Reklāma

Svētku nevar būt par daudz – Halovīns jau klauvē pie durvīm

Foto: Sandra Pētersone

Tuvojoties Halovīnam jeb Visu svēto dienas priekšvakaram, no jauna aktualizējas jautājums, vai Latvijā šie svētki būtu jāsvin. Un katru gadu no jauna rodas jautājums, kā pareizi dēvējami 31. oktobra maskošanās svētki, kuros tiek vilktas baisas maskas, grebti ķirbji un pie durvīm klauvē bērni, saucot “Saldumus vai izjokosim!?” – Halovīns vai Helovīns. Interneta dzīlēs var lasīt, ka Visu svēto dienas priekšvakaru angļu valodā sauc “Halloween”, kas savukārt ir saīsinājums no pilnā nosaukuma “All Hallows’ evening” – “Visu svēto vakars”. Latviešu valodā atbilstoši angļu valodas izrunai šo vārdu atveido kā “Halovīns”.

Halovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars ir ļoti sena tradīcija. Piemēram, ķelti šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses iestāšanos. Viņu priesteri, druīdi, dedzinājuši ugunskurus, tajos ziedojuši dažādus upurus nāvei un no dažādām ugunskurā atrodamām zīmēm zīlēja nākotni. Pastāvēja uzskats, ka šajā laikā atveras vārti uz viņsauli un mirušo gari var apciemot zemi, bet kopā ar viņiem no elles ierodas arī visādi nešķīsteņi, raganas, tādēļ priesteri saģērbušies atbaidošos tērpos, zvērādās, lai aizbaidītu no sevis šos mošķus. Ķelti atstājuši ēdienu ārpus mājām un uz ceļiem, lai mirušie un dēmoni nenāktu mājās ēst.

Tā kā redzam, ka katru gadu pieaug dažādu ar šiem svētkiem saistītu aksesuāru piedāvājums un, domājams, arī pārdošanas apjomi, tas liek domāt, ka arvien vairāk cilvēki izvēlas atzīmēt šos svētkus. 

Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe norāda, ka mūsdienu globalizācijas procesā nenovēršami norit kultūru saplūšana, tradīciju izplatība ārpus tās rašanās un ievērošanas teritorijas. “Taču arī šis process nav unikāls – tradīciju pārņemšana, saplūšana un asimilācija notikusi arī pirms mūsdienās novērojamās globalizācijas, piemēram, tiek uzskatīts, ka Halovīna tradīcija, kas piekopta agrīnajā kristietības periodā, sakņojas jau seno ķeltu kultūrā, un tikai 19. gadsimtā tā kļuva sevišķi izplatīta Amerikā,” atgādina I. Miķe un saka, ka mūsdienās Halovīns kļuvis par izdevušos mārketinga produktu, padarot maznozīmīgāku tā kultūrvēsturisko nozīmi, uzsvaru liekot uz bērnu tērpšanos maskās un kostīmos, lai dotos pie kaimiņiem iegūt saldumus.

Apkārt nestaigās, paliks mājās

Īrijā dzīvojošie latvieši stāsta, ka tur svētku trakums sākas vēl ilgi pirms atzīmējamā datuma. Bērni nopietni gatavojas pie baisākās maskas veidošanas, pieaugušie nodrošinās ar kārumu krājumiem, bet lielveikalu piedāvājums šo procesu atvieglo, piedāvājot uzreiz gatavus atribūtus svētku sagaidīšanai.

Ir skaidrs, ka arī pie mums bērni šos svētkus gaida, jo kad gan vēl var tikt dota iespēja klauvēt pie svešu cilvēku durvīm un diedelēt saldumus. Laukos tuvējā apkaimē ir iespēja doties pie diviem trim cilvēkiem, bet padomājiet, kādas iespējas paver pilsēta. “Pirms tika pasludināta mājsēde, arī es vienā brīdī biju iedomājusies, ka tā būtu sava veida izklaide kopā ar ģimeni un iespēja redzēt, kas dzīvo kaimiņos, jo ikdienā jau neies pie svešiem cilvēkiem un nejautās, kā iet pa dzīvi, ar ko nodarbojaties. Taču tagad domāju gluži pretēji, nevajag nekur iet un dauzīties apkārt, saldumus, kādus vien kārojas, varam bērniem sagādāt paši vai ieslēgt cepeškrāsni un uzcept tradicionālos kēksiņus. Protams, neiztikt arī bez ķirbja grebšanas pasākuma kopā ar bērnu. Un spokoties jau katrs var arī savā pagalmā, tikai jāsagādā lukturīši, jo zinām, ka vakari kļūst arvien tumšāki. Bet, ja negribas iet ārā, var palikt mājās un sarīkot šausmu filmu maratonu ar saviem mīļajiem,” apgalvo Jeļena no Apes puses un piebilst, ja nekādi neiztikt bez ciemošanās, tad jāpatur prātā, ka auduma sejas aizsargmaska nav tas pats, kas plastmasas Halovīna maska. Sejas aizsargmaskas jālieto obligāti, un tās noteikti var pārvērst par daļu no jūsu kostīma.

