Jau labu laiku sociālajos tīklos dārzkopji diskutē un dalās pieredzē, kā cīnīties ar uzmācīgo un ēdelīgo Latvijas mazdārziņu un dārzu negausīgo iekarotāju Spānijas kailgliemezi. Diemžēl to izplatība konstatēta visos Latvijas reģionos. Šonedēļ “Ziemeļlatvija” saņēma informāciju no satrauktajiem valcēniešiem par to, ka Spānijas kailgliemeži agri no rītiem un vēlās vakara stundās pamanīti Pedeles upes Dabas takas teritorijā. Blakus šai teritorijai atrodas privātmājas ar iekoptiem dārziem.

Laikraksts “Ziemeļlatvija” savā sociālo tīklu kontā aicināja Valkas pilsētas iedzīvotājus, kas rosās savos mazdārziņos, dalīties novērojumos gadījumā, ja ir pamanījuši nevēlamos ciemiņus Spānijas kailgliemežus.

Viena no pirmajām atsaucās Ingrīda Vilne, kura dzīvo blakus Pedeles Dabas takai. Viņa komentē: “Man šogad pirmie parādījās! Rīmas no Spānijas, visu viņi noloka, paliek pliki kāti. Pasūtīju “gliemežu bendi”, gaidu, kad atnāks. Par rezultātiem ziņošu. Pagaidām dzirdinu viņus ar alu ‒ lielākie pļēguri apslīkst, bet daļa ierauj un labā noskaņojumā aizslīd no “kroga”.”

Savos secinājumos dalās arī Vijciema pagasta zemnieku saimniecības “Ziediņi” īpašniece Sniedze Ragže. Viņa uzskata: “Šos gliemežus ienes dārzos ar stādiem podiņos no tālienes. Podiņos ir oliņas, un tālāk jau aiziet. Žēl, ka ievazāti arī pie mums.”

Karīna Klote raksta: “Cik esmu dzirdējusi, tad tikai ar nolasīšanu var kaut ko panākt, bet tas jādara katram savas sētas īpašniekam. Ja to dara viens, tad tā cīņa ir zaudēta spāņu labā. Un te ir jāpieslēdzas arī pašvaldībai, jo upes teritorija arī kaut kādā veidā jāapseko. Tas pats, kas ar latvāņiem. Diezgan drausmīgi. Tāpat iesaku būt uzmanīgiem, daloties ar stādiem. Labu gribēdami, var iedalīt ne tikai kādu skaistu īrisu, bet arī kādas 500 oliņas ar spāņu pēcnācējiem.”

Ar saviem ieteikumiem dalās arī Erna Pormeistere: “Jālasa un jāslīcina, bet, lai nenograuž stādus, apkaisu ar olu čaumalām, pasīki saspiestām, tas atbaida.”

Dabas aizsardzības pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka Spānijas kailgliemezis novērojams no pavasara līdz pat decembrim, ar aktivitātes kulmināciju no jūnija līdz septembrim. Tas ir visēdājs, tomēr visbiežāk izvēlas augu valsts produktus, tāpēc to var atrast apstādījumos, dārzos, komposta tuvumā, parkos, ceļmalās, kā arī mežos un zālājos. Spānijas kailgliemezi pirmkārt var atpazīt pēc lielā izmēra – garumā gliemezis var sasniegt pat 15 centimetrus. Tie ir sarkanbrūni, brūni vai pat dzeltenīgi. Spānijas kailgliemeži dzīvo tikai vienu gadu, rudenī dēj olas un drīz pēc olu sadēšanas nomirst. Pieaugušie Spānijas kailgliemeži ļoti reti pārdzīvo ziemu. Labvēlīgos apstākļos (lietains, mitrs, apmācies, silts) viens īpatnis var sadēt līdz pat 400 oliņām.

Piemērotākās vietas olu dēšanai ir augsnes virskārta un plaisas, komposta kaudzes, zem malkas grēdām un citas vietas. Daļa jauno gliemezīšu izšķiļas jau rudenī, tie arī pārziemo, bet pārējie izšķiļas nākamā gada pavasarī. Mērenas ziemas un lietainas vasaras ir ļoti labvēlīgas to izdzīvošanai, – tātad mūsu klimatiskie apstākļi ir ļoti piemēroti to attīstībai.

Cilvēku veselībai gliemeži nekaitē, taču dažos informācijas avotos minēts, ka gliemeža gļotas var saturēt E.coli baktērijas, tādēļ pirms dārzeņu lietošanas pārtikā tie ir obligāti jāmazgā.

Diemžēl Latvijā Spānijas kailgliemezim nav dabisko ienaidnieku. Latvijā dabiskie ienaidnieki nav piemērojušies šai lielajai sugai. Viena no labām metodēm cīņā ar Spānijas kailgliemežiem ir pīļu izmantošana. Tās labprāt ēd gliemežus. Tikai ir viena nianse – pīles parasti barojas dienā, bet gliemeži rāpo ēst naktī.

Lasot komentārus sociālajos tīklos un ekspertu teikto, jādomā, ka, visticamāk, Spānijas kailgliemeži Latvijā nokļuvuši cilvēku darbības rezultātā – tie ievesti ar augiem, kompostu, augsni, kur varēja būt gan pieaugušie īpatņi, gan olas. Spānijas kailgliemeži pašu spēkiem parasti neizplatās ļoti tālu. Taču, ja kādā vietā tie tiek konstatēti, tie tur ļoti strauji savairojas. Nelūgtais viesis ēd gan pļavās augošos augus, gan dārzeņus, gan krāšņumaugus jūsu dārzā. Tā kā šie gliemeži strauji vairojas, tad tie ir spējīgi nograuzt visu bez žēlastības un sirdsapziņas pārmetumiem.

UZZIŅAI

Dabas aizsardzības pārvaldes apkopotie ieteikumi cīņā ar Spānijas kailgliemežiem Nolasīšana

Tā veicama agri no rīta vai vakarā, nolasot pamanītos īpatņus. “Guvums” vai nu mehāniski jāiznīcina, vai jāievieto slēgtos traukos ar sālsūdeni vai viena procenta vara sulfāta šķīdumu. Ievietošana sālsūdenī īpaši rekomendējama, sākot ar jūliju, lai novērstu oliņu attīstību. Lai atvieglotu nolasīšanu, teritorijā var izvietot gliemju paslēptuves vai pievilināšanas vietas.

Indēšana

Lietojami gan izsmidzināmi, gan granulveida preparāti gliemežu indēšanai jeb limacīdi. Lietojot tos, jābūt īpaši piesardzīgiem un rūpīgi jāizlasa preparātu lietošanas nosacījumi, lai nekaitētu videi. Nav ieteicams lietot metaldehīdu saturošus preparātus, kas nav efektīvi pret Spānijas kailgliemezi.

Lamatas

Veidojamas kailgliemežiem pieejamās vietās, vienuviet izvietojot gliemju pievilinātājvielas ar gliemjiem indīgām vielām. Piemēram, zemes virskārtas līmenī ierokot trauku ar alu un vārāmā sāls šķīdumu vai vienuviet izvietojot augu atliekas un limacīdus.

Gliemežu olu iznīcināšana

Gliemji vairojas ar olām, kuras aktīvāk dēj no jūlija līdz septembrim. Olas tiek dētas mitrās un tumšās vietās, piemēram, augsnes spraugās, kā arī zem dažādiem priekšmetiem – akmeņiem, stādu podiem, dēļiem, dārza mēbelēm. Pārcilājot šādus priekšmetus vasaras beigās un iznīcinot atrastās olas, var samazināt gliemju skaitu, kas būs aktīvi nākamajā gadā.