Sandra Pētersone
Sestdien, 14. jūnijā, Latvijā, arī Smiltenē pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene”, atcerējās notikumus pirms 84 gadiem, kas izpostīja daudzu dzimtu nākotni un tūkstošiem cilvēku dzīves.
1941. gada jūnija deportācijās, ko veica Padomju Savienības okupācijas iestādes, naktī no 13. uz 14. jūniju tika aizturēti vairāk nekā 15 400 Latvijas civiliedzīvotāju un deportēti uz nometnēm (gulagiem) vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos. Izsūtīto vidū bija vairāk nekā 3500 bērnu vecumā līdz 16 gadiem.
Vardarbība notiek arī mūsdienās
1941. gada jūnijā deportēto mūsu vidū šodien ir ļoti maz – ir pagājuši jau 84 gadi, sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic Smiltenes novada politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valdes priekšsēdētājs Arvīds Kaupe.
Lai atcerētos 1941. gada jūnija deportāciju upurus, sestdien, 14. jūnijā, uz piemiņas brīdi Smiltenē pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene” ieradās arī 1949. gada 25. martā izsūtītie smiltenieši un apkārtējo pagastu iedzīvotāji.
Viņus uzrunāja Arvīds Kaupe, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Raunas, Dzērbenes un Drustu draudzes mācītājs Edijs Kalniņš. Goda sardzē pie pieminekļa stāvēja Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi.
Muzicēja smiltenieši Andris Vilkasts (taustiņinstrumenti) un Eduards Vilkasts (saksofons).
Visas uzrunas caurvija atgādinājums, ka arī mūsdienās neesam pasargāti no agresora vardarbības. Smiltenes novada politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valdes priekšsēdētājs Arvīds Kaupe politiski represēto vārdā aicināja atcerēties, kādos ģeopolitiskajos apstākļos pašreiz dzīvojam.
“Ukrainā karo un karos, izskatās, vēl ilgi. Karo arī Izraēla ar Palestīnu. Nupat kara vēsmas sāk veidoties starp Irānu un Izraēlu. Mēs it kā no tā esam tālu, bet iesaistīti gan finansiāli, gan ekonomiski būsim. Mūsu, politiski represēto, aicinājums ir – būsim modri, būsim vienoti, beigsim kašķēties. Jebkurai partijai, kura ir ievēlēta, jāstrādā mūsu tautas un Latvijas labā,” uzsvēra Arvīds Kaupe.
Viss sākas ar neredzamo cīņu
Arī mācītājs Edijs Kalniņš savā uzrunā sasaistīja pagātni un mūsdienas.
“No 1941. gada jūnija deportācijām ir pagājuši 84 gadi. Tas ir liels skaitlis, bet šajā pasaulē, kurā dzīvojam, viss diemžēl atkārtojas. Redzam, ka atkal no Austrumu puses arvien skaļāk nāk briesmu signāli. Šķiet, kad un kā netālu esošā Ukraina varēs pārvarēt savu karu. Mums visiem svarīga ir neredzamā cīņa. Viena ir cīņa, kurā karavīri cīnās ar ieročiem – redzamiem, satveramiem, vadāmiem, bet otra ir neredzamā cīņa, kas, iespējams, ir tā svarīgākā. Tās ir ideoloģijas, kas valda cilvēku sirdīs un prātos. Dieva vārds saka, ka no neredzamā ceļas redzamais. Vispirms ir doma un ideja. Tikai tad tā kļūst redzama, ja cilvēks savai domai pieķeras un to realizē dzīvē. Diemžēl šīs ideoloģijas, šie neredzamie spēki, kā redzam, valda pār daudzu cilvēku prātiem un sirdīm, tur nav tikai viens apsēsts cilvēks. Un šīs ideoloģijas diemžēl izmanto cilvēkus. Tām pretī varam likt patiesību, taisnību,” ieklausīties Dieva vārdos aicināja mācītājs Edijs Kalniņš.
Par Ukrainā notiekošo karu un nedrošo ģeopolitisko situāciju atgādināja arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Viņa pašvaldības vārdā pauda dziļu cieņu gan piemiņas brīdī klātesošo, gan visu pārējo politiski represēto dzīves gājumam par to, ka viņi izturējuši smago nastu un apliecinājuši, ka brīvība, latviešu valoda, latviešu tauta un darba tikums ir tās pamatvērtības, kas būvē Latvijas valsti. “Jūsu dzīves nav veltas, jūs palīdzējāt uzcelt brīvo Latviju,” uzsvēra Astrīda Harju.
Ar klusuma brīdi un ziedu nolikšanu pie “Sašķeltās ģimenes” tika godināti tie izsūtītie, kuri Latvijā vairs neatgriezās.
Vairāk foto no atceres brīža Smiltenē – www.ziemellatvija.lv.
FOTO: Smiltenē atceras 1941. gada jūnija deportāciju upurus – Ziemellatvija.lv
Reklāma