Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Sporta pedagoģei Aivai Parandjukai visas dzīves pamatā ir kustība

Raunēniete Aiva Parandjuka zina, ka rūpes par savu veselību neaprobežojas tikai ar veselīgu ēšanu, ikdienā gana daudz laika jāvelta gan kustībai, gan sevis pilnveidei, pašizaugsmei un saviem hobijiem. Foto: No personīgā arhīva

Aiva Parandjuka Raunā vada vingrošanas nodarbības, uz kurām pulcējas gana plašs iedzīvotāju pulks. Vēl viņa aizraujas ar gleznošanu, kā arī izveidojusi savu masāžas salonu, kur tiek piedāvātas dažādas ķermeņa kopšanas procedūras un ne tikai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc profesijas Aiva ir sporta pedagoģe. Kā pati saka, visu dzīvi ir kustībā un nemitīgā skriešanā. Paralēli pamatprofesijai gājusi dažādos kursos, papildinot zināšanas. Piemēram, viņa izmācījusies arī par spa speciālisti, kas sevī ietver masāžu,  vaksācijas, sejas kopšanu, skaistumkopšanu. “Spa pašos pamatos ir sajūtu darbs, enerģētiskā mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Sporta pedagoģija un rūpes par savu veselību labi sader kopā. Kustība ir dzīvība. Es neprotu stāvēt uz vietas, tāpēc nereti varu apvienot dažādas intereses. Tajā pašā laikā katrai no tām veltot maksimālo enerģiju,” iesāk A. Parandjuka.

Vingrot vēlas daudzi

Aiva jau trešo gadu vada vingrošanas nodarbības raunēniešiem, iesaistoties pašvaldību īstenotajos sabiedrības veselības uzlabošanas projektos, kam piešķirts Eiropas Savienības finansējums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc viņas stāstītā, vingrotāju auditorija ir ļoti dažāda, uz nodarbībām nāk iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 65 gadiem vai vecāki, visiem ir interesanti un saistoši. “Tas ir veselības veicināšanas projekts iedzīvotājiem, tātad ne tikai kādai konkrētai mērķa grupai. Tur ir tas lielais izaicinājums trenerim, ka jāprot organizēt nodarbību tā, lai visiem ir pa spēkam. Kādam fiziskā sagatavotība ir jau tādā līmenī, ka viņš katru dienu skrien krosu un ir pieradis pie slodzes, bet ir arī tādi, kas atnāk, lai izstaipītu muskuļus un iekustinātu ķermeni šeit uz vietas. Tas nozīmē, ka strādāju ar divām metodikām, domājot par mērenas slodzes vingrinājumu programmu un arīdzan tādu intensīvāku,” pastāsta trenere.

Vingrošanas nodarbības vienmēr bijušas apmeklētas, parasti aptuveni 20–30 dalībnieki. “Ir prieks, ka cilvēkiem rūp sava veselība un viņi nāk uz vingrošanu. Varbūt viņus piesaista tas, ka katru reizi izdomāju kaut ko jaunu, lai, nākot uz nodarbībām, neiestājas tāda kā rutīna. Man pašai nepatīk atstrādātas lietas, tātad arī pārējiem ne. Salīdzinājumam – labāk karsta zupa nekā uzsildīta. Man daba jau pamatos ir ielikusi radošu pieeju visā. Es vienmēr izdomāšu kādu interesantu pieeju uzdevumam, un, lai to īstenotu, man nevajag nekādu inventāru. Nodarbības notiek Raunas sporta hallē. Tāpēc labā ziņa, ka arī kovidlaikā varējām turpināt vingrošanas nodarbības, jo tur distancēšanos viegli nodrošināt. Tiesa, tad nodarbībās bija ierobežots dalībnieku skaits.

Galvenais darba instruments – rokas

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ikdienā Aiva strādā salonā “Siluets” Cēsīs, piedāvājot individuālu vingrošanu, dažādas ķermeņa kopšanas procedūras, masāžas, konsultācijas un diagnostiku. Tur viņa strādā viena, citi darbinieki netiek algoti. Pēc šādiem pakalpojumiem ir pieprasījums. Cilvēki iet uz tiem, lai uzlabotu veselību, noņemtu emocionālo spriedzi un estētiski uzlabotu savu ārieni.

Kā pati saka, viņas galvenais darbarīks ir roku spēks, bet veiksmes un nenogurdināmības pamatā – intuitīvā pieeja. “Šajā vietā masāžas kabinets man ir piekto gadu. Savā laikā man bija arī lielāks skaistumkopšanas salons, attiecīgi arī vairāki darbinieki. Taču sapratu, ka esmu vairāk darītāja, nevis menedžere. Tad pieņēmu lēmumu, ka turpinu darīt to, ko daru, un tik, cik var izdarīt viena pati. Man ir svarīgi intuitīvi sajust, kā jāstrādā ar katru cilvēku, kas ir tas, ko viņš vēlas saņemt, atnākot pie manis uz kabinetu. Tas nozīmē, ka sadarbojos ar klientu un orientējos uz viņa vajadzībām. Lielā grupā vienmēr būs grūtāk saprast katra cilvēka šīs dienas pašsajūtu, līdz ar to noprast, vai viņš to var izdarīt vai nevar. Turklāt strādāt ar cilvēku individuāli vienmēr būs daudz efektīvāk, jo sevišķi, ja viņa veselības kartē minēta kāda diagnoze vai pat vairākas,” atklāj Aiva un uzsver, ka nereti ir tādi gadījumi, kad cilvēks ir ieciklējies uz tādu kā nevarēšanu, taču, nākot uz nodarbībām, nonāk pie atklāsmes, ka viss sanāk un padodas. Tātad tā nevarēšana ir bijusi tikai viņa galvā. Viņa uzsver: “Viss vienmēr izdodas un sanāk ar pareizo attieksmi un darīšanu. Jāsāk ar to, kā tu redzi savu ķermeni. Ja tādu slimu, nevarīgu, ar ārsta zīmi kabatā, tad arī būs grūti ko panākt, ja cilvēks nemainīs savu domāšanu. Ir jākodē sevi ar citiem vārdiem – es varu, man sanāks un izdosies, kaut vai uz priekšu virzoties ar maziem solīšiem. Masāžām nav tikai fizisks rezultāts, tās ir arī savā ziņā terapeitiskas, jo liek cilvēkam noticēt, ka viss ir iespējams. Tāpēc vienmēr esmu saviem klientiem teikusi – tev ir jādzīvo ar savu ķermeni līdz mūža beigām, jo jaunu ķermeni tu šajā dzīvē vairs nedabūsi. Tātad atliek uzpasēt un rūpēties par to, kas katram ir dots. Un tiem, kas atnāk, saku – šis ir tavs laiks, tavi finansiālie resursi un tikai no tevis paša ir atkarīgs, kā to tos izlieto. Svarīgi, lai tas būtu ar maksimālo personīgo ieguvumu.”

Aiva strādā ar maksimālu atdevi un ir gandarīta, no klientiem saņemot atgriezenisko saiti. Ar to domājot, klienti bieži vien atgriežas pēc speciālistes pakalpojumiem atkal un atkal. “Sākotnēji domāju, ka šeit orientēšos tikai uz masāžu pakalpojumiem, taču sapratu, ka varu arī vadīt vingrošanas nodarbības, jo man kabinetā ir liela spoguļu siena, pietiekams telpas lielums. Varu strādāt gan ar cilvēku individuāli, gan nelielā grupā, kur parasti ir divi cilvēki,” viņa stāsta un min, ka salonā pieejamas arī vairākas modernas iekārtas, ar kurām var individuāli risināt liekā svara un celulīta radītās problēmas, kā arī veikt liftingu sejai, samazināt krunciņas un dubultzodu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Brīvajā laikā – pie molberta

Liela Aivas aizraušanās ir gleznošana. Pie tās viņa nonākusi pirms sešiem gadiem. Kā pati saka, šis hobijs viņu aizrauj arvien vairāk un ievelk dziļāk. “Vienmēr esmu bijusi gana radoša, taču nekad dzīvē nebūtu domājusi, ka es varētu gleznot. Man pat nav atmiņu no skolas laika vizuālās mākslas stundām. Nezinu, ko mēs tur darījām. Patiesībā es nosapņoju, ka gleznoju un man viss sanāk. Savu sapni toreiz izstāstīju ģimenes locekļiem. Viņi man prasa, vai esmu mēģinājusi gleznot, es saku, ka neesmu gan. Esmu drīzāk piedzimusi ar kedām un bumbu rokās nekā ar krāsām un otiņām. Kaut kā šo sapni vīrs bija paturējis prātā un togad Ziemassvētkos man uzdāvināja molbertu ar krāsām. Skaisti! Sēdos klāt un pamēģināju, ko tas nozīmē. Sāku eksperimentēt ar krāsām, man kļuva interesanti, tik ļoti iepatikās šis process. Vispirms jau bija tikai abstrakti darbi. Bija daudz jāmācās, lai taptu kas vairāk. Gleznošana pamatīgi aizrāva, līdz ar to laika gaitā tapa arī pirmās gleznas, ko daudzi novērtēja. Ir jāpieliek arī zināmas pūles. Tā ir arī sava veida rakstura audzināšana – novest lietas līdz galam. Darbs netop vienā dienā, ja glezna iesākta, tā jāpabeidz,” saka Aiva, kura savos darbos galvenokārt ataino dabas skatus, ziedus, portretus un kluso dabu.

Viņa neslēpj, ka gleznošana prasa daudz laika, bet tā vienlaikus viņai ir iespēja sevi pilnveidot kādā citā lauciņā. “Kā apsēžos pie molberta, tā trīs stundas aizrit vienā mirklī. Kaut gan no sēdēšanas neizbēgama būs arī sakņupusi mugura, to laimes sajūtu un gandarījumu par paveikto, radot ko skaistu, nevar aizstāt nekas,” tā par savu aizraušanos saka Aiva.

Jāmin, ka ar Aivas veikumu un viņas mākslas darbiem visiem interesentiem būs iespēja iepazīties jau tuvākajā laikā, jo decembrī Raunas bibliotēkā tiek plānota viņas darbu personālizstāde.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.