Sandra Pētersone
Ik gadu maija sākumā Latvijā tiek atzīmēta Sirds mazspējas diena ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību šai nopietnajai slimībai, kā arī izglītot par tās simptomiem un riska faktoriem.
Kardiologi brīdina, ka sirds mazspēja parasti ir citas sirds slimības sekas, proti, tā var attīstīties jebkuras savlaicīgi nediagnosticētas un neārstētas sirds un asinsvadu slimības rezultātā.
Lai mazinātu sirds un sirds asinsvadu slimību izplatību Latvijā, sabiedrību par sirds veselību izglīto pacientu biedrība “ParSirdi.lv”. Kad Smiltenē lekciju lasīja kardiologs profesors Andrejs Ērglis, pasākumā bija klāt arī biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja, sabiedrības veselības speciāliste Inese Mauriņa.
Izmantojot iespēju, “Ziemeļlatvija” viņu uzaicināja uz interviju par sirds un asinsvadu slimībām, to izplatību un profilaksi.
– Vispirms iepazīstiniet ar savu biedrību “ParSirdi.lv”, tās darbības virzieniem.
– Mūsu biedrība apvieno sirds un asinsvadu slimību pacientus, viņu tuviniekus, kā arī jebkuru cilvēku, kuram rūp veselība. Sirds veselība ir ne tikai sirds slimības. Mēs arī paši daudz ko varam darīt savas veselības labā. Biedrība “ParSirdi.lv” kopā ar kardiologiem izglīto cilvēkus šajā jomā, gan organizējot dažādus pasākumus, gan izstrādājot informatīvos materiālus (tos interesenti bez maksas varēja saņemt arī Smiltenē notikušajā pasākumā – redakcijas piezīme), kas pieejami arī digitāli internetā mūsu mājaslapā www.parsirdi.lv. Tur var arī atrast informāciju, kā pieteikties biedrībā, sazinoties e-pastā un atsūtot anketu. Ja cilvēkam ir kāds steidzams jautājums, atbildam un palīdzam to atrisināt. Viņam tāpēc nav obligāti jākļūst par mūsu biedrības biedru, lai vērstos pēc palīdzības. Arī aizstāvam pacientu tiesības, tāpēc mums ir svarīgi tikties ar cilvēkiem, uzzināt viņu pieredzi un problēmas, ko arī šobrīd darām. Kopā ar kardiologiem esam sākuši darbu pie sirds un asinsvadu slimību plāna, kas būtu Latvijas valstiska mēroga dokuments un kura būtība ir mazināt mirstību. Šobrīd Saeimā un Veselības ministrijā ir izveidota parlamentārā grupa, kas strādā pie šī plāna.
– Itin bieži var lasīt, ka Latvijā un arī citviet pasaulē sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis. Piemēram, žurnāls “Ir” pērn rakstīja, ka Latvija ik gadu šo slimību dēļ zaudē ap 15 000 cilvēku, un katra otrā nāve bijusi novēršama.
– Jā, tā ir. Aptuveni puse no visām nāvēm ir no sirds un asinsvadu slimībām, un viena liela daļa šo nāvju ir pāragra. Cilvēki pārāk agri mirst no slimībām, kas ir novēršamas gan ar ārstēšanu, gan medikamentozi, gan ar dzīvesveidu.
– Tiek arī uzskatīts, ka attiecībā uz sirds un asinsvadu slimībām vīrieši ir lielāka riska grupa nekā sievietes. Tā ir?
– Jā, diemžēl vecuma grupā, sākot no 50 gadiem, vīriešu rindas sāk “atbirt”. Atsevišķi riska faktori ir vairāk izplatīti tieši vīriešiem. Ar sievietēm ir tā, ka šķietami viņām viss ir labāk, bet tad, kad viņām kaut kas notiek, tad sievietes “brūk” daudz smagāk. Tad manifestē tas, kam pirms tam nav pievērsta uzmanība. Ja vīriešus sirds un asinsvadu slimības piemeklē agrākā vecumā nekā sievietes, taču sievietēm slimības norise un ārstēšana ir krietni sarežģītāka un biežāk sastopamas komplikācijas (pēdējos gados pieaug sieviešu mirstība no kardiovaskulārām slimībām tieši vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem – no biedrības “ParSirdi.lv” datiem). 2019. gadā tika veikts plašs pētījums, kurā secināts, ka vairāk nekā 60 procentiem Latvijas iedzīvotāju pieaugušā vecumā ir paaugstināts zema blīvuma holesterīns (ZBL) jeb “sliktais” holesterīns, kas ir lielākais riska faktors.
– Kā tas izpaužas?
– “Sliktais” holesterīns uzkrājas asinsvados, nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām (tā ir ateroskleroze – redakcijas piezīme). Rezultātā asinsvads var “aiziet ciet”, apgrūtinot vai pilnībā bloķējot asins piegādi sirdij, smadzenēm un tamlīdzīgi. Augsts ZBL līmenis ir galvenais iemesls sirds un asinsvadu slimībām, infarktam un insultam. Vēl viens no visbiežākajiem iemesliem sirds un asinsvadu slimībām ir augsts asinsspiediens. Tāds tas ir vairāk nekā 30 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Šie faktori ir diezgan nopietni, it īpaši tad, ja ir riska faktoru kombinācija. Salīdzinot datus pirms 10 gadiem un tagad, ir arī laba ziņa, – lai arī joprojām augsts, bet holesterīna līmenis tomēr krītas. Kopumā tas, iespējams, ir saistīts ar ārstēšanās pieejamību, cilvēku informēšanu, pieaugošām ārstu, tai skaitā ģimenes ārstu zināšanām. Taču sliktā ziņa ir tā, ka pieaug aptaukošanās. Tā ir dzīvesveida problēma – izteikta mazkustība, neveselīgs uzturs, arī stress. Tā radām slodzi savai sirdij, rodas cukura diabēts, kas arī ir riska faktors. Rezultātā diemžēl bieži vien attīstās sirds mazspēja, kas kļūst arvien izplatītāka. Tā ir slimība, kas bieži vien ir sekas neārstētam vai nepietiekami ārstētam augstam asinsspiedienam un citiem riskiem.
– Un no kā rodas augsts asinsspiediens?
– Tas var būt dzīvesveids, iedzimtība vai arī citi faktori. Svarīgākais ir laicīgi atklāt un rīkoties, nevis ignorēt – “es šodien labi jūtos, zāles nelietošu”. Medikamentu lietošana ir ļoti liela problēma. Nav pietiekama pacientu līdzestība gan medikamentu lietošanā, gan dzīvesveida izmaiņā, un tas var novest pie smagām sekām.
– Kādi ir sirds un asinsvadu slimību simptomi, kam jāpievērš uzmanība?
– Augstu holesterīna līmeni mēs nejūtam, tāpēc holesterīnu pamatoti sauc par kluso slepkavu. Cilvēks var labi justies līdz pat pirmajam infarktam. Diemžēl. Bet var arī būt spiedošas sāpes krūtīs, kas jau var liecināt par infarktu. Ir ļoti jāuzmanās. Vislabākais, ko katram darīt, – vismaz reizi gadā uzprasīties savam ģimenes ārstam veikt profilaktisko apskati, kas pienākas katram Latvijas iedzīvotājam, un pārbaudīt visus riska faktorus: asinsspiedienu, holesterīnu, glikozi jeb cukura līmeni, izmērīt ķermeņa masas indeksu un pasekot līdzi savam pulsam.
– Kāpēc holesterīna līmenis paaugstinās? Varbūt pie vainas neveselīgs uzturs? Esmu lasījusi, ka ar aterosklerozi biežāk slimo cilvēki, kuri uzturā lieto daudz dzīvnieku, augu tauku un ogļhidrātu.
– Holesterīns ir 20 procenti no uztura. Nav tā, ka tad, ja ēdīsiet tikai salātlapas, tas jums garantēs labu holesterīnu. Augsts holesterīna līmenis var būt arī iedzimts jeb ģenētiski pārmantots. Vienīgais veids, kā to zināt, ir veikt asinsanalīzi, kas nemaksā dārgi.
– Kad cilvēks aiziet viņsaulē no sirds un asinsvadu slimībām, tad ne reti palicēji saka, – tas notika pēkšņi.
– Tas “pēkšņi” ir nosacīti. Ir situācijas, kad pat ar visiem izmeklējumiem to tiešām nevarēja iepriekš paredzēt, bet tas pārsvarā ir reti. Lielākoties vai nu nepārbaudīja vai neārstēja, vai netika pie ārsta. Diemžēl arī tā ir. Latvijā ir ļoti labi ārsti, vienīgi mums ir par maz kardiologu, par maz izmeklējumu pieejamības, tāpēc tas, ko varam darīt, ir pēc iespējas laicīgāk priekš sevis atklāt varbūtējos riska faktorus un stāties laicīgi rindā uz izmeklējumu, kamēr vēl cilvēks to var sagaidīt, neatliekot kaut kad uz rītdienu. Protams, ja ir degoša situācija, tad jau tiek meklēti risinājumi, bet labāk izdarīt laicīgi.
– Ko cilvēki jūsu biedrībai visbiežāk vaicā?
– Kur un pie kura ārsta vērsties, ko jautāt, kur saņemt kādu pakalpojumu, arī par ārstēšanu, par to, kādi ir lielākie riski. Piekļuve ārstiem pacientus satrauc visvairāk.
Reklāma