Izbūvē ceļu uz Lūlu akmeni

“Latvijas valsts meži” (LVM) Zemgales reģionā pabeiguši meža autoceļa “Laugaļu pļavu ceļš” būvniecību Mazzalves pagastā.

Jaunais ceļš, kas janvārī nodots ekspluatācijā, uzlabos meža apsaimniekošanu, kā arī nodrošinās apmeklētājiem pieeju pie Lielā Lūlu akmens, kas ir lielākais akmens Aizkraukles novada Mazzalves pagastā.

Uzbūvētā ceļa kopējais garums ir 1,045 km. Kopā ar ceļu izbūvētas septiņas nobrauktuves, apgriešanās laukums un plaša maiņas vieta auto novietošanai pie nobrauktuves uz Lielo Lūlu akmeni.

Par būvniecības gaitu stāsta LVM Zemgales reģiona vecākais meža infrastruktūras speciālists Bruno Braže: “Meža autoceļa būvniecības darbi ilga četrus mēnešus, ievērojot putnu ligzdošanas perioda ierobežojumus. Būvnieka profesionalitāte un labvēlīgie laikapstākļi ļāva būvobjektu pabeigt laikā.”

Lielais Lūlu akmens ir netālu no Lūlu mājām, tāpēc vietējie mazzalvieši lielo akmeni nodēvējuši tieši šādi.

Laikraksts “Staburags”

SIA “Iecavnieks&Co” pārdod lauksaimniecības zemi un tehniku

Uzņēmuma restrukturizāciju sākusi Iecavas pagastā bāzētā SIA “Iecavnieks&Co”.

“Esam nolēmuši pārdot uzņēmuma lauksaimniecības daļu, kuru veido 270 hektāri zemes, kā arī tās apstrādei paredzēto tehnikas parku. Šādu lēmumu pieņēmām, lai iegūtu līdzekļus dabīgo krāsu ražotnes “Paint eco” eksportspējas veidošanai, kā arī pārējās ražošanas infrastruktūras uzlabošanai. Uzņēmums nevēlas šim nolūkam izmantot banku aizdevumus, tāpēc finanses attīstībai cer iegūt, restrukturizējot uzņēmumu,” “Bauskas Dzīvi” informēja SIA “Iecavnieks&Co” direktors Dainis Lagzdiņš.

Viņš norādīja, ka lauksaimniecība ir tikai viena no četrām uzņēma darbības nozarēm. Bez tās “Iecavnieks&Co” aktīvi strādā graudu pirmapstrādes, eļļas un lopbarības, kā arī krāsu ražošanas jomās.

D. Lagzdiņš skaidro, ka uzņēmumā ražotās dabiskās krāsas jau tagad ir augstas kvalitātes un pieprasījums būtu daudzviet pasaulē, taču jāveic ieguldījumi, lai eksportu varētu uzsākt. Tāpat ieceres ir arī paplašināt produktu klāstu šajā segmentā, piemēram, piedāvājot jau krāsotus dēļus.

Pašlaik “Iecavnieks&Co” kopumā apsaimnieko 450 hektārus, no kuriem 270 hektāri ir pašu zeme, bet 180 hektāri tiek nomāti. Platības atbilstoši augu sekai ir apstrādātas un apsētas. Ja pircējs iegādāsies zemi tagad, tad varēs novākt arī ražu. Tas attiecas arī uz nomātajām platībām. Visa zemes platība atrodas turpat Iecavas pagastā. Uzņēmumā zemi raksturo kā vidēji labu. Ziemas kviešu ražas atkarībā no laikapstākļiem esot 6 – 8 tonnas no hektāra. Labos gados rapsi izdodas nokult 3 – 3,5 tonnas no hektāra.

Lauksaimniecības platības tiek pārdotas tikai kopā ar tehniku. Uzņēmumam ir divi jauni “Claas” traktori, “New Holland” kombains, sējmašīna “Väderstad”, miglotājs un attiecīgais aprīkojums. Visa tehnika ir samērā jauna un labā stāvoklī.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

“Dior” šūpuļtīklus šuj Gulbenē

Pasaulē slavenā modes zīmola “Dior” šūpuļtīkli, kas ir domāti atpūtai pie jūras vai dārzā, top Gulbenē uzņēmuma “Nemo” šūšanas filiālē.

“Nemo” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe “Dzirkstelei” stāsta, ka “Dior” meklēja kādu ar pieredzi šūpuļtīklu ražošanā, tāpēc Latvijas tūrisma zīmols “Modern Nomad” ar jau gadiem aprobētajiem šūpuļtīkliem tika izvēlēts kā partneris.

