nopirka vienādus sarkanus lācīšus. Es nopirku mammai ļoti skaistas rozes. Šajos svētkos var pasniegt dāvanas ikvienam, kurš ir svarīgs, – draugiem, ģimenei. Lai būtu svētku sajūta, es Valentīna dienā gandrīz katru gadu uzvelku kaut ko rozā vai sarkanu.