Ilze Fedotova
Jauniešiem laukos netrūkst ideju, kā attīstīt uzņēmējdarbību. To apliecina Anete Anna Cūberga (24 gadi) no Raunas pagasta, kura saimnieko “Tīrummākoņos”. Viņa audzē sezonas dārzeņus, ievāc zāļu tējas, gatavo sukādes, spiež sulas. To visu piedāvā arī patērētājiem.
“Tīrummākoņi” ir Anetes vecāku izveidota ģimenes saimniecība, kas atrodas klusā un tajā pašā laikā gleznainā vietā netālu no Raunas Staburaga. Tajā arī Anete atradusi savu nišu, pamatā koncentrējoties uz dārzeņu audzēšanu, kā arī attīstot četras siltumnīcas, kurās joprojām ražo tomāti, paprika un čili pipari. Viens no atslēgvārdiem, ka pircēji ir iecienījuši Raunas pusē audzētos dārzeņus un tiem ir atrasts labs noiets, varētu būt sortimenta dažādība. Proti, sezonas kastēs ir viss, sākot no burkāniem un tomātiem līdz pat vistu olām.
Visu dienu pa dārzu
Interesanti, ka Anetei nav ar lauksaimniecību saistīta izglītība, bet zināšanas un pieredze krāta pašmācības ceļā – tikai un vienīgi praktiski darbojoties un dodoties uz priekšu. “Man ir ar tūrisma un viesmīlības jomu iegūta izglītība. Tā ir veiksmīgi noderējusi, jo savā laikā man bija iespēja pastrādāt gan kafejnīcā, gan restorānā. Taču laukos savā dārzā un vidē jūtos vislabāk. Man ir fantastiska atbalstoša ģimene. Esmu viena no trim māsām, un ar savu kuplo ģimeni ļoti lepojos. Esmu dzimusi Rīgā, bet, pateicoties manu vecāku izvēlei par labu dzīvot laukos, jau no bērnības atceros sevi šeit laukos – “Tīrummākoņos”. Patiesībā esmu šeit iesakņojusies. Lauku darbi nav sveši, tāpēc savu ikdienu, piemēram, dzīvoklī nekādi nevarētu iedomāties. Visiem, kuriem šķiet, ka, dzīvojot laukos, iestājas rutīna vai ir tāda stāvēšana uz vietas, varu teikt, ka tā nebūt nav, šeit es redzu attīstības iespējas un izaugsmi tieši tajā, ko daru un kas man sagādā prieku,” iesāk Anete.
Šobrīd Anete apsaimnieko dārzeņu lauku pushektāra platībā, kas ir pilnīgi pietiekami, lai tajā augtu viss, ko varētu likt galdā. Skaidrs, ka saimniecībā darba netrūkst, jo ir arī truši un vistas. “Kā no rīta sešos ceļos, tā tikai līdz ar tumsas iestāšanos miers. Vasarā viss jāravē, jāsalej, augšanas periodā arī jāsamēslo, bet tajā pašā laikā jāgādā par piegādēm klientiem. Jau labu laiku rit ražas novākšana. Var teikt, ka šis ir tas brīdis, kad vislabāk redzēt un novērtēt sava darba augļus. Ir gandarījums par to, kas izdevies, jo praktiski katru kultūru audzēju no mazas sēkliņas, to kopju un loloju, lai rezultātā būtu ko novākt un likt galdā, kā arī piedāvāt citiem,” par ikdienu stāsta Anete.
Pēc viņas pieredzes, lai šāda veida nodarbi attīstītu, ir daudz jāstrādā ar sociālajiem tīkliem, regulāri jāatgādina par sevi, jāliek sludinājumi dažādās pārdošanas grupās. “Cilvēki piesaka, ko vēlas. Mūsu klientu loks galvenokārt ir Rīgā. Tad attiecīgi, ja ir vairāki pieteikumi, reizi vai divas nedēļā arī paši braucam uz Rīgu un nogādājam lauku labumus pilsētniekiem. Veicam piegādes arī Siguldā, Valmierā, Cēsīs. Šobrīd iecienītas ir dārzeņu kastes, kurās ir dažādi produkti. Katru nedēļu šis sortiments, ko lieku kastēs, ir mainīgs. Galvenais, ka viss ir svaigs un ekoloģiski audzēts. Ģimenes galdam ar šādu kasti pietiek vairākām dienām. Protams, arī saimniecībā uz vietas ir iespējams iegādāties dārzeņu kasti ar lauku produktiem. Katru no produktiem ir iespējams iegādāties arī atsevišķi,” skaidro dārzeņu audzētāja.
Piemēram, šīs nedēļas sezonas kastes piedāvājumā saturs ir šāds: lauku olas, siltumnīcas gurķi, tomāti, kartupeļi, burkānu bunte, jaunie šalotes sīpoli (ar lokiem), dzeltenie kartupeļi, mazsālīti gurķi, svaigi griezta piparmētra, sarkanie čili, ārstniecības augu tēja.
“Arī tēju vākšana man patīk. Piedāvāju cilvēkiem gan pļavā vāktu ziedu tējas, gan pati audzēju rudzupuķes un kumelītes. Viena no manām firmas tējām ir augļu tēja, kuras sastāvā ir arī kaltētas upenes. Daudzi iecienījuši jasmīnu un citas arī,” norāda Anete un saka, ka tējas baudīšanas laiks jau ir sācies, aromātiskas zāļu tējas krūze noteikti palīdzēs sasildīties drēgnajos rudens vakaros.
Jāpiemin, ka “Tīrummākoņi” nodarbojas arī ar upeņu audzēšanu, sākotnēji pievēršoties tam kā hobijam, bet, gadiem ritot, tai pievēršoties kā nopietnākam biznesam un paplašinot ogu plantācijas līdz 2,5 hektāru platībai. Ģimenes saimniecībā ir arī ābeļu dārzi. Ābolu raža ir laba, un nu jau pēc pāris dienām tiks uzsākts darbs pie pārstrādes. Proti, tiks spiesta svaiga ābolu sula. Kā novērojuši Cūbergi, noiets šim produktam ik rudens sezonu ir bijis labs, tāpēc viņi cer, ka arī šogad būs pieprasījums pēc ābolu sulas.
Viss aizsākās ar sukādēm
Uzņēmējdarbības lauciņā Anete tirgū startējusi pirms dažiem gadiem. Liels atspēriena punkts viņai ir bijis “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” rīkotais konkurss “Laukiem būt”, kur apmācībās viņa ieguvusi pieredzi, kas jaunietei devusi motivāciju un iedrošinājusi dibināt savu uzņēmumu. Proti, viņa startējusi konkursā ar savu biznesa ideju par sukāžu ražošanas attīstību. No žūrijas tā saņēma augstu vērtējumu un bija starp laureātiem, iegūstot mentoringa balvu (2020. gadā). “Es ieteiktu jauniešiem izmantot šādas iespējas apmeklēt kursus vai mācības, kas tiek piedāvātas. Tā ir iespēja sastapt jaunus domubiedrus, paplašināt redzesloku un redzēt, kādā virzienā doties. Patiesībā ir ļoti daudz ieguvumu šādām programmām,” viņa vērtē.
Kā saka Anete, sukādes ir izcils, garšīgs un veselīgs našķis, ko iesaka lietot kā kārumu gan ikdienā, gan svētkos. “Tā ir lieliska alternatīva visiem, kam garšo saldumi, bet rūp arī veselība. Ideja par sukāžu ražošanu man radās pirms gadiem četriem. Viss aizsākās ar cidoniju sukādēm. Zinot, ka sukāžu ražotāju netrūkst, es cenšos piedāvāt tādus sukāžu veidus, garšu kombinācijas, kas varbūt citiem ir neierastākas, lai kaut kādā veidā atšķirtos no citiem audzētājiem. Piemēram, manā sortimentā ir burkānu-upeņu un kabaču-aveņu sukādes. Gatavoju arī cidoniju, pīlādžu, rabarberu, kabaču, ābolu un citu veidu sukādes,” viņa papildina un uzsver, ka darbs pie jaunās sukāžu partijas gatavošanas plānots jau septembra beigās. Tad sāksies to īstā sezona, jo vēl šobrīd nākas koncentrēties uz dārzeņu un augļu ražas novākšanu.
Zinot, ka elektrības cenu sadārdzinājums atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenu, Anete ar ģimeni jau interesējusies par alternatīviem variantiem. Proti, viena no iecerēm ir pāriet uz saules baterijām. Tas varētu būt vienīgais veids, kā būt neatkarīgiem no svārstībām elektroenerģijas tirgū.
Bez azarta un avantūrām ikdiena nav iedomājama
Kā zināms, augustā jau ar devīto sezonu pie skatītājiem atgriezies populārais realitātes šovs “Lauku sēta”. Dalībai spēlē kopā ar vairākiem simtiem citu pretendentu bija pieteikusies arī Anete. “Pēc dabas esmu avantūriste, tāpēc piedalīšanās “Lauku sētā” man būtu kas jauns un visai traks. Arī draugi mani izaicināja, jo viņi redz, cik es ikdienā esmu enerģiska uz visiem lauku darbiem, un mums bija pat joks, ka beidzot taču jāpiesakās šovam. Atlase notika attālināti platformā “Zoom”. Tiku simtniekā un beigās biju pat starp desmit pretendentiem. Tātad šovā būtu tikusi, taču pāris dienu pirms gala lēmuma tomēr atteicos, – ne tādēļ, ka nebūtu, kas padara darbus manā vietā, bet vairāk bažījoties par savu veselības stāvokli, kas jau ir pavisam cits stāsts. Bet neko darīt, kas zina, varbūt atkal sadūšošos kādu citu gadu, es nebaidos ne no izaicinājumiem, ne arī no intrigām, jo vienmēr pastāvu par savu viedokli, neklusēju,” pauž Anete.
Viņa zina, ka dārzeņu audzēšana ir specifiska un nekad nevar zināt, kas kurā gadā labi izaugs un kas pievils, taču tas noteikti nebūs iemesls, lai šo nodarbi mestu pie malas. “Piemēram, pagāja laiks, lai iemācītos un saprastu, kā izaudzēt šalotes sīpolus. Pirmajā gadā tiem nepatika augsne, nākamajā gadā darīju kaut ko citādāk un sanāca. Tā arī dzīvē, ja ir nosprausts kāds mērķis un ceļā uz to ir piemeklējušas kādas grūtības, nevajag padoties. Ja vien tas ir tiešām tavs, tad noteikti viss izdosies. Galvenais nedomāt, ka viss ir īsā laikā sasniedzams. Tad labāk iet maziem solīšiem, bet stabili uz priekšu,” tā jaunā lauksaimniece no Raunas.
#SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma