Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Smilteniešiem teicami rezultāti Latvijas autosprinta kausa sezonā

Aleksis Aleksejevs trijos gados no iesācēja izaudzis par autosprinta trešo labāko braucēju “Junioru” klasē un septīto starp pieaugušajiem Latvijā. Foto: Reinisfoto.net

Ar teicamiem rezultātiem Latvijas autosprinta kausa sezonu noslēguši divi smiltenes autobraucēji – Andris Aleksejevs un viņa mazdēls Aleksis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzvarot divos no pieciem šīs sezonas posmiem, Andris Aleksejevs ar 127 punktiem triumfēja “1600” klases kopvērtējumā, 2. vietas ieguvēju Oskaru Remesu apsteidzot par 12 punktiem.

Tikmēr Aleksis Aleksejevs, kuram ir tikai 11 gadi, “Junioru” klasē sezonas kopvērtējumā ieņēma 3. vietu, bet pieaugušo konkurencē “1600” klasē 26 dalībnieku konkurencē sezonu noslēdza septītais.

Aleksim autosports ir “asinīs” – ar vectēvu startē autosprinta sacensībās, bet tētis – Jānis Aleksejevs savulaik ar labiem panākumiem ir startējis gan autokrosā, gan rallijkrosā, izcīnījis daudzus titulus un kļuvis par sporta meistaru.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Sākās viss ar to, ka tētis nopirka Aleksim “Play Station” autosacīkšu simulatora sēdekli ar stūri un visiem pedāļiem, un tā viņš ar autosportu aizrāvās un sāka mācīties braukt,” stāsta Alekša mamma Jūlija Aleksejeva. “Astoņu gadu vecumā viņu iesāka mācīt braukt ar auto un deviņos gados viņš jau piedalījās pirmajās sacensībās tepat Tepera trasē Smiltenē. Pēc tam uznāca kovids un bija piespiedu pārtraukums. Pagājušajā gadā bija problēmas nokomplektēt visos posmos “Junioru” klasi, tāpēc viņš vairāk brauca starp pieaugušajiem “1600” klasē.”

Mamma atklāj, ka Aleksim ir īpaši pielāgots sēdeklis, lai savos 11 gados viņš varētu gan tikt līdz pedāļiem, gan redzēt pāri stūrei.

“Pirms kāda laika vīratēvs, kurš regulāri piedalās sacensībās, paziņoja, ka gatavo auto arī mazdēlam, un tā nu Aleksis ar savu sarkano otro “golfiņu” sāka braukt un brauc vēl joprojām,” atceras Jūlija. “Sākotnēji viņš mācījās braukt slēgtā teritorijā, pēc tam dažas reizes aizvedām viņu uz Kazruņģi un ātri vien viņš aizrāvās un sāka startēt sacensībās. Tajā vecumā, astoņos deviņos gados, bērns vēl neizjūt bailes. Ja man tagad teiktu, ka jāstartē sacensībās, es noteikti nobītos.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.