Šofera atbildība ir milzīga, bet mazos špicbukus novaktēt, sēžot pie stūres, grūti

Pēc traģiskā Ventspils dziedātāju un diriģenšu brauciena 10. janvārī uz jauno dziedātāju konkursu Daugavpilī sabiedrībā raisījās diskusijas un izvirzījās dažādi jautājumi. Sabiedrība vēlējās uzzināt, kā tiek organizēti skolēnu autopārvadājumi uz koncertiem, sporta sacensībām, festivāliem, dziesmu un deju svētkiem, lai tie būtu droši. Kā zināt, vai pie stūres būs tāds šoferis, kurš ievēro ceļu satiksmes noteikumus un ir pietiekami profesionāls, lai viņam uzticētu bērnus? Kuram ir jāatbild par pašdarbības kolektīvu un sportistu transportēšanu uz pasākumu vietām, un kā šī atbildība tiek fiksēta, lai tai būtu juridisks spēks?

Pēc šīs traģiskās avārijas sprieda ne tikai par to, kā tiek organizēti skolēnu pārvadājumi, bet arī par svarīgu drošības nosacījumu (ne)ievērošanu. Piemēram, ka obligāti jāpiesprādzējas arī autobusos un mikroautobusos, ne tikai vieglajos transportlīdzekļos. Medijos ziņoja, ka minētajā braucienā bērni nebija piesprādzējušies.

Laikraksts “Ziemeļlatvija” kopā ar nacionālo izdevumu “Latvijas Avīze” meklēja atbildes uz šiem jautājumiem. Aptaujājot Valkas un Smiltenes izglītības nozares speciālistus, kolektīvu vadītājus un sporta dzīves organizatorus, radās pārliecība, ka mūsu pašvaldībās šie jautājumi ir sakārtoti. Tas nozīmē, ka teorētiski nevajadzētu būt bažām, ka šīs svarīgās ar nepilngadīgiem bērniem saistītās lietas ir atstātas pašplūsmā. Turklāt liels atbalsts skolēnu nogādāšanai uz sacensībām vai koncertiem ir bērnu vecāki.

Lauku reģionos šoferi lielākoties ir labi zināmi

Pēc traģiskajiem satiksmes negadījumiem gada sākumā drošības jostu lietošanai gan automašīnās, gan sabiedriskajā transportā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Lai gan automobiļos piesprādzēšanās paradumi uzlabojas, situācija autobusos un mikroautobusos joprojām nav iepriecinoša. Pēdējā laikā Valsts policija pastiprināti pārbauda pasažieru drošu pārvadāšanu, vēršot uzmanību uz drošības jostu nepieciešamību. Ieraugot policijas darbiniekus, pasažieri steidz piesprādzēties. Arī autobusu šoferi pasažieriem stingri atgādina noteikumus par piesprādzēšanos. Svarīgs kļuvis arī jautājums, kurš šoferis – labi zināms vai svešinieks – pārvadās skolēnus.

Latvijā otrā mazākajā pašvaldībā – Valkas novadā – šis jautājums par šoferu profesionalitāti pat nepastāv, jo skolēnus lielākoties pārvadā pašvaldībā strādājošie tā saucamo skolēnu autobusu šoferi ar ilgu gadu pieredzi. Tā teikt – bērni labi pazīst šoferus un šoferi bērnus. Ja nepieciešams izmantot ārpakalpojumu, tad arī šajā gadījumā skolēnus pārvadā vietējie, kuri nodarbojas ar šo uzņēmējdarbības veidu.

“Latvijas Avīzes” žurnāliste Māra Libeka sarunā ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieku transporta un citos tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņu noskaidrojusi, ka nevienā likumā vai noteikumos neesot regulēta skolēnu pašdarbības kolektīvu un sporta klubu dalībnieku pārvadāšanas drošība – tā esot katras pašvaldības un iestādes atbildība.

“Iespējams, ka skolēnu pārvadājumiem ir jāizdala atsevišķa dotācija, lai tie nebūtu pakļauti brīvā tirgus nosacījumiem un tiem būtu atsevišķas prasības un finansējums. Bet tam ir nepieciešams papildu finansējums, kura, visticamāk, nebūs. Ja tas būtu nodrošināts, šoferis būtu pārbaudīts variants, nevis kaut kāds nejaušs ārpakalpojumā sagādāts cilvēks, kurš katru dienu brauc ar citu autobusu,” secina A. Salmiņš.

M. Libekas publikācijā “Lai koncerta vietā nebūtu bēres” Autotransporta direkcijas Komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis pilnībā nenoliedz, ka tam nebūtu absolūti nekādas nozīmes. Viņaprāt, tāds uzskats esot raksturīgs lielākoties lauku reģionos – tur gribot zināt, kas tas par cilvēku, kas vedīs skolēnus. “Vai, iekāpjot sabiedriskajā transportā Rīgā vai kādā citā pilsētā, jūs par to domājat? Nē, taču. Jūs uzticaties cilvēkam pie stūres, jo zināt, ka tiesības pārvadāt cilvēkus nedos kuram katram. Šoferis no malas nenozīmē, ka viņš slikti brauc,” sacījis V. Zaķis.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Edijs Šauers informē: “Izglītības un zinātnes ministrija ir vērsusi pašvaldību uzmanību uz to, ka bērnu pārvadājumiem jānotiek droši un atbildīgi. Bērnu pārvadājumi pašvaldību teritorijā ir pašvaldību un skolu atbildība, bet, protams, primāri – autovadītāja atbildība. Ministrija uzsver, ka, plānojot pārvadājumu loģistiku, tam jānotiek atbildīgi un domājot par bērnu vajadzībām.”

Valkas novada pašvaldība iespēju robežās sniedz atbalstu

Valkas novada pašvaldības Izglītības, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks norāda, ka pašvaldība iespēju robežās atbalsta skolēnu nogādāšanu uz kultūras un sporta pasākumiem. Pašvaldībai kopumā ir seši skolēnu pārvadāšanai paredzēti autobusi un pieci šoferi. Ja skolēni uz sacensībām vai koncertiem jāved pēc stundām, tas jau esot izaicinājums, jo jāatrisina jautājums, kā pārējos bērnus nogādāt no skolas uz mājām. Skolēnu pārvadāšanai paredzētais finansējums ir iekļauts katras izglītības iestādes budžetā. Pašvaldībā ir izstrādāti noteikumi par finansējuma piešķiršanu ne tikai mācību līdzekļu iegādei un pedagogu metodiskajam atbalstam, bet arī šim mērķim – skolēnu braucieniem izglītojošās ekskursijās un citos svarīgos braucienos, kas saistīti ar konkursiem un sporta pasākumiem. Ja izglītības iestāde izmanto pašvaldības transportu, tas no budžeta izmaksā tikai patērētās degvielas izmaksas. Ja dažādu iemeslu dēļ tobrīd nav iespējas izmantot pašvaldības transportu, tad ir jāraugās pēc ārpakalpojuma.

R. Rastaks atzīst, ka pēdējā laikā bieži esot nepieciešami ārpakalpojumi, jo sacensības, skates un koncerti bieži notiek brīvdienās. Īpaši tas attiecoties uz sporta pasākumiem. Lai sportistus nogādātu uz sacensību vietu, nepieciešams autobuss, īpaši ja sacensības notiek komandu sporta veidos. Nereti arī paši treneri sēžas pie personīgo automašīnu stūres, lai audzēkņus aizvestu uz sacensībām.

“Ja netiek izmantots pašvaldības transports nokļūšanai uz sacensībām, arī bērnu vecāki aktīvi iesaistās bērnu nogādāšanā uz sacensību vietām, kā arī piedalās ar līdzmaksājumu degvielas izmaksu segšanā,” atzīst R. Rastaks.

Savukārt, kas attiecas uz Valkas novada skolēnu kolektīvu nogādāšanu uz šovasar jūlijā paredzētajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, pašvaldība visu esot jau saplānojusi – gan ar transportu saistītās lietas, gan nepieciešamo finansējumu.

“Šoreiz svētkos Valkas novads nebūs kupli pārstāvēts. Līdz ar to nebūs jāizmanto transporta ārpakalpojums, iztiksim ar pašvaldības transportu un šoferiem. Mums nav tik liels izaicinājums kā kaimiņiem – Smiltenes novadam, kuram būs jāizsludina iepirkums, lai visus skolēnu kolektīvus nodrošinātu ar transportu uz dziesmu svētkiem,” spriež R. Rastaks.

Viņš atzīst, ka nozīmīgs atbalsts transporta izdevumu finansēšanā ir programma “Skolas soma”, jo šajā programmā tiek paredzēts finansējums ne tikai ieejas biļešu iegādei, bet arī finansējums, kas paredzēts transporta izdevumiem.

Kas attiecas uz jautājumu par bērnu drošību braucienos ārpus skolas, sarunā R. Rastaks vairākkārt uzsver: “Valkas novadā viss ir stingri reglamentēts. Skolas vadība saņem brauciena organizatora iesniegumu. Tiek izdots vadības rīkojums par to, kurš konkrētā izbraucienā ir atbildīgais par bērniem. Notiek skolēnu drošības instruktāža, pēc kuras ir jāparakstās brauciena dalībnieku sarakstā. Šajā ziņā pašvaldībā viss ir stingri sakārtots.” Viņš zina stāstīt, ka ar skolēniem jautājumu par drošība jostu lietošanu pārrunā gan pedagogi, gan arī paši šoferi.

Valkā pazīstamais šoferis Armands Lācis, kurš sniedz transporta pakalpojumus, uzskata, ka notikušais uz Ventspils šosejas bija traģisks negadījums.

“Jāpiesprādzējas viennozīmīgi. Tagad jau visa atbildība ir uz šofera pleciem – sods, sākot no 170 eiro. Uzsākot braucienu, pārbaudu pasažierus, arī bērnus, vai viņi tiešām ir piesprādzējušies. Brauciena laikā jau tie mazie špicbuki atsprādzējas un dara blēņas. Visu ceļu nevaru viens viņus novaktēt. Tā ir lielākā problēma, ka bērni ir gudrinieki un sprādzējas paši vaļā. Baru viņus un stāstu, ka visiem ir jāsēž mierīgi un nevar būt nekāda staigāšana pa autobusu. Mazums kas, ka man uz ceļa ir strauji jānobremzē. Piemēram, ja uz ceļa izskrien meža zvērs. Kas tad notiks, ja pasažieri nebūs piesprādzējušies. Un šoferis būs vainīgs,” spriež A. Lācis.

Drošības pasākumi noteikti normatīvajos aktos

Arī Smiltenes novada pašvaldība organizē skolēnu pārvadājumus uz koncertiem, sacensībām un festivāliem. Smiltenes novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Ērgle-Mežule, apkopojot atbildes uz “Ziemeļlatvijas” interesējošiem jautājumiem, raksta: “Pašvaldības organizētie skolēnu pārvadājumi uz koncertiem, sacensībām un festivāliem notiek, ievērojot drošības prasības. Tās noteiktas gan ārējos, gan iekšējos normatīvajos aktos. Transporta nodrošināšanu veic pašvaldības transportlīdzekļi vai ārpakalpojumu sniedzēji, balstoties uz iepriekš apstiprinātu kārtību. Pirms braucieniem tiek izstrādāti un apstiprināti nepieciešamie dokumenti, kas ietver maršruta lapas, pasažieru sarakstus un norādes par atbildīgo personu.

Par šo pārvadājumu finansējumu atbild pašvaldība, un tas tiek iekļauts budžetā, analizējot iepriekšējo gadu izpildes. Salīdzinot ar 2024. gadu, pašvaldība turpina nodrošināt nepieciešamo finansējumu transporta pakalpojumiem līdzvērtīgā apmērā, papildus paredzot finansējumu transporta nodrošināšanai uz šovasar gaidāmajiem dziesmu un deju svētkiem.

Lai nodrošinātu, ka pie transportlīdzekļu stūres atrodas kvalificēti vadītāji, pašvaldība nosaka atbildīgās personas par transportlīdzekļu ekspluatāciju un kontroli. Vadītāji tiek izraudzīti saskaņā ar noteiktām prasībām, kas ietver atbilstošu pieredzi, kvalifikāciju un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Transportlīdzekli drīkst vadīt persona ar atbilstošas kategorijas vadītāja apliecību un profesionālo transportlīdzekļu vadītāja kategoriju (95. kods). Transportlīdzekļu izmantošana tiek regulēta ar rīkojumiem, kas nosaka atbildīgos par konkrētajiem braucieniem, braucienu mērķus, atbildīgās personas un izmantotos resursus.”

Jauno sportistu atbalstā aktīvi iesaistās vecāki

Valkas novada bērnu-jaunatnes sporta skolas direktore Inese Kāposte informē, ka izglītības iestādi apmeklē ap 400 audzēkņu.

“Visi gan nebrauc uz sacensībām. Pašiem mazākajiem tās notiek uz vietas. Skolai ir jāievēro Ministru kabineta noteikumi Nr. 885. Tie nosaka, ka sporta skolai sportisti obligāti ir jāved uz dažāda līmeņa sacensībām, lai bērni nokārtotu normatīvus. Līdz ar to jaunajiem florbolistiem, futbolistiem, basketbolistiem un vieglatlētiem sacensībās ir jāpiedalās. Bez variantiem ir jābrauc,” secina direktore.

I. Kāposte atzīst, ka mācību gada laikā šo braucienu ir daudz, un šim mērķim tiek izmantots pašvaldības transports, tā saucamie skolēnu pārvadāšanas autobusi. Uz sacensībām jābrauc dažādam skaitam bērnu – ja ir mazāk bērnu, tad nepieciešams mazākas ietilpības autobuss. Attiecībā par nodrošinājumu ar transportu skola nav saņēmusi atteikumus, jo, kā uzskata I. Kāposte, tas būtu līdzīgi, ja vispārizglītojošā skolā neļautu skolēniem kārtot eksāmenus naudas trūkuma dēļ. Kas attiecas uz drošību, katra mācību gada sākumā sporta skolas audzēkņi tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem, dodoties braucienos un piedaloties sacensībās.

“Katru reizi pirms brauciena bērniem ir jāparakstās par drošības ievērošanu autobusā un piesprādzēšanos ar drošības jostām. Protams, ka pēc traģiskā Ventspils notikuma gan pedagogiem, gan bērniem un viņu vecākiem atgādināju par drošību. Tas ik pa laikam ir jādara atmiņas atsvaidzināšanai,” uzskata I. Kāposte. Viņa atzīst, ka bērnu nogādāšanā uz sacensību vietām iesaistās arī paši vecāki. Direktore uzskata, ka tas ir labs rādītājs, jo apliecina, ka vecāki tik tiešām atbalsta savu bērnu sportiskajā izaugsmē un dodas kopā uz sacensībām. Kas attiecas par uzticamību šoferiem, kuri ved bērnus uz sacensībām, sporta skolas direktore saka: “Es uzticos mūsu šoferiem. Mums ir ļoti labi šoferīši.”

Pašvaldības cenšas ietaupīt uz kultūras rēķina

M. Libeka, pētot šos jautājumus, savā publikācijā secina, ka Latvijā jau ilgstoši valsts līmenī neesot sakārtota sistēma, kā tiek reglamentēta nepilngadīgo darbība amatieru mākslas kustībā, tajā skaitā arī transportēšana uz dažādiem pasākumiem. Ventspils pašvaldības Kultūras centra vadītājs Māris Valtenbergs “Latvijas Avīzei” teicis: “To atzīst arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs, ka tieši šis segments ir pelēkā zona, kas šobrīd netiek reglamentēta. Esmu sazinājies ar vairākiem kultūras centru, kultūras namu un kultūras pārvalžu vadītājiem dažādās pilsētās, un arī viņi tam piekrīt. Ņemot vērā, ka valstī nav vienotas sistēmas, tad katrs interpretē pēc savas saprašanas un iespējām, kā organizēt izbraukumus un darbošanos kultūras iestādēs, kur notiek mēģinājumi un koncerti.”

Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolas koklētāju ansambļi aktīvi gatavojas dalībai gaidāmajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Aizvadītajā piektdienā, 21. februārī, Valmieras Kultūras centrā notika Austrumlatvijas koklētāju ansambļu koncerts “Kokļu atbalsis”, kurā piedalījās arī mūzikas skolas koklētāji. Ansambļu vadītāja Lolita Medne atzīst, ka pēc Ventspils traģiskā notikuma bērnu vecāki tik tiešām bija un joprojām ir satraukušies. Dodoties šādos izbraucienos, bērni parakstās par noteikumu ievērošanu – kā ir jāuzvedas transportlīdzeklī.

“Manā rīcībā ir dokumentāls pierādījums, ka bērni zina noteikumus, tostarp arī par piesprādzēšanos un uzvedību masu pasākumos. Strādāju ar divām bērnu grupām – kopumā 12 bērniem. Lielākās meitenes, kas muzicē ansamblī “Kamenīte”, skolā mācās 9. un 10. klasē. Viņas ir patstāvīgas un ar daudzām lietām pašas tiek galā. Savukārt mazākās koklētājas ir vecumā no 3. līdz 6. klasei. Lielajām meitenēm mēģinājums Valmierā sākās jau pulksten 9 no rīta, bet mazajām – tikai pirms pulksten 15 pēcpusdienā. Lai mazajiem visa dienu nebūtu jānīkst, paši vecāki piedāvāja viņus aizvest uz Valmieru. Šis pasākums mums bija obligāts, lai varētu piedalīties dziesmu svētkos,” stāsta skolotāja.

L. Medne ir interesējusies par iespēju koklētājām nokļūt līdz Valmierai ar pašvaldības transportu. Taču, izvērtējot visus apstākļus, nolemts, ka šajā reizē bērni un skolotāja uz Valmieru dosies saviem spēkiem, jo mēģinājumi notika atšķirīgos laikos.

“Esmu ļoti pateicīga vecākiem par atbalstu. Viņi tiešām seko līdzi savu bērnu gaitām, un vajadzības gadījumos gan aizved uz pasākuma vietu, gan arī nogādā mājās. Man par šīm lietām ir mierīgs prāts. Es nesūdzos, jo, kad mums vajag doties izbraukumos, pašvaldība mūs arī atbalsta,” atzīst L. Medne.

Savukārt pūtēju orķestra “Smiltene”, kas darbojas Smiltenes Kultūras centra paspārnē, ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Pēteris Vilks “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka orķestrī muzicē ap 40 dalībnieku. P. Vilks atzīst, ka pirms pandēmijas un neilgi pēc tās neesot bijušas problēmas ar pašvaldības budžeta līdzekļiem, kas paredzēti amatiermākslas kolektīviem, lai dotos uz koncertiem ārpus Smiltenes robežām. Pūtēju orķestrim bijis aktīvi jāpiedalās dziesmu svētku kustībā, apmeklējot Nacionālā kultūras centra rīkotos pasākumus. Pašvaldība šos izbraucienus arī atbalstījusi. Arī valsts piešķīrusi dotācijas kolektīvu vadītājiem.

Tagad, plānojot Smiltenes Kultūras centra gada budžetu, šajā procesā iesaistās arī kolektīvu vadītāji, kas plāno gan jaunu instrumentu iegādi, gan arī transporta izdevumus. Aizvadītajā gadā orķestris piedalījies tikai Strenču Plostnieku svētkos. Šogad orķestrim transporta izdevumiem, pēc P. Vilka teiktā, nosacīti esot piešķirti vien 600 eiro. Viņš lēš, ka orķestrim nepietiks naudas, lai dotos uz Latgales dziesmu svētkiem. Tie notiks Daugavpilī, un smiltenieši plānojuši tajos piedalīties.

“Rēķināsim un skatīsimies, kur varam aizbraukt tuvāk. Varbūt uz Madonu? Kaut kādus koncertus noorganizēt ārpus Smiltenes robežām – tā tiešām tagad ir liela problēma,” atzīst P. Vilks. Orķestra dalībnieki ar pašvaldības skolēnu autobusiem aizbraukt nekur nevarot, jo šajos autobusos visiem vietas nepietiekot.

“Orķestra saimniecība ir liela. Mums ir daudz instrumentu. Ir vesela brigāde ar bundziniekiem, kuriem ir vairāki bungu komplekti, ksilofoni un citi nepieciešamie mūzikas instrumenti. Jā, mums, salīdzinot ar koristiem, izbraukumi ir sarežģītāka lieta,” atzīst orķestra vadītājs. Viņš ievērojis, ka gandrīz katru nedēļas nogali uz sacensībām dodas Smiltenes novada sportisti. Pašvaldība cenšas viņus atbalstīt. Taču, ja orķestrim kaut vai tikai divas reizes gadā būtu kaut kur jāaizbrauc, tas tiešām būtu problemātiski.

“Pēdējā laikā kultūras nozare ir diezgan abižota. Sastādot kolektīvu budžetu, šogad Kultūras centrs mums ir nogriezis, ja nemaldos, vismaz 16 tūkstošus eiro. Var jau saprast situāciju un vēl šo un to, bet kaut kādam balansam ir jābūt, lai atbalstītu cilvēkus, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kultūru, mākslu un sportu. Izskatās, ka Smiltenes novada pašvaldībā šobrīd ir daļa cilvēku, kuri īsti līdz galam neizprot, ko nozīmē dziesmu svētku kustība, ko nozīmē kultūra un māksla. Tas ir diezgan bēdīgi,” sarunā atzīst P. Vilks.

Runājot par drošības jautājumiem, kolektīvam dodoties izbraukumos, un uzticību autobusu šoferiem, P. Vilks gadu gaitā secinājis – ir šoferi, kuriem varot uzticēties par visiem simts procentiem un diemžēl ir tādi, no kuriem esot jāpiesargās.

“Man jāspļauj pār plecu, bet līdz šim viss ir bijis kārtībā. Pirms braucieniem es gan izvērtēju iespējamos riskus. Apkārtējos cilvēkus jau labi zinu, jo Smiltenē ilgus gadus esmu nodzīvojis. Līdz ar to skaidri zinu, kuram varu uzticēties un kuram ne tik daudz,” stāsta P. Vilks.

APTAUJA: https://poll.app.do/vai-jus-piespradzejaties-braucot-autobusos-un

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.