Reģionu ziņas

Papildina zivju resursus četros ezeros

Saistībā ar novada ezeru apsaimniekošanas plānu četros Gulbenes novada ezeros tika ielaisti 24 000 nepilnus 10 centimetrus gari zandartu mazuļi.

Stāmerienas ezerā ielaisti 7400, Augulienas – 5300, Pinteļa – 6500, Sprīvuļa – 4800 zandartu šāgada mazuļi, kuri tika atvesti no Igaunijas Kalatalu Herjanurmes zivju audzētavas. Pašvaldības policijas darbinieks Dāvis Žuks, kura pienākumos ir arī novada ūdenstilpju uzraudzība, “Dzirkstelei” skaidroja, – kopš iepriekšējās zivju resursu papildināšanas, kas notika 2021. gada septembrī, bija pēdējais laiks šo procedūru atkārtot. Finansējums iegūts, rakstot projektu Zivju fondam.

“Zivju fonds sponsorē 90 % no kopējām izmaksām, mūsu pašvaldības līdzfinansējums ir tikai 10 %. Sākumā projekts tapa par 10 000 eiro kopējo summu, taču vēlāk izrādījās, ka šiem ezeriem ir arī ielaižamo zivju limits, cik katrā drīkst ielaist. Līdz ar to ielaisto zivju skaits samazinājās un finansiāli pilnu apjomu mēs neieguvām, jo pievienot klāt vēl kādu ezeru bija par vēlu. Kā piegādātājus šoreiz izvēlējāmies igauņu zivju audzētājus, jo par viņu produkciju un tās kvalitāti bija ļoti labas atsauksmes. Tas bija arī tuvāk, un zivis ir no vietas, kur laikapstākļi ir tādi paši, kā pie mums,” uzsver D. Žuks.

Laikraksts “Dzirkstele”

Lemj par iegādi, lai gan pielietojums nav skaidrs

Vairākus gadu desmitus līdzās citiem atjaunotajiem namiem Alūksnes pilsētas centrā slienas nolaistais, uz sabrukšanas robežas esošais vietējās nozīmes kultūras piemineklis ar tam piegulošo zemi Ojāra Vācieša ielā 8. Tagad ēku īpašnieks par nieka vienu tūkstoti eiro piedāvā iegādāties Alūksnes novada pašvaldībai.

Gadiem ilgi ēkā pašā pilsētas centrā mājoja “Latvijas Pasta” Alūksnes 1. pasta nodaļa. Kopš 2014. gada nekustamais īpašums Ojāra Vācieša ielā 8 pieder biedrībai “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK), un līdz 2024. gada aprīlim šeit darbojās LSK Alūksnes komiteja. Īpašumā esošo zemes vienību kopējā platība ir 1 858 kvadrātmetri. Nespējot īpašumu savest kārtībā, LSK Alūksnes komiteja no tā šogad pārcēlās uz citām, atbilstošākām, telpām un centās ēku pārdot par 80 000 eiro. Tas neizdevās, jo acīmredzot objekts ir ļoti sliktā kārtībā un, lai to sakārtotu, nepieciešami prāvi ieguldījumi.

11. oktobrī Alūksnes novada pašvaldības dome saņēma piedāvājumu minēto īpašumu iegādāties par vienu tūkstoti eiro, tādēļ 24. oktobra pašvaldības domes Finanšu komitejas sēdē bija iekļauts jautājums par šī nekustamā īpašuma iegādi. Deputātu viedokļi bija atšķirīgi, vieni atbalstīja ēkas iegādi, citi iebilda, jo nebija skaidrs ēkas pielietojums. “Pašlaik svarīgi ir nopirkt, bet, kad, realizējot attīstības plānu, nonāksim līdz šīs konkrētās vietas attīstībai, tad arī par to lemsim. Šajā gadījumā nav jēgas lemt par to, ko neesam vēl iegādājušies,” sacīja Attīstības komitejas priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Paipalu fermā tagad mīt “Rūsa un Rozīnes”

Vairākus gadus netālu no Kokneses, Bilstiņos, Bruno Cīruļa saimniecības “Rīta putni” fermā, mita paipalas. Putnu skaits palielinājās līdz pieciem tūkstošiem un tos pārcēla uz Baldoni.

Līdz ar to atbrīvojās ferma un arī šķūnis, kurā līdz tam uzglabāja putnu mēslu kompostu. Tā vietā tagad ierīkots veikals – kafejnīca “Cornelius”, kas darbojas gan vasarā, gan ziemā. Bijušās fermas ēkā top motociklu darbnīca un ierīkota metālā veidotu mākslas priekšmetu izstāde.

Bruno Cīrulis motociklu darbnīcai devis nosaukumu “Rūsa un Rozīnes”. Viņš stāsta, ka veikala – kafejnīcas nosaukuma “Cornelius” vārds cēlies no bijušā Bilstiņu saimnieka – zviedra Corneliusa Bilšteina. Kad Koknesē vēl bija pils, viņš bija tās pārtikas un kara noliktavas grāmatvedis. Savukārt par bijušo paipalu fermas ēkas izmantošanu ideju nebija līdz brīdim, kad pavasarī nopircis savu motociklu.

Darbnīcas “Rūsa un Rozīnes” logotipa, divu mākslinieciski savītu burtu R apvienojuma, autors ir Valters Verners. Viņš ir arī Rīgas cirka galvenais dizainers un grafiķis. Ēkas ārpuses dizainu veidojusi novadniece, māksliniece Elīna Māliņa, izmantojot senāk populāru cigarešu nosaukumus un citus, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados labi zināmus vārdus.

Gaitenī pie sienas vairākas melnbaltas lielformāta fotogrāfijas. Arī par tām ēkas saimniekam savs stāsts. Fotogrāfiju autors ir novadnieks Māris Ločmelis. Lielajā zālē vidū trīs motocikli, gar sienām no dažādiem metāla priekšmetiem – mūzikas instrumentu, šujmašīnu, pulksteņu detaļām un daudz kā cita – izgatavoti tēli, maskas, ieroči, dizaina priekšmeti, no kuriem daudziem nav praktiska pielietojuma ikdienā. To autors ir rīdzinieks Normunds Bite.

Bruno arī saka, ka viņu ideja ir darbnīcu Bilstiņos veidot kā kompleksu piedāvājumu mototūristiem ar saukli “Palīdzēsim sasniegt Eiropas maliņu”. Te vienuviet ir naktsmājas, ēdināšana un iespēja apkopt savu motociklu. Šajā rudenī Bilstiņos savu motosezonu noslēdza rēzeknieši. Lai darbnīcu darītu zināmu iespējami vairākiem motobraukšanas entuziastiem, to ar nākamo vasaru plāno iekļaut Eiropas mototūristu maršrutā. Plānā izveidot arī pašiem savu tūrisma maršrutu Latvijā, kurš būtu interesants šādu spēkratu īpašniekiem.

Laikraksts “Staburags”

SOS bērnu ciematiem dāvina elektroierīces

Īslīces SOS bērnu ciematā viesojās pārstāvji no “Lidl Latvija” un “Eko Baltia vide”, lai ziedotu vairāk nekā 230 elektroiekārtas ikdienas vajadzībām.

Uzņēmums “Eco Baltia vide” šī gada februārī atklāja elektrotehnikas remontdarbnīcu “LAB!”, lai paplašinātu elektropreču ilgtspējīgu izmantošanu. Kopā ar mazumtirdzniecības tīklu “Lidl Latvija” saimniecībā noderīgas elektroiekārtas ziedotas Īslīces SOS bērnu ciematam, gan sniedzot atbalstu, gan pievēršot uzmanību atbildīgai elektroiekārtu apritei. Līdzīga akcija pirms neilga laika notika Valmieras SOS bērnu ciematā, kur ziedotas 260 elektroiekārtas.

Reizēm klienti veikalā “Lidl” iegādāto elektroierīci vēlas atdot atpakaļ, jo tā nestrādā. Uzņēmums nereti konstatē, ka pie vainas ir no baterijām nenoņemts papīrs vai cita viegli atrisināma problēma.

“Atpakaļ atdoto preci otrreiz tirdzniecībā nevaram laist, tāpēc ar “Eco Baltia vide” esam noslēguši ziedojumu līgumu, ka visas salabojamās lietas viņi nodod SOS bērnu ciematiem vai citām biedrībām,” stāsta A. Birzule, “bērni un jaunieši SOS ciematos ir pilntiesīgi ģimenes locekļi, tāpēc sadzīves iekārtas viņiem ikdienā ir ļoti noderīgas – var gatavot ēst, pļaut zāli, ar urbjmašīnu salabot mēbeles vai jebko citu.”

“Šeit ir 11 mājas katra ar savu kopjamo platību. Šī gada pavasarī “Lidl Latvija” ziedoja elektriskās pļaujmašīnas, trimmerus, krūmgriežus un urbjmašīnas. Tas ir vērtīgs ieguvums, jo iepriekš bija jādala trīs pļaujmašīnas uz visu kopjamo platību, taču tagad jaunieši katrā mājā paši var uzturēt zālienu kārtībā,” skaidro Īslīces SOS bērnu ciemata direktors Gatis Matulēvičs.

Pateicoties labdaru sadarbībai, Īslīces SOS bērnu ciemata ģimenes ieguva arī blenderus, krūmgriežus, galda lampas, tosterus, tvaika gludekļus, kafijas dzirnaviņas un citas lietas.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

“Lielupes līdaka” – 89 centimetrus gara

Jelgavā noritēja atklātās sacensības makšķerēšanā no laivām “Lielupes līdaka 2024”. Uzvaru izcīnīja Guntis Blekte un Artūrs Apšukrapšis, bet lielāko līdaku noķēra Matīss Lēnerts, informē Sporta servisa centrs.

Šogad sacensībās piedalījās 29 ekipāžas – kopā 56 cilvēki. Laivā varēja atrasties viens vai divi makšķernieki, bet vienam obligāti bija jābūt pilngadīgam. Teritorija, kurā drīkstēja makšķerēt, nebija ierobežota, zivis varēja ķert Lielupē visā tās garumā, galvenais – foto un video formātā fiksēt zivju noķeršanu, garumu un atlaišanu atpakaļ upē un ierasties sacensību centrā līdz sacensību beigu “zvanam”. Atvēlētais laiks lielākās līdakas un loma noķeršanai bija sešas stundas.

Kopējā lomā tika ieskaitītas piecas līdakas, ne mazākas par 50 centimetriem, pieci zandarti, ne mazāki par 45 centimetriem, un pieci asari, ne mazāki par 25 centimetriem. Šoreiz starp līderiem bija ļoti sīva cīņa. Pirmo vietu no otrās šķīra vien četri punkti, bet otro no trešās – 12 punkti. Summējot punktus par noķertajām zivīm, pirmo vietu izcīnīja Guntis Blekte un Artūrs Apšukrapšis. Viņi noķēra četras līdakas un vienu zandartu. Otro vietu ieguva Gints Zariņš un Kaspars Šverns, kuri paguva ne tikai noķert piecas līdakas, bet arī izvilkt no upes vairākus maluzvejnieku tīklus. Trešie – Vitālijs Vilcāns un Staņislavs Osipovs, kuri oktobra sākumā Latvijas izlases sastāvā izcīnīja otro vietu pasaules čempionātā spiningošanā no laivām.

Lielāko līdaku šogad noķēra Matīss Lēnerts, un tā bija 89 centimetrus gara. Pērn lielāko līdaku izvilināja Renārs Bumbieris, un tā bija 85 centimetrus gara. 2022. gadā 96 centimetrus garo Lielupes līdaku no upes izvilka Mārcis Purmalis. 2021. gadā lielāko līdaku – 83 centimetrus garu – noķēra Gatis Roga. 2020. gadā pandēmijas dēļ sacensības nenotika, bet līdz tam lielākā līdaka tika noteikta pēc svara.

Sacensību pirmās vietas ieguvēji saņēma dāvanu karti 300 eiro vērtībā, otrās vietas – 200 eiro, trešās – 150 eiro vērtībā. Balva par lielāko līdaku – 250 eiro vērtībā.

Sacensības rīkoja makšķerēšanas sporta klubs “Lielupes brekši” sadarbībā ar Jelgavas makšķernieku biedrību” un Jelgavas pašvaldības iestādi “Sporta servisa centrs”.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.