“Tā kā “Modern Nomad” tiek šūts “Nemo” Gulbenes filiālē, tad arī “Dior” tehnisko pusi izstrādāja “Nemo” filiāles vadītāja Inese Sliņķe. Tieši Inese izstrādāja “Dior” hamaku (pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai – redakcijas piebilde) paraugus. Pie mums bija arī firmas pārstāvji un auditēja ražotnes atbilstību viņu standartiem, un saņēmām ļoti atzinīgu vērtējumu. Gulbenē tika saražots pasūtījums bez nevienas kvalitātes pretenzijas. Domāju, ka arī Inesei pienākas atzinība, jo bez tehnologa nebūtu reāla produkta,” saka I. Zemdega-Grāpe. Viņa skaidro, ka plašākai publikai nav zināms, ka modes un citās nozarēs zīmoli, jo īpaši lielākie, paši visbiežāk neražo neko. Zīmoli galvenokārt nodarbojas ar reklamēšanu un pārdošanu.

“Nemo” ir uzņēmums, ko zina nevis pircēju, bet biznesa aprindās. Ir brīži, kad zīmoli stāv rindā, varam ražot “Karl Lagerfeld” un “Dior” vienlaicīgi. Bet godīgi – mūsu galvenais pircējs pērk tautai tuvākus zīmolus, un līdz šim tieši Gulbenes filiāle ir bijusi galvenā un labākā “66North” aktīvās atpūtas jaku ražotāja. Mums tādi zīmoli ir daudz ērtāki, kuriem ir regulāri un stabili pasūtījumi, jo svarīgākais ir nodrošināt cilvēkiem darbu un samaksāt adekvātu samaksu. Tāpēc “Dior” ir zvaigzne, ko pielikt pie krūts, ar ko palepoties, bet maizi nopelnām bez “glamūra”,” uzsver I. Zemdega-Grāpe.

Pagājušais gads bija veiksmīgākais gads šūšanas uzņēmuma “Nemo” vēsturē. Apgrozījums – 4,4 miljoni eiro, kas ir par 44 % vairāk nekā 2023. gadā.

“Gads sākās ļoti intensīvi un interesanti. Bija jauni klienti, un ņēmām jaunus darbiniekus, arī šūšanas uzņēmuma “Nemo” Gulbenes filiālē. Darbinieki šoreiz nāca tiešām labi, daudz prasmīgāki un spējīgāki nekā iepriekš – par to liels prieks. Gulbenes filiālē pašlaik ir 23 darbinieki,” saka I. Zemdega-Grāpe.

Laikraksts “Dzirkstele”

Vēsturei svarīgus likteņstāstus apkopo grāmatā

Alūksnes novada politiski represēto klubs “Sarma” biedrības 35. gadskārtā izdevis grāmatu ““Sarmai” 35 Alūksne 1989–2024”.

Tas ir dziļi emocionāls un vēsturiskā kontekstā svarīgs darbs, kas atspoguļo politisko represiju sekas un pētnieciskā darba nozīmi, saglabājot šī skaudrā vēstures posma piemiņu nākamajām paaudzēm.

Grāmata sadarbībā ar “Vītola izdevniecību” veidota tieši uz jubilejas pasākumu, pēc represēto kluba vadītājas Dzidras Mazikas ierosmes. “Mūsu sadarbība turpinās vairāku gadu garumā, šī nav pirmā kopīgi izdotā grāmata. Šajā izdevumā publicēti materiāli, kas atspoguļo kluba darbību ar nelielu ieskatu kluba dibināšanas vēsturē. Grāmata ir kā ģimenes albums, tajā publicēti arī skolēnu zinātniskie un mākslas darbi. Tas Latvijā ir kaut kas unikāls, ka jaunieši tik padziļināti pēta trimdas laiku. Ir svarīgi neaizmirst vēsturi, grāmata ir paliekoša vērtība,” skolēnu ieguldījumu novērtē grāmatas redaktore Ilona Gaile un uzsver – tas ir gan kluba, gan vēstures pedagogu nopelns. Viņa pauž prieku par “Sarmas” atsaucīgajiem sadarbības partneriem, piemēram, Zemessardzes veterāni, skolotāji, muzejs, Alūksnes novada pašvaldība.

“Sarmas” un tās vadītājas Dzidras Mazikas ieguldījums vēsturei svarīgo likteņstāstu saglabāšanā ir nenovērtējams, par ko saņemts gan Alūksnes novada pašvaldības, gan nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” (AANF) pagodinājums. Kā saka AANF valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece, ir gandarījums, ka izdevies palīdzēt īstenot kluba “Sarma” ieceres. “Fonds piesaistījis ziedojumus un atbalstījis 12 represēto kluba projektus 5072,51 eiro apmērā. Apbrīnojama ir biedrības cilvēku degsme un viņu darbs vēsturei svarīgo lappušu saglabāšanā, neļaujot cilvēkstāstu liecībām iet zudībā,” pateicīga ir Dz. Zvejniece, neslēpjot prieku, ka arī jaunākā grāmata ieraudzījusi dienasgaismu. Viņa uzsver, ka nozīmīgs devums, lai šādi projekti ieraudzītu dienasgaismu, ir mūsu novada ļaudīm, kuri nesavtīgi ziedo līdzekļus šādiem projektiem.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.