Šo svētku svinēšana ir iecienīta Bernartu ģimenē Gaujienā. “Man tas interesē un vienmēr ir licies interesants pasākums. Kopš ģimenē aug četri bērni, kuri jau ir paaugušies un interesē viss apkārt notiekošais, Halovīnu esam sākuši svinēt katru gadu. Kamēr bērni bija mazāki, atzīmējām vien ar to, ka uzvilkām maskas un braucām apciemos vecvecākus un tantes. Bērniem patīk maskas un tas, ka tiek pie našķiem,” norāda Klinta Bernarte un atzīst, ka svētki tā pa īstam sākti svinēt 2014. gadā. “Tagad katru gadu grebjam ķirbi un gatavojam ķirbju pīrāgu, kurš nesanāk pārāk garšīgs, bet mums tas ir tradicionāls Halovīna našķis un vienmēr tiek gatavots. Pagājušajā gadā mēs satikām ģimeni, kuriem Halovīns patīk tāpat kā mums un pirmo reizi sarīkojām kopīgas Halovīna vakariņas. Bērniem bija šausmu taka piemājas dārzā ar našķu un dāvanu meklēšanu. Šogad plāni bija grandiozi, ārkārtējās situācijās dēļ esam visu atcēluši. Svinēsim vien paši savā ģimenes lokā. Šobrīd esam izauguši jau tik tālu šajos svētkos, ka Halovīnu svinēsim jau ar atbilstošām dekorācijām visai mājai, šausmu taku dārzā – to turpināsim no iepriekšējā gada pieredzes. Būs arī ķirbju grebšana, spocīga izskata maltītes gatavošana un atbilstošs galda klājums. Nu jau trešo gadu maskas velkam visi ģimenē – gan bērni, gan arī paši. Ciemos šogad nebrauksim un saldumus neprasīsim, bet baudīsim TV Halovīna noskaņas kino,” iecerēs dalās Klinta.

Savukārt Oksana Sokača, kura ir no Valkas novada, bet tagad dzīvo Norvēģijā, apgalvo, ka arī tur tiek atzīmēts Halovīns. Norvēģijā Halovīnu svin tāpat kā visur – ar kostīmiem, saldumiem un izgrebtiem ķirbjiem pie mājas ārdurvīm. Uz vakarpusi, bērni saģērbti dažādos kostīmos un briesmoņu maskās, nāk diedelēt saldumus. Vēl viņi šeit ģimenes lokā vai draugu pulkā skatās šausmu filmas. Māju izdekorē ar dažādiem Halovīna atribūtiem,” pastāsta Oksana un uzsver, ka šos svētkus vairāk svin bērni un jaunieši.

Uzmanību piesaista vides objekts 

Iepazīstinot Smiltenes pilsētas iedzīvotājus ar citu zemju kultūrām, veļu laikā no 25. līdz 31. oktorim Smiltenes novada Kultūras centra pagalmu ieņems milzu zirnekļi ar draugiem. Tur izveidots vides objekts “Zirnekļi ar draugiem”. Šādu ieceri rosinājusi Smiltenes novada Kultūras centra mākslinieciskā vadītāja Gita Ozoliņa. Raganiņas, zirnekļi atbaida nelabos vai ļaunos garus. Lai tie nenāk mājās, tie kaut kādā veidā ir jāuzpērk jeb jābaro, tādējādi iegūstot to labvēlību. 

“Četrpadsmit gadus dzīvoju Īrijā, kur šie svētki ir liels pasākums. Arī mani bērni tolaik bija sajūsmā par šiem svētkiem. Jau trīs gadus dzīvoju Latvijā, un man radās ideja arī šeit kaut ar nelielu akcentu parādīt, ka tas ir kaut kas interesants, ierosinot, ka vajadzētu pie Kultūras centra izveidot vides objektu, kas garāmgājējiem raisītu svētku izjūtu vai vienkārši uzlabotu garastāvokli. Pateicoties māksliniecei Evitai, tas izdevās,” pastāsta G. Ozoliņa un saka, ka ne vienmēr bērniem ir izpratne par to, ka jāpieliek arī darbs, izdoma. “Halovīns jau nav tikai saldumu diedelēšana. Īrijā katras mājas pagalmā tiek padomāts par dekorācijām. Bērni tērpus gatavo labu laiku pirms svētkiem. Mans mazdēls Īrijā nupat jau atrādīja, kādā tērpā dosies ārā. Tur viss ir pārdomāts, tā ir tikai viena stunda, kuras laikā bērni dodas ārā. Mazākie, protams, vecāku pavadībā. Mēs jau nesliecamies uz vienu vai otru pusi, proti, svinēt vai nesvinēt šos svētkus, bet vēlamies likt uzsvaru uz to, lai bērniem šajā tumšajā laikā ienestu ko gaišāku, radītu tādu kā piedzīvojumu. Protams, tam līdzi varētu būt arī nedaudz bailes, jo tumšajās diennakts stundās visi tēli gluži vai atdzimst, jo tiek izgaismoti. Vienīgi žēl, – kā mēs zinām, to visu var apskatīt vien līdz astoņiem vakarā,” klāsta G. Ozoliņa.

Vides objektus – zirnekļus, raganas un citus tēlus – veidojusi jaunā māksliniece Evita Rauza. Savukārt tur redzamie ķirbji ir atvesti no pašu Kultūras centra darbinieku dārziem. Evita teic, ka interesanti gājis ar milzu zirnekļu radīšanu. “Man, ja tā var teikt, no zirnekļiem ir bail, tāpēc radinieki jautāja, vai es maz spēšu tādus uztaisīt, Prieks, ka sanāca, jo šie jau ir tādi pavisam nekaitīgi,” pasmaida Evita un dara zināmu, ka darbs pie šādu objektu radīšanas viņai aizņēmis aptuveni nedēļu laika.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.