Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Reģionu ziņas

Ūdens no telpām izsūknēts, taču tās joprojām ir slapjas. Vietām mēbeles stāvēja metru dziļā ūdenī.
FOTO: SANDRA LEITĀNE

Applūdušajai ģimnāzijai palīdz ap pussimts talcinieku

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Spēcīgās lietavas jūlija beigās pamatīgi applūdināja Jelgavas Valsts ģimnāzijas cokolstāvu un pagrabu. Vairākas dienas visas mēbeles un sadzīves tehnika atradās ūdenī. Tagad ūdens atsūknēts, un skolai palīdzēt talkā atsaukušies ap pussimts cilvēku – audzēkņi, absolventi un arī skolēni, kuri 1. septembrī šeit uzsāks mācības.

Talcinieki skolas pagalmā iznesa solus, skapjus un citas mantas, kuras vairākas dienas bija mirkšanas gandrīz metru dziļā ūdenī. Skolas virtuvē sastopam pensionāri Lidiju Ozoliņu, kura kādreiz bijusi šīs skolas audzēkne, tāpēc nav varējusi palikt malā: “Domāju – lupatu rokā es paņemt varu, jāatnāk un jāpaslauka. Es domāju, ka šo vietu saglābs. Te jāiztīra, jāizmazgā visi trauki, visi plaukti. Tur, kur ir tehnika, es nezinu, kā būs.”

Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietnieks Artūrs Strods stāsta, ka pagrabs bija vairāk applūdis nekā cokolstāvs: “Šobrīd nesam ārā visas mēbeles, lai varētu saprast, kas ir glābjams, kas nav glābjams.” Pagalmā uzslietajā teltī tiek liktas mantas, kas pēc izžūšanas vēl varētu būt izmantojamas, bet konteinerā un lielā kaudzē tiek mests viss, kas neglābjami sabojāts. A. Strods piebilst, ka, visticamāk, izmest nākšoties arī galdus un skapjus, kas izgatavoti no skaidu platēm. Šobrīd skolā atslēgta elektrība, un talciniekiem mantas no pagraba jānes lukturīšu gaismā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Neraugoties uz to, ka ūdens no telpām izsūknēts, tās joprojām ir slapjas. Skaidrības neesot arī par elektroierīcēm: “Elektroierīces žūst. Šīs nedēļas laikā gaidām ekspertus, kas novērtēs, vai tās vispār drīkstēs ieslēgt un vai spēs atkal darboties. Mācību virtuvē ir gan indukcijas plītis, gan ledusskapji un citas ierīces. Tāpat dizaina un tehnoloģiju kabinetā ir lāzergriezēji un virpas. Viss zem jautājuma zīmes.” Skolas ēka un arī inventārs esot apdrošināti, bet, cik lielus zaudējumus lietavas nodarījušas, vēl nevarot pateikt. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Tija Aleksandrova gan norāda, ka situācija neesot tik slikta, lai aizkavētu jaunā mācību gada uzsākšanu 1. septembrī.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Labo vissliktāko ceļu ar dubulto virsmas apstrādi Latvijā

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirms trijiem gadiem Gulbenes novadā ceļam Ozoli–Liezēre–Tirza–Stāķi posmā no 37,315. līdz 41,671. kilometram tika veikta divkārtu virsmas apstrāde, un šo būvdarbu izmaksas bija 2,1 miljons eiro ar PVN. Finansējums bija no valdības papildus piešķirtajiem 100 miljoniem eiro no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Taču jau pirmajā pavasarī pēc remonta parādījās milzīgas bedres un tika konstatēts, ka ceļa segums gandrīz sabrucis. Bedres palaikam tika lāpītas un pielīdzinātas, bet tas situāciju neatrisināja. Pārvietošanās aptuveni četru kilometru garumā līdz šim laikam ir bijis izaicinājums autovadītājiem. Būvdarbu pasūtītāja “Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājs Juris Priednieks neslēpa, ka šis ir visā Latvijā visproblemātiskākais ceļš ar dubultās virsmas apstrādi.

Nu beidzot uzsākti ceļa Tirza–Galgauska remontdarbi. Rit jau trešais garantijas termiņa gads, un šajā periodā par ceļa stāvokli ir atbildīgs būvuzņēmējs SIA “8 CBR” (kopš 2008. gada ir viens no AS “A.C.B.” uzņēmumu grupas dalībniekiem), kas arī veic ceļa remontu. Būvuzņēmējs safrēzēs esošo uzbūvēto segumu, noveltņos un veiks dubulto virsmas apstrādi ar šķembiņām. Tas, cik ilgā laikā remonts tiks paveikts, atkarīgs no uzņēmēja darba organizēšanas, bet tas ir jāizdara līdz 15. augustam. Remontdarbu laikā autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Dzirkstele”

Uzņems filmu par Alūksnes kapusvētkiem

Alūksniešiem gada ritumā kapusvētki ir ļoti svarīgs notikums, un kapusvētku fenomens nu jau iedvesmojis ne vienu vien radošu darbu. Režisore Elza Gauja, kura pēdējā laikā Alūksnes pusē uzturas diezgan bieži, pamanījusi kapusvētku nozīmīgumu vietējo cilvēku dzīvē un veidos par to dokumentālo kino.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Pašlaik esmu izpētes procesā, bet dokumentālā filma noteikti būs. Alūksnes kapusvētku dienā būsim kapsētā. Esam jau sarunājuši dažus iedzīvotājus, kuri dalīsies savos stāstos. Bet es labprāt uzklausīšu arī citus. Ja kāds vēlas dalīties ar savām atmiņām par kapusvētkiem, aicinu sazināties ar mani “Facebook” vietnē – rakstot vēstuli Elzai Gaujai,” viņa stāsta. Režisore uzsver, ka šajā, pirmajā filmas tapšanas epizodē, filmēšanas komanda vairāk strādās kā notikuma novērotāji. Ja filma iegūs finansējumu, tad šis projekts taps vairāku gadu garumā. “Mums ir doma veidot filmu vairākus gadus, vairākus kapusvētkus, ar dažādiem stāstiem. Šī projekta gala rezultāts prasīs pacietību gadu garumā. Domāju, vēl vismaz divas trīs vasaras noteikti,” saka E. Gauja.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Izmēģina jaunas graudaugu šķirnes

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas novada Dāviņu pagasta zemnieku saimniecībā “Eriņi” šovasar izmēģinātas jaunas graudaugu šķirnes, lai noteiktu piemērotāko klimatiskajiem un laikapstākļiem.

Izmēģinājumus “Eriņos” uzņēmušies tāpēc, ka lauksaimniecības virzību uz priekšu saskata inovācijās, pauž saimniecības īpašnieks un vadītājs Andris Grantiņš. Sadarbībā ar lauksaimniecības produktu kompānijām Dāviņu pagasta “Spolnieku” laukā šovasar iesētas vairākas kviešu šķirnes, pēc kuru novākšanas izdarīti secinājumi par piemērotākajām. A. Grantiņš stāsta: “Testējām šķirnes, kas ienāks lauksaimniecības uzņēmumos pēc diviem gadiem. Pārbaudījām ziemcietību, veldres noturību, ražību, krišanas skaitli, piemērotību mūsu laikapstākļiem.”

Kā labākās pēc ražas novākšanas lauksaimnieks nosauc divas – ‘Yukon’ ar 15% proteīna rādītāju devusi 9 t/ha, ‘SY Dubaj’ – 8,5 t/ha ar 14,8% proteīna saturu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Eriņos” izmēģinājumi ir daļa no biznesa attīstības, saka zemnieks: “Nevaram visu laiku sēt vienu šķirni, jāmeklē jaunas, modernas šķirnes, kas pie mūsu mainīgajiem laikapstākļiem dod labāku ražu. Saule jūnijā un jūlijā ir arvien aktīvāka, vecās šķirnes ar platākām lapām neiztur radiāciju un dod sliktāku ražu. Jaunajām šķirnēm selekcionētas karogveida lapas, ir citāda pigmentācija un struktūra, tāpēc tās ir izturīgākas un labāk piemērotas sēšanai.”

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Odzienas pilī iekonservē oranžērijas fasādi

Sākušies konservācijas darbi. FOTO: ODZIENAS MUIŽA

Ar Kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu Aizkraukles novada Vietalvas pagastā sākti Odzienas pils dienvidu daļas oranžērijas fasādes konservācijas darbi.

Odzienas muižas kompleksa saimniece Nora Krasovska atzīst, ka tas ir priecīgs notikums, lai saglabātu oranžērijas skaistās arkas. Šobrīd ir būtiski nodrošināt, lai nokrišņi un citi apstākļi šo ēkas daļu nebojātu vēl vairāk. Kaut arī nozīmīgie darbi šobrīd notiek nelielā pils daļā, ir domas un ieceres par tālākajiem uzlabojumiem.

“Meklējam līdzfinansējuma iespējas dažādos projektos, kā arī ieguldām savus līdzekļus, jo darāmā ir daudz, un katrs paveicamais darbs šādā objektā ir dārgs. Tomēr pa solītim virzāmies uz priekšu. Pils ziemeļaustrumu spārna pārbūves projekts izstrādāts jau pirms vairākiem gadiem, bet to nav mūsu spēkos uzreiz vai ātri īstenot, bet nepadodamies un meklējam iespējas, jo sapnis ir reiz sakārtot visu, lai varam arī uzkāpt pils augstākajā tornī,” saka Nora Krasovska.

Pils atjaunotajās telpās turpina uzņemt viesus pasākumos, un šo iespēju visvairāk iecienījuši kāzinieki. Nora atzīst, ka arī šajā daļā darba netrūkst, regulāri pārbaudot, kur nepieciešams novērst kādu bojājumu, jo ēka ir sena un pirms tam ilgu laiku bijusi ar sliktu jumtu. Ikdienas rūpes prasa arī pārējais muižas komplekss – viesu nams “Krogusmāja”, pils brūzis, kur atkal uzvārīts alus, padomju auto un tehnikas kolekcijas ekspozīcijas ēka un citas vietas, bet ir prieks par katru paveikto darbiņu, apmeklētāju interesi un atsauksmēm.

Laikraksts “Staburags”